Piesieta. Viena diena “mūžīgā bērna” mammas dzīvē

Divas stundas dienā - tik daudz valsts apmaksā asistentu Arvīdam, kuram vajadzīga īpaša aprūpe. Ina Dziļuma dēlu audzina viena.

Divas stundas dienā - tik daudz valsts apmaksā asistentu Arvīdam, kuram vajadzīga īpaša aprūpe. Ina Dziļuma dēlu audzina viena.

Pagājušā gada beigās, klejojot pa sociālajiem tīkliem, uzdūros video, kurā grupa vecāku lūdza Valsts prezidentu palīdzēt viņiem neizdegt un neievietot savus smagi slimos bērnus bērnunamos. Izdzenot no galvas cinisko “nav pareizais adresāts, jo viņam tajā nav nekādas teikšanas,” sāku video skatīties, un pēc neilga laika kamolu vairs nevarēju noturēt tikai kaklā. Jo vēstījums bija vienkāršs - mēs neprasām neko īpašu. Mēs arī gribam dzīvot un strādāt tieši tāpat, kā jūs - tikai nevaram.

Ik gadu no Latvijas aizbrauc vecāki, kuru bērniem ir īpašas vajadzības - gan materiālu iemeslu, gan sabiedrības attieksmes, gan nākotnes baiļu dēļ. Šis ir personisks stāsts par vienu no viņiem.

Kultūras ministrija pilnībā mainījusi akustiskās koncertzāles būvniecības plānus. Prātā vairs nav meklēt privātu investoru zemi Rīgas centrā, kur galvenie pretendenti partnerībai bija ekspremjera Andra Šķēles ģimene ar biznesa partneriem. Tā vietā piedāvāts nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra augstceltni Kronvalda parkā.

Atsaucoties nozares aicinājumam “neļauj medijiem nomirt”, valdība aprīļa sākumā piešķīra divus miljonus eiro to izdzīvošanai krīzē un sabiedrības informēšanai par Covid-19. Kad sāka dalīt naudu, kvalitatīvai žurnālistikai piepeši kvalificējās gan Kremļa propagandas izplatītāji, gan vulgāra izklaide un vienkāršas pļāpas.

Valdība aprīlī mediju atbalstam ārkārtas situācijā piešķīra divus miljonus eiro. Novājinātajai Latvijas mediju videi tas ir daudz, un doma pareiza. Reklāmas ieņēmumi, no kuriem komercmediji finansē redakciju darbību, dramatiski krita, bet žurnālistiem Covid-19 dēļ darba apjoms pieauga.

Portāla la.lv pārdošanā TV24 īpašniekiem pagaidām vienīgais konkrētais fakts ir lielākās daļas darbinieku atlaišana, bet ne atbildes par finansējuma izcelsmi.

Pirms četriem gadiem Valsts policija vairākos Latvijas reģionos izmēģināja anketu, kas ļāva sociālajiem dienestiem ātrāk ieraudzīt vardarbību ģimenēs. Sistēma vienkārša - policiju izsauc uz ģimenes konfliktu, bet viņu aizpildīto anketu automātiski nodod arī vietējam sociālajam dienestam. Šķiet loģiski? Jā, bet tie joprojām ir izņēmuma novadi, nevis visa valsts.

Policijai uzdots kontrolēt, