Foto: LETA

Pie mums ieceļot jums ir liegts – ar šādu vēstījumu pret Baltkrievijas pilsoņiem, kas viltoja vēlēšanu rezultātus, piekāva protestētājus un represēja žurnālistus, vērsās gan Latvija, gan Eiropas Savienība (ES). Latvijai nevēlamo personu sarakstā šobrīd iekļauta 131 persona. Taču, kā pārliecinājās Re:Baltica, īpašumu vai biznesu Latvijā viņiem vismaz uz sava vārda nav, līdz ar to sankcijas ir drīzāk dekoratīvas.

Augusta beigās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) tā saucamajā melnajā sarakstā iekļāva 30 Baltkrievijas pilsoņu. Viņu vidū galvenokārt tie, kas atbildīgi par prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu – sevi par prezidentu pasludinājušais Aleksandrs Lukašenko, atsevišķi ministri, vēlēšanu komisijas amatpersonas un citi. Mēnesi vēlāk sarakstu papildināja vēl 101 vārds. Šoreiz par nevēlamām tika nosauktas gan tiesu, gan iekšlietu struktūru amatpersonas, specvienības OMON vadītāji un kaujinieki, valsts televīzijas un radio vadītājs. Ārlietu ministrs uzsver, ka, ja kaimiņzemē situācija nekļūs labāka, saraksts var tikt papildināts.

NEVIS SODS, BET POLITISKS ŽESTS

Rinkēvičs uzsver, ka ieceļošanas liegums nav soda instruments, drīzāk politisks žests un spiediens. Baltkrievijas gadījumā tas esot bijis arī spiediens uz ES – valstu domstarpību rezultātā kavējās kopējo sankciju pieņemšana pret Lukašenko režīmu. Latvija un citas dalībvalstis ar savām individuālajām sankcijām esot raidījušas signālu, ka ilgāk kavēties nedrīkst. Lai gan ministrs vairākkārt uzver, ka saraksts galvenokārt ir politisks žests, viņaprāt, tas var kalpot arī kā motivācija: “Cik es zinu, tieši uz tām personām, kuras atrodas sankcionējamā sarakstā, tas tomēr atstāj zināmu iespaidu un viņas sāk domāt, cik tad ilgi šeit tā vara ilgs, es jau esmu starptautiski izcelts, domāju, ka viens otrs varbūt arī nedaudz aizdomājas un kādu darbību pat varbūt piebremzē.”  

Arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Evija Djatkoviča uzsver saraksta simbolisko nozīmi. “Zīmīgi, ka, salīdzinot ar ES sankcijām, Latvija ierobežojumus ir attiecinājusi arī uz Lukašenko. Šajā gadījumā tas ir diezgan zīmīgs politisks žests, jo Latvijai līdz šim ir bijušas pietiekami labvēlīgas attiecības ar Baltkrievijas režīmu. Turklāt Lukašenko vēl šī gada aprīlī tika gaidīts Rīgā, un Eiropā nav daudz valstu, kuras aicinātu Lukašenko ciemos”.

ES sankciju sarakstā, kas, atšķirībā no Latvijas, paredz arī aktīvu iesaldēšanu, ir krietni mazāks cilvēku skaits – 40. Pēc Rinkēviča domām kombinācija “ieceļošanas liegums un aktīvu iesaldēšana” strādā tikai ES mērogā, Latvijai savam sarakstam aktīvu iesaldēšanu pievienot neesot jēgas, jo ir viegli pārcelt darbības uz citu valsti, kuras melnajā sarakstā persona nav.  

KO VIŅIEM MEKLĒT LATVIJĀ 

Djatkoviča uzskata, ka kopumā ne Latvijas, ne ES pašreizējās sankcijas nevar nodarīt būtisku kaitējumu sarakstā iekļautajām personām, jo, piemēram, salīdzinot ar Krieviju, kur gandrīz katram ietekmīgam un režīmam pietuvinātam darbiniekam pieder nekustamais īpašums Eiropā, mācās bērni vai kādam ir pat dubultpilsonība, Baltkrievijā šāda prakse neesot izplatīta, tātad aizliegums īpašas neērtības neradīs.  

