Jau kopš pirmo Rietumvalstīs ražoto vakcīnu testiem Krievijas varai uzticīgie mediji aktīvi tiražē mītu, ka tās ir bīstamas, bet Eiropas Savienībā nesen sāktais vakcinācijas process – haotisks un dažādiem skandāliem apvīts. Vēstījumi, kas balstīti pārspīlējumos, citādi maldinošā un pat nepatiesā informācijā, viegli sasniedz auditoriju arī Latvijā.
Re:Check kopš pandēmijas sākuma vairākkārt rakstījis, kā to atspoguļojuši mediji Krievijā. Pat valsts televīzija Pirmais kanāls jau pavasarī sēja šaubas par gaidāmajām vakcīnām. Tā izplatīja nepamatotas sazvērestības teorijas, ka miljardiera Bila Geitsa finansētās vakcīnas nogalinājušas simtiem tūkstošus cilvēku un viņš esot ieinteresēts arī Covid-19 izplatībā.
Līdz ar pirmās Rietumos tapušās Pfizer/BioNTech vakcīnas testēšanu sākās jauns dezinformācijas vilnis. Apskatījām, kas ir galvenie izmantotie naratīvi un kā tie top.
Nāves testu laikā
“Alerģija, paralīze, sāpes – ar Pfizer vakcīnu sākušās problēmas.” Tā pieteikts NTV sižets. Sižetā pausts, ka vakcīnas testu laikā miruši seši cilvēki. Taču netika pateikts, ka četri no sešiem vispār nesaņēma vakcīnu, bet gan placebo jeb sālsūdeni, un arī pārējo divu cilvēku nāves nebija saistītas ar vakcīnām. Tāpat sižetā netika minēts, ka testos piedalījās gandrīz 44 tūkstoši cilvēku. Gan nāvju skaits, gan to cēloņi ir atbilstoši mirstības rādītājiem attiecīgā sabiedrības grupā.
Līdzīgā veidā testu rezultāti izklāstīti vēl vienā NTV sižetā, minot vēl citas it kā vakcīnas radītās nopietnās blaknes. Taču testu rezultātu pārskatā norādīts, ka konkrētās veselības problēmas nav saistāmas ar vakcīnu. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde, saskaņojot vakcīnu, kā izplatītākās blaknes minēja sāpes injekcijas vietā, galvas un muskuļu sāpes, nogurumu, drudzi. Patiesībai atbilst ziņa par iespējamu alerģisku reakciju – tāda jau vakcinācijas sākumā tika konstatēta diviem cilvēkiem Lielbritānijā.
Mirušie pēc vakcīnas vai tās dēļ?
Ievadot vārdu Pfizer telekanālu NTV, RenTV vai Rossija 24 interneta vietņu meklētājos, cita pēc citas rindojas ziņas par cilvēkiem, kas miruši pēc vakcīnas saņemšanas. Taču vismaz pagaidām nav pamata šīs nāves saistīt ar vakcīnu. Tipisks ir stāsts par Portugālē pāris dienu pēc vakcinācijas mirušu slimnīcas darbinieci. Portugāles atbildīgās iestādes jau sākotnēji norādīja, ka nav aizdomu par vakcīnas ietekmi, un to apstiprināja arī autopsijas pirmie rezultāti. Krievijas mediji, atsaucoties uz britu tabloīda Daily Mail portālu, šo ziņu izplatīja vēl pirms atzinuma. Populārais telekanāls RenTV vēsti papildināja ar teikumu: “Atzīmēsim, ka Krievijas ārsti jau agrāk brīdināja ASV kolēģus par Pfizer vakcīnas bīstamību”. Atsauce ir uz Krievijas epidemioloģijas un biomedicīnas centra vadītāju, kurš izteicies, ka Pfizer vakcīna var būt bīstama cilvēkiem ar alerģijām. Šajā centrā tapusi Krievijas vakcīna Sputnik V.
Tāpat ar skaļiem virsrakstiem tiek ziņots par gadījumiem, kad Eiropas valstis atbilstoši atklātības principam ziņo par vakcinētu cilvēku nāvēm veco ļaužu namos. “Šveicē pēc Pfizer vakcīnas fiksēts letāls iznākums,” vēstīja ziņu aģentūras Tass virsraksts. Tikai tālāk ziņā lasāms, ka miris 91 gadu vecs cilvēks un nāvei nav saiknes ar vakcīnu. Ar tikpat biedējošiem virsrakstiem pasniegtas ziņas par mirušiem cilvēkiem Norvēģijā. Arī tur nāves fiksētas pansionātos, un nav nekādu liecību, ka tās būtu saistītas ar vakcīnu. Tikai retā ziņā atrodams Norvēģijas iestāžu skaidrojums, ka veco ļaužu aprūpes namos ik nedēļu kopumā mirst ap 400 cilvēku.
NTV ar virsrakstu “Smagas komplikācijas pēc vakcinācijas izziņoja Polijā” vēsta par Polijā apkopotajām blaknēm. No 37 gadījumiem 32 blaknes bijušas vieglas, četros vidēji smagas, bet vienā – smagas. Polijā ziņojuma laikā vakcīnu bija saņēmuši aptuveni 260 tūkstoši cilvēku.
Pirmais kanāls sižetu veltīja arī ASV medmāsai, kas noģība neilgi pēc vakcīnas saņemšanas tiešajā ēterā. Arī šī ziņa tika papildināta ar apgalvojumiem, ka ASV ar vakcīnām un vakcināciju ir problēmas. Šis gadījums guva plašu uzmanību dažādās sazvērestības teoriju lapās, neraugoties uz to, ka pati medmāsa vēlāk skaidroja, ka viņa mēdz zaudēt samaņu, jūtot sāpes, un tam nav saiknes ar vakcīnu.
Jānorāda, ka saskaņā ar ziņu aģentūras Bloomberg apkopotajiem datiem līdz 13.janvārim ASV vien bija izlietoti vairāk nekā 32 miljoni vakcīnu. Ar Pfizer/BioNTech vakcīnām tur sāka vakcinēt 14.decembrī, savukārt Moderna vakcīnu, kas ir otra ASV saskaņotā, ārstniecības iestādēm sāka piegādāt 21.decembrī.
Pansionāti kā “izmēģinājuma poligoni”
RenTV sižetā arī biedē saistībā ar vakcināciju veco ļaužu namos. To iemītnieki daudzās valstīs atzīti par prioritāri vakcinējamiem, jo veciem cilvēkiem inficēšanās ar Covid-19 ir dzīvībai bīstamākā un šajos namos vīruss var viegli izplatīties. Televīzija pauž, ka Eiropas pansionāti “cits pēc cita kļūst par izmēģinājuma poligoniem” un neatturot no vakcinēšanas pat tas, ka “pacientam jau ir pāri simts”. Turklāt ne visi cilvēki saprotot, kas ar viņiem tiek darīts.
Vakcīna esot bīstama glabāšanas temperatūras dēļ
Tajā pašā sižetā teikts, ka process sācies ar lielām problēmām, no kurām galvenā – ne visur esot izdevies vakcīnas piegādāt atbilstošā temperatūrā, un tas nozīmējot, ka vakcīna ir bīstama. Konkrēti pieminēta tikai Vācija, kur 1000 vakcīnu tiešām tika aizsūtītas atpakaļ, jo radās bažas, vai transportējot visu laiku ir nodrošināta prasītā mīnus 70 grādu temperatūra. Pirmajā vakcinācijas nedēļā Vācijā vakcinēja nepilnus 266 tūkstošus, bet līdz 12.janvārim – 758 tūkstošus cilvēku.
13.janvārī ziņu aģentūra Ria Novosti un tūlīt arī citi Krievijas mediji vēstīja, ka “Lietuvā uz laiku apturēta vakcinācija ar Pfizer/BioNTech”. Vesti Ru pat steidza paziņot, ka vakcīnas ir sabojātas. Patiesībā tika apturēta un drīz vien atjaunota tikai vienas porcijas piegāde uz divām Lietuvas slimnīcām, jo radās bažas, ka nav ievērota prasītā temperatūra. Ria Novosti vakarā ziņu papildināja, norādot, ka apturēta tikai daļa, bet nepievienoja tajā jau pēcpusdienā pieejamo informāciju, ka pēc sazināšanās ar ražotāja pārstāvi piegāde atzīta par drošu.
Eiropā vakcīnai neuzticoties
Visbeidzot, Kremlim uzticīgie mediji uzsver it kā lielo sabiedrības pretestību. “Briti atsakās no Pfizer vakcīnas, baidoties no blaknēm,” ziņoja kanāls Rossija 24. Ziņa balstīta faktā, ka Lielbritānijā nevēlas vakcinēties 20 procenti iedzīvotāju. Savukārt kanāls Rossija1 stāstīja, ka “Beļģija un Francija ne pārāk uzticas Pfizer”. Francijā patiesi vēlme vakcinēties jau tradicionāli ir izteikti zema. Beļģijā vienas aptaujas dati rāda, ka vakcinēties uzreiz vai drīzumā grib trīs ceturtdaļas. Rossija1 žurnāliste norāda uz divām trešdaļām. Jebkurā gadījumā gan Lielbritānijas, gan Beļģijas rādītāji ir krietni labāki nekā pašas Krievijas, kur, kā noprotams, skepse ir daudz lielāka. Interfax decembra vidū ziņoja, ka Krievijā gatavi vakcinēties 42% cilvēku. To īpatsvars, kuri nevēlas, netiek norādīts.
Krievijas telekanālos ziņotais viegli sasniedz auditoriju Latvijā ne tikai caur televizoru ekrāniem, bet arī ar sociālo mediju palīdzību. Piemēram, ar vienu no NTV sižetiem, kas runāja par sešām nāvēm Pfizer/BioNTech vakcīnu testos, Facebook dalījās pat 10 tūkstoši cilvēku. Liela daļa no tiem Latvijā.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
