No pirmdienas, 11. janvāra, katrs, kurš ir pieredzējis vardarbību, var dalīties ar savu pieredzes stāstu vietnē vardarbibasarhivs.lv. Iesniegtie stāsti tiks saglabāti publiski nepieejamā kolekcijā, kas veidota ar mērķi dokumentēt vardarbības vēsturi Latvijā.
Kad llze piedzīvoja dzīvesbiedra agresiju, vērsās policijā ar pārliecību, ka viņas tiesības tur aizstāvēs. Taču izrādījās pretēji – pavirša policijas darba dēļ pāridarītājs izrādījās nesodāms. Tiesa uzskatīja, ka izmeklēšanā nav nodrošinātas viņa likumīgās intereses, bet par Ilzes tiesībām uz tiesiskumu piemirsa.
Latvijas mediji pārdzīvoja koronavīrusa pirmo vilni, apvienojot neizbēgamo izmaksu samazināšanu ar finansiālu atbalstu no valsts - un priekšvēlēšanu kampaņām.
Emocionālā vardarbība ir visgrūtāk pierādāmā vardarbības forma, jo tai nav uzreiz manāmu seku. Nav arī statistikas, kas ļautu saprast, cik tā Latvijā ir izplatīta. Tiesās nonāk tikai lietas, kurās emocionālā vardarbība iet roku rokā ar fizisko.
Šopavasar, kad koronavīrusa dēļ mācības Latvijas skolās sāka organizēt attālināti, man Facebook (FB) uzrakstīja kāda angļu valodas skolotāja. Viņa un kolēģi no citām skolām speciālā FB lapā dalījās ar noderīgiem mācību materiāliem angļu valodā. Vienā no ierakstiem konkrētā skolotāja bija ieteikusi bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas runu, kā dēļ viņa izpelnījās asus uzbrukumus no kādas grupas dalībnieces. Konkrētā sieviete virtuāli uzbruka angļu valodas skolotājai par liberālo vērtību izplatīšanu. Rakstīja agresīvus komentārus arī skolotājas privātajā FB profilā un pārpublicēja ģimenes fotogrāfijas. Šokā par negaidīto reakciju, skolotāja savu personīgo FB profilu padarīja pieejamu tikai draugiem un izlēma, ka turpmāk ar potenciāliem mācību materiāliem nedalīsies. “Vismaz neko tādu, kas attiecas uz politiku,” rakstīja skolotāja.
Pašlaik par vardarbību ģimenē var vai nu piespriest brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu. Vidusceļa nav, bet likumdevējs sola, ka no 2022. gada tiesas varēs kā atsevišķu sodu piespriest probācijas uzraudzību. Kas ir solītais vidusceļš starp cietumu un lapu grābšanu?
Katrīna aiziešanai no varmācīgām attiecībām gatavojās pusotru gadu – lasīja informāciju policijas mājaslapā, Re:Baltica rakstus, krāja, bet jaunas dzīves sākumam nepietika naudas. Šādas situācijas turpmāk palīdzēs risināt palīdzības līnija ziedot.lv paspārnē.
Ja to nepiespriež tiesa, uzvedības korekcija varmākām Latvijā ir brīvprātīga. Speciālisti uzskata – kursiem jābūt obligātiem. Ideja iestrēgusi strīdā, kam par to jāmaksā – varmākām vai valstij. Tikmēr Re:Baltica pēta, cik šīs programmas ir efektīvas.
Kad šī gada martā Re:Baltica/Re:Check kļuva par oficiālajiem Facebook (FB) faktu pārbaudītājiem un uzlika pirmo atzīmi nepatiesai informācijai, Latvijas galvenie sazvērestību teoriju radītāji bija sašutuši.