Izrādās, ka pavasarī, kad uz Ogri kā rezerves slimnīcu veda arī Rīgas pacientus, no kuriem vismaz divi tur saslima ar Covid-19 un viens no viņiem mira, Veselības ministrijai bija oficiāli zināms, ka slimnīca vīrusa slimniekiem nav gatava. Arvien neatbildēts ir jautājums, kurš par to atbildēs cietušajiem.
Divas trešdaļas Latvijas “mūžīgo bērnu” dzīvo ārpus Rīgas. Viņu vecāki vai nu pamet pamet darbu un vadā uz terapijām, vai samierinās ar speciālo internātskolu, kas faktiski ir bērnunams. Citu iespēju faktiski nav.
“Gribu, lai viņš dzīvo sabiedrībā, kas viņu pieņem. Lai viņu neapceļ, bet beidzot aiz problēmas saredz cilvēku. Vienkārši pieņemiet. Ar pārējo es tikšu galā,” - saka Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieks Norberts Trepša, kurš audzina dēlu ar autismu. Dzīves skarbumu ikdienā redzošais policists nevar valdīt asaras, runājot par attieksmi, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar lidmašīnām.
Divas stundas dienā - tik daudz valsts apmaksā asistentu Arvīdam, kuram vajadzīga īpaša aprūpe. Ina Dziļuma dēlu audzina viena.
Pagājušā gada beigās, klejojot pa sociālajiem tīkliem, uzdūros video, kurā grupa vecāku lūdza Valsts prezidentu palīdzēt viņiem neizdegt un neievietot savus smagi slimos bērnus bērnunamos. Izdzenot no galvas cinisko “nav pareizais adresāts, jo viņam tajā nav nekādas teikšanas,” sāku video skatīties, un pēc neilga laika kamolu vairs nevarēju noturēt tikai kaklā. Jo vēstījums bija vienkāršs - mēs neprasām neko īpašu. Mēs arī gribam dzīvot un strādāt tieši tāpat, kā jūs - tikai nevaram.
Ik gadu no Latvijas aizbrauc vecāki, kuru bērniem ir īpašas vajadzības - gan materiālu iemeslu, gan sabiedrības attieksmes, gan nākotnes baiļu dēļ. Šis ir personisks stāsts par vienu no viņiem.
Kultūras ministrija pilnībā mainījusi akustiskās koncertzāles būvniecības plānus. Prātā vairs nav meklēt privātu investoru zemi Rīgas centrā, kur galvenie pretendenti partnerībai bija ekspremjera Andra Šķēles ģimene ar biznesa partneriem. Tā vietā piedāvāts nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra augstceltni Kronvalda parkā.
Atsaucoties nozares aicinājumam “neļauj medijiem nomirt”, valdība aprīļa sākumā piešķīra divus miljonus eiro to izdzīvošanai krīzē un sabiedrības informēšanai par Covid-19. Kad sāka dalīt naudu, kvalitatīvai žurnālistikai piepeši kvalificējās gan Kremļa propagandas izplatītāji, gan vulgāra izklaide un vienkāršas pļāpas.
Valdība aprīlī mediju atbalstam ārkārtas situācijā piešķīra divus miljonus eiro. Novājinātajai Latvijas mediju videi tas ir daudz, un doma pareiza. Reklāmas ieņēmumi, no kuriem komercmediji finansē redakciju darbību, dramatiski krita, bet žurnālistiem Covid-19 dēļ darba apjoms pieauga.