Facebook vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstiem par medmāsu Tifāniju Doveru no ASV, kura noģība preses konferencē pēc Pfizer/BioNTech vakcīnas saņemšanas. Ierakstos ignorēti pašas medmāsas skaidrojumi, ka tas nav saistīts ar vakcīnu. Daļa ierakstu autoru pat publicējuši apgalvojumu, ka medmāsa patiesībā esot mirusi un tagad aizvietota ar citu, līdzīgu sievieti, lai maldinātu, ka viņai viss ir kārtībā.
Vienā no ierakstiem teikts:
“Medmāsa, jauna un optimistiska, spēcīga sieviete, saļimst uzreiz pēc vakcīnas saņemšanas. Pozitīvi iecerētas intervijas laikā. Sargiet sevi un tuvos!”
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Ir tiesa, ka Dovera noģība pēc vakcīnas saņemšanas. Tas arī redzams video no preses konferences. Ģībšanas iemesls gan nav vakcīna. Uzreiz pēc tam Dovera ASV medijam Channel 3 skaidroja, ka viņai ir problēmas ar klejotājnerva darbību, kura dēļ viņa mēdz zaudēt samaņu, kad jūt sāpes. Pēc viņas teiktā, tas esot noticis “iespējams, sešas reizes pēdējo sešu nedēļu laikā”.
Neskatoties uz to, internetā pārādījās spekulācijas par medmāsas veselības stāvokli. Lai pārtrauktu baumošanu, Tenesī štata slimnīca CHI Memorial, kur strādā Dovera, publicēja video un foto, kurā viņa redzama kopā ar kolēģiem.
Tas nepalīdzēja. Sazvērestības teorētiķi sāka apgalvot, ka materiālos redzamā sieviete nav viņa. Arī šos apgalvojumus pārpublicējuši dezinformatori Latvijā:
“Taču ikvienam ir redzams, ka dotajā video, kuram būtu jākliedē šaubas par Tifānijas stāvokli uzfilmētā dāma ar Tifānijas vārda nozīmīti izskatās gluži citādi. Ja tā patiešām ir viņa, tad rodas secinājums, ka vakcīna jau ir paspējusi izmainīt viņas DNS.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Slimnīca vairākiem medijiem vairākkārt apstiprinājusi, ka Dovera ir dzīva un vesela. Par to raksta, piemēram, USA Today, AP un Reuters. Mediju ziņas arī liecina, ka slimnīca to vairākkārt rakstījusi savā Twitter kontā, taču šobrīd konts vairs nav publiski pieejams. Ierakstos slimnīca norādīja, ka viņas veselības stāvoklis ir labs, taču viņa lūdz respektēt viņas un ģimenes privāto dzīvi.
ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) norādījis, ka cilvēki mēdz ģībt pēc vakcīnu saņemšanas. Tam ir dažādi iemesli, taču tie drīzāk saistīti ar vakcinācijas procesu, piemēram, sāpēm vai bailēm, nevis pašām vakcīnām.
Vakcīnu drošums un efektivitāte izvērtēta pētījumos, kuros piedalījušies apmēram 43 tūkstoši cilvēku. Vakcīnas pēc tam apstiprinātas arī vairāku valstu atbildīgajās institūcijās, piemēram, ASV, Lielbritānijā un ES valstīs. Pēc vakcinācijas mēdz būt blakusparādības, visbiežāk sāpes vakcinācijas vietā, nogurums, galvassāpes, muskuļu sāpes, drebuļi, locītavu sāpes, drudzis. Daži cilvēki ziņojuši par alerģisku reakciju. ASV pagaidām zināms, ka tāda bijusi sešos gadījumos no teju 300 tūkstošiem – tik daudzi cilvēki vakcinēti līdz 19.decembrim, ziņo The Wall Street Journal. Atbildīgās iestādes Lielbritānijā norādījušas, ka vakcīnas nav piemērotas cilvēkiem ar spēcīgām alerģiskām reakcijām no ēdiena vai medikamentiem, bet ASV – ka nevakcinēties ir pamats tikai tiem, kam iepriekš bijušas nopietnas alerģiskas reakcijas no vakcīnām vai kādas no Covid vakcīnu sastāvdaļām.
Taču skaidrs, ka vakcīnas noteikti nevar izmainīt cilvēka DNS, kas ir vēl viens no dezinformatoru bieži izplatītajiem mītiem. Par to rakstīja arī Re:Check. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš mums iepriekš skaidroja, ka ar vakcīnu injicētās vielas nenonāk šūnas kodolā, tāpēc tas nav iespējams.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