Djatkovičas vārdus apstiprina arī Re:Baltica izpēte, kas liecina, ka sarakstā iekļautajiem Latvijā nav ne nekustamā īpašuma, ne biznesa. Re:Baltica pārbaudīja, ka visām sarakstā esošajām personām Latvijā nav uzņēmumu. Nekustamā īpašuma esamība izlases kārtā (augstākā ranga amatpersonas) pārbaudīta trešdaļai saraksta, un nav neviena. Par ieceļošanas aizlieguma efektivitāti nav iespējams pārliecināties, jo Valsts robežsardze neizpauž datus, vai personas privātā kārtā jebkad šķērsojušas Latvijas robežu. Par aktīvu iesaldēšanu bankās ir zināms pašām bankām, bet ziņas netiek publiskotas. 

Ārlietu ministrs gan norāda, ka šādi spriest nevajadzētu, jo cilvēkus uz vienu vai otru galamērķi velk ne tikai saistības: “Grib jau atbraukt arī uz Eiropu, piemēram, uz Jūrmalu atpūsties, gribas paceļot.” Tāpat viņš uzskata, ka nevar spriest tikai no tā, kas pieejams atklātajos avotos, proti, gan īpašumi, gan uzņēmumi var būt slēpti zem citu personu vārdiem. 

KAS BŪTU EFEKTĪVĀK

Ārlietu institūta pētniece saka, ka ir skaidrs – “iebraukšanas aizliegums Latvijā Baltkrievijas iekšlietu ministram neliks pārtraukt fizisku vardarbību, vai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājai uzrādīt patiesos vēlēšanu rezultātus”. Taču tādu instrumentu, ar kuriem vienpusēji ietekmēt rēžīma darbības Baltkrievijā, Latvijas rīcībā nemaz neesot. 

Pētniece uzsver, ka šobrīd svarīgs ES kolektīvais spiediens. Viņa atsaucas uz 2010. gada pieredzi. Toreiz arī vēlēšanās, kuras opozīcija un rietumvalstu novērotāji atzina par negodīgām, uzvarēja Lukašenko. “Iepriekšējā reizē tika ieviests ceļošanas aizliegums un līdzekļu iesaldēšana, bet ne vien pret valsts aparāta darbiniekiem, bet arī tā sponsoriem – biznesa eliti. Turklāt tika pievienoti sadarbības ierobežojumi ar šo personu vadītiem eksportējošajiem uzņēmumiem. Rezultātā prasība atbrīvot apcietinātos opozicionārus tika izpildīta.” 

Pēc pētnieces domām, līdzīgi arī šajā reizē varētu sākt ar biznesa eliti, to uzņēmumu darbības ierobežošanu, iespējams, apstādinot arī citu svarīgu uzņēmumu eksportu, kas ģenerē līdzekļus esošajai varai.  

Tomēr šāda veida ekonomiskām sankcijām ir vairākas blaknes, piemēram, tās sāpēs arī Baltkrievijas iedzīvotājiem. Valsts uzņēmumi ir lielākais darba devējs un algas maksātājs – ja nav eksporta, nav darba un nav arī ienākumu. 

Tāpat cietīs arī paši ieviesēji, kas sadarbojas vai tirgojas ar Baltkrieviju. “Ar ekonomiskām sankcijām vienmēr rodas tāda dubultmorāles situācija – no vienas puses, ir vēlme ierobežot režīma finanšu resursus, no otras puses, pastāv racionāla nevēlēšanās ziedot kaimiņa vārdā savas valsts ekonomiskās intereses, tādēļ notiek tāda tirgošanās ES ietvaros, par vārdiem un uzņēmumiem, kurus tad likt sankciju sarakstos, bet kurus nē,” saka Djatkoviča. 

Pētniece uzver, ka nevajag aizmirst – naudasmaka un Baltkrievijas režīma politiskā mugurkaula turētāja ir Krievija. “Ja ir vēlme nopietni ietekmēt situāciju Baltkrievijā, pie sarunu galda jānosēdina Krievija. Tomēr, kā liecina atkāpšanās no ieceres apturēt gāzesvada Nord Stream II būvniecību Navaļnija lietas dēļ, nacionālas ekonomiskas intereses nereti prevalē pār solidaritāti un principiem. Tāpēc būtiska spiediena instrumentu pielietošana, kas kaitēs arī pašiem, no Eiropas puses Baltkrievijas vārdā ir maz ticama.” 


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.