Avots: ICIJ / BuzzFeed News

Noplūduši ASV banku ziņojumi tās finanšu uzraugam rāda, ka Latvija gadiem skaitījās augsta riska jurisdikcijas valsts. 

Nopludināts milzu apjoms dokumentu, kuri atklāj starptautiskus pārskaitījumus, tostarp caur Latvijas bankām, par kuriem kā par aizdomīgiem ASV reģistrētas bankas ziņoja savam finanšu uzraugam. Dokumenti atklāj, ka ASV bankas par aizdomīgiem uzskatījušas caur Latvijas bankām no 2006. līdz 2017.gadam izplūdušus pārskaitījumus vismaz 7,6 miljardu ASV dolāru apjomā, liecina Re:Baltica gadu ilgusī izmeklēšana. 

Dokumenti, pazīstami kā FinCEN Files, nonāca ASV digitālā medija BuzzFeed News rīcībā, kas ar tiem dalījās ar starptautisko žurnālistu organizāciju ICIJ un 108 mediju organizācijām visā pasaulē, tostarp ar Re:Baltica

Noplūdušo dokumentu pamatā ir vairāk nekā 2100 tā dēvētie aizdomīgu aktivitāšu ziņojumi (suspicious activity reports jeb SARs – red.), kuros ASV bankas no 2000. līdz 2017.gadam ziņoja uzraugam – ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (FinCEN) –  par aizdomīgiem pārskaitījumiem. Saskaņā ar BuzzFeed News, daļa dokumentu apkopoti ASV kongresa izmeklēšanas ietvaros par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, kamēr citi apkopoti pēc tiesībsargājošo iestāžu, tai skaitā tagadējā Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID), pieprasījumiem FinCEN. Dokumenti ieskicē kopainu, kā noziedzīgi iegūtas naudas plūsma atbalsta korupciju un noziedzību visā pasaulē. 

ICIJ analīze liecina, ka dokumentos kopumā identificēti pārskaitījumi vismaz divu triljonu ASV dolāru apmērā, kurus finanšu iestāžu iekšējie atbilstības darbinieki atzīmējuši kā iespējams saistītus ar naudas atmazgāšau vai citu noziedzīgu darbību. Aizdomīgo darījumu ziņojumi atspoguļo bankas darbinieku bažas un ne vienmēr ir pierādījums noziedzīgai darbībai. 

Aizdomīgie divi triljoni ir piliens netīrās naudas jūrā, kura plūst caur bankām apkārt pasaulei. FinCEN Files veido tikai 0,02% no vairāk nekā 12 miljoniem aizdomīgo darījumu ziņojumu, ko finanšu iestādes iesniegušas laika posmā no 2011. līdz 2017.gadam.

Neoficiāli – sen pelēkajā sarakstā

Noplūdušie dokumenti parāda, ka ASV bankas un FinCEN Latviju gadiem uzskatīja par augsta riska jurisdikcijas valsti un regulāri ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur tādām bankām kā BlueOrange Bank (iepriekš Baltikums Bank), Expobank (iepriekš LTB Bank), Industra Bank (iepriekš Meridian Trade Bank un SMP Bank), Reģionālā Investīciju Banka, Rietumu Banka, Rigensis, kā arī šobrīd likvidācijā esošajām ABLV Bank (iepriekš Aizkraukles banka), PNB bank (iepriekš Norvik Banka un Lateko Banka) un Trasta Komercbanka.  

Latvijas bankas, kuru nosaukumi parādās FinCEN Files, Re:Baltica norādīja, ka tās ievēro likumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, ziņo par klientu aizdomīgiem darījumiem un sadarbojas ar tiesībaizsargājošajām iestādēm. Taču tās nekomentēja ne klientu darījumus, ne ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, jo to liedz likums. 

Latvijas bankas izmantoja ASV finanšu iestādes, lai varētu veikt pārskaitījumus dolāros. ASV bankas ziņoja par darījumiem, kas tika veikti caur Latvijas bankām, jo tām likās aizdomīgi, ka tika izmantotas tā dēvētās čaulu firmas, kuru patiesie īpašnieki nav zināmi. Tāpat pārskaitījumu summas bija aizdomīgi lielas, nebija skaidri saprotams darījumu mērķis vai arī darījumi bija saistīti ar politiski nozīmīgām personām. 

Tas gan nenozīmē, ka visi pārskaitījumi, par kuriem ASV bankas ziņoja, bija vai ir naudas atmazgāšana. Greiems Barovs (Graham Barrow), kurš ir atzīts speciālists un izmeklētājs naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos, Re:Baltica skaidroja, ka bankām ir pienākums ziņot, kad tās novēro neparastu aktivitāti, kura potenciāli varētu būt saistīta ar naudas atmazgāšanu vai finanšu noziegumiem un ko tās nespēj izskaidrot. Lielākajā daļā valstu, neziņojot par  aizdomām, bankām draud kriminālatbildība.

“Bankas uzdevums ir tikai informēt finanšu izlūkošanas dienestu. Banka nekad neformulēs savu viedokli, vai tas ir pārkāpums vai nav, tas ir finanšu izlūkošanas dienesta uzdevums,” intervijā Re:Baltica sacīja Barovs.

Taču liela daļa no ziņojumiem paliek bez reakcijas – nereti tādēļ, ka ir slikti uzrakstīti un nepaskaidro aizdomu iemeslus, norāda Barovs.

Jauni, lieli vārdi

Dokumenti, kurus izskatījusi Re:Baltica, rāda, ka bankas savas aizdomas pārbaudīja, meklējot informāciju publiskos avotos – tādos kā uzņēmumu un tiesu reģistros, datubāzēs kā Factiva un LexisNexis, kā arī citur. Vairākos ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem citēti arī Re:Baltica pētnieciskie raksti par naudas atmazgāšanu Latvijā. Piemēram, The Bank of New York Mellon, ziņojot par kompānijām, kuras, iespējams, bija iesaistītas tā dēvētajā Magņitska lietā par 230 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no Krievijas nodokļu maksātāju naudas, atsaucas uz Re:Baltica rakstu par shēmā iesaistītajām čaulām. 

Fakts, ka Latvijas bankas gadiem izmantojuši ietekmīgi uzņēmēji un politiķi no austrumu kaimiņvalstīm, nav nekāds jaunums. Latvija desmitiem gadu sevi pozicionēja kā tiltu, kas caur sevi ļauj Krievijas un citu bijušo PSRS valstu pilsoņiem izvest naudu no mītnes zemēm pirms to noguldīšanas, piemēram, Lielbritānijā vai Šveicē.

Tā rezultātā visos pēdējās desmitgades skaļākajos naudas atmazgāšanas skandālos, piemēram, Magņitska lietā, Moldovas miljarda nozagšanā, Krievijas laundromātā, kā arī daudzās citās shēmas, nelikumīgi iegūtie līdzekļi plūda caur Latviju.

Taču FinCEN Files atklāj jaunus uzvārdus, par kuriem iepriekš medijos izskanēja minējumi, bet trūka faktu. Piemēram, nopludinātie dokumenti rāda, ka Latvijas bankas izmantoja gan oligarhi no Krievijas (Oļegs Deripaska, Romāns Abramovičs) un Ukrainas (Dmitrijs Firtašs), gan politiski nozīmīgas personas no Ukrainas (Viktors Janukovičs, Aleksandrs Janukovičs) un ASV (Pols Manaforts).

Znotiņa apjomus nelēš

Latvijas FID vadītāja Ilze Znotiņa, kas stājās dienesta vadībā 2018.gada jūnijā īsi pēc trešās lielākās Latvijas bankas un starptautiski pazīstamās “veļasmašīnas” ABLV Bank sabrukuma ASV lēmuma dēļ liegt turienes bankām ar to sadarboties, norāda, ka vēsturiski Latvijā naudas atmazgāšanas shēmas bija diezgan primitīvas, izmantojot daudz čaulas kompānijas. 

“Nereti bankas bija pašas izveidojušas uzņēmumus, kas sniedza juridiskos un grāmatvedības pakalpojumus. Klients, kurš gribēja pārskaitīt naudu caur Latvijas bankām, varēja pat nezināt, caur kādām čaulām nauda gāja, pirms iekrita kādā viņa kontrolētā čaulā Belizē vai Britu Virdžīnu salās,” intervijā Re:Baltica saka Znotiņa.

Tagad situācija esot mainījusies, un Znotiņa ir skeptiska, ka caur kontroles sietu nemanīti varētu notikt tādi darījumi kā agrāk. Intervijā viņa 15 minūtes aizrautīgi stāsta par paveikto, piemēram, pārraudzības maiņu un dienesta spēju palielināšanu, aizdomīgo darījumu ziņošanas sistēmas uzlabošanu un regulāru skaidrojošo darbu ar bankām. 

Znotiņa atsakās aplēst, cik daudz no caur Latvijas bankām pārskaitītās naudas ir noziedzīgi iegūta. Pēdējos gados caur vietējām bankām gan plūst mazāk naudas. Latvijas banku klientu maksājumi uz ārvalstīm starp 2015. un 2019.gadu samazinājušies par 64%, tostarp būtiskākais kritums redzams pārrobežu maksājumiem ārvalstu valūtās, kas sarukuši par teju 90% (līdz 11 miljardiem eiro pērn), liecina Latvijas Bankas dati. Taču iesaldēto līdzekļu apjoms rādot problemātiku. Līdz šī gada 1. septembrim aizdomās par naudas atmazgāšanu iesaldēti 391,4 miljoni eiro, lielākā daļa (314,6 miljoni eiro) likvidējamās kredītiestādēs ABLV Bank, PNB Bank un Trasta Komercbankā.

Avotu neatklāj

BuzzFeed News neatklāj, kā ieguvis noplūdušos FinCEN Files dokumentus. 

Šogad janvārī bijusī ASV Finanšu ministrijas (U.S. Treasury Department) darbiniece Natālija Edvardsa (Natalie Mayflower Sours Edwards) atzina vainu neatļautā FinCEN dokumentu nopludināšanā. Saskaņā ar prokurora paziņojumu, materiāli, ko Edvardsa atklāja, parādījās apmērām 12 rakstos. Medija nosaukums, kurā raksti parādījās, netika atklāts, taču virsraksti un datumi saskanēja ar BuzzFeed News publikācijām. Tiesa oktobrī plāno paziņot spriedumu.

Advokāts Marks Agnifilo (Marc Agnifilo), kurš pārstāvēja Edvardsu viņas janvāra tiesas sēdes laikā, sacīja, ka viņa informāciju izpaudusi ar labiem nodomiem. “Viņa uzskatīja, ka dažas valsts iestādes ar noteiktiem, būtiskiem faktiem nerīkojās tā, kā tām būtu vajadzējis darīt,” sacīja Agnifilo, kurš vairs nav Edvardsas advokāts. “Viņa aizgāja pie medija un sacīja: ja es nevaru uzticēties, ka valsts ierēdņi rīkosies, es varu uzticēties medijiem un pievērst Amerikas iedzīvotāju uzmanību.”

Tagad informācijai uzmanību pievērsīs daudz lielāka auditorija nekā ASV.

Lasi Re:Baltica rakstus par FinCEN Files izpētīto latviski šeit (Kas kopīgs Latvijas minibankai ar Krievijas miljardieri?‘; Ietekmīgie ukraiņi, kuru nauda izskalojās caur Latviju; Ilgais ceļš uz attīrīšanos) un angliski šeit (The Unknown Bank Which Serviced One of the World’s Richest Men; Crime and Punishment. How Latvia Cleaned Up it’s Non-Resident Banks; Ukraine’s Powerful Who Shuffled Money Through Latvia). 

Starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas organizācijas ICIJ izpētīto lasi angliski šeit.

BANKU KOMENTĀRI

NILLTPFN – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana

Likvidējamā ABLV Bank

“ABLV banka šobrīd tiek likvidēta un likvidācijas procesā neatkarīga auditoru kompānija veic rūpīgu izpēti par bankas bijušajiem klientiem un to veiktajiem darījumiem.”

Baltic International Bank

“Banka uzsver, ka stingri ievēro spēkā esošos LR tiesību aktus (..). 

Uzsākot un uzturot darījumu attiecības ar klientu, banka, veicot uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, noskaidro potenciālā vai esošā klienta darbības ģeogrāfiju, darbības partnerus un veidus, kā arī citus aspektus un nosaka klienta izpētes un padziļinātās izpētes apjomu un kārtību, tai skatā, lai pēc iespējas novērstu bankas iesaistīšanu NILLTPFN normu un sankciju pārkāpšanā, apiešanā vai šādu darbību mēģinājumā.”

BlueOrange Bank (iepriekš Baltikums Bank)

“Atbilstoši izmaiņām normatīvo aktu prasībās un saskaņā ar bankas jauno biznesa stratēģiju, 2018.-2019.gadu periodā banka ir pārtraukusi sadarbību ar klientiem no paaugstināta riska reģioniem, slēdzot kontus apmēram 90% ārvalstu klientu.”

Citadele

“ASV bankas dara savu darbu tieši tāpat kā mēs – mēs ziņojam savam FID, ASV bankas savam. Un tas ir kā mūsu, tā arī ASV banku uzdevums – spēt identificēt klientu veiktos iespējami aizdomīgos darījumus un ziņot attiecīgajā likumdošanā noteiktajā kārtībā.”

Expobank (iepriekš LTB Bank un Latvijas Tirdzniecības Banka)

“Bankā ir izveidota efektīva iekšējās kontroles sistēma un tiek veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu normatīvo prasību  ievērošanu un nepieļautu, ka banka tiek izmantota NILLTPF novēršanas vai sankciju prasību neievērošanā.” 


Industra Bank (iepriekš Meridian Trade Bank un SMP Bank)

“Industra Bank pilnībā sadarbojas ar savām korespondentbankām  un, iespējams, tieši pateicoties Industra Bank aktīvajai iesaistei,  ir  bijusi iespējama aizdomīgu klientu darījumu atklāšana, izmeklēšana un vainīgo personu saukšana pie atbildības.”

LPB Bank 

“Mēs varam komentēt tikai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, publicētu informāciju. Diemžēl Jūsu jautājumā tāda nebija norādīta.”

PrivatBank

Vēlamies informēt, ka kopš 2016. gada Banka turpina īstenot virkni procesu, kuru mērķis ir uzlabot iekšējās kontroles sistēmu. Bankas darbība turpina mainīties, pastiprinoties NILLTPFN prasībām un reaģējot uz vispārējo situāciju Latvijas banku nozarē.”


Reģionālā Investīciju Banka (RIB)

“Ziņojumi attiecīgas jurisdikcijas finanšu izlūkošanas dienestiem nav neparasta prakse – arī RIB sava ikdienas darbā veic ziņošanu LR FID, bet tas ne vienmēr norāda uz noziedzīga nodarījuma esamību finanšu operācijās.”

Rietumu Banka

“Transakciju kontrole un noteikto atskaišu uzraudzības institūcijām iesniegšana ir pasaulē vispārpieņemta banku prakse. Mēs veicam šādu kontroli, to pašu dara mūsu partneri un korespondentbankas. Neapšaubāmi, mēs par to zinām.

Pats par sevi konkrētā darījuma atbilstības fakts kritērijiem, kuri nosaka atskaišu iesniegšanu, neliecina ne par tā leģitimitāti, ne par pretējo – tas tiek noteikts sekojošās analīzes rezultātā. 

Ir jāuzsver arī, ka Jūsu pētījumam izvēlētā perioda laikā (2000.-2017. gadi) pieejas un prasības darbam anti-money laundering (AML) jomā gan Latvijā, gan pasaulē ir radikāli mainījušas; standarti, definīcijas, procedūras tika pilnveidotas, ņemot vērā aktuālo praksi un pasaules pieredzi, balstoties uz nacionālo un starptautisko likumdošanu.” 

Industra Bank (iepriekš Meridian Trade Bank un SMP Bank)

“Industra Bank pilnībā sadarbojas ar savām korespondentbankām  un, iespējams, tieši pateicoties Industra Bank aktīvajai iesaistei,  ir  bijusi iespējama aizdomīgu klientu darījumu atklāšana, izmeklēšana un vainīgo personu saukšana pie atbildības.”

LPB Bank 

“Mēs varam komentēt tikai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, publicētu informāciju. Diemžēl Jūsu jautājumā tāda nebija norādīta.”

Trasta Komercbanka (likvidators)

“Mans viedoklis ņemot vērā man pieejamos dokumentus un informāciju par bankas praksi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā atbilst uzraugošo iestāžu konstatētajam. Bankai ir bijuši trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, bijusi nepilnīga pieeja iekšējās kontroles sistēmas īstenošanā un risku pārvaldībā. Bet ņemot vērā šobrīd aktuālo tiesvedības procesu Eiropas Savienības tiesā, atturēšos no komentāriem par licences anulēšanas apstākļiem.”

Rigensis Banka un PNB Bank neatbildēja.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.

Autores: Inga Spriņģe, Aija Krūtaine
Ilustrācijas: Reinis Hofmanis
Angliski tulkojis Aleksejs Tapiņš
Angliski rediģējusi Džodija Makfilipsa
Tehniskā palīdzība, grafikas: Madara Eihe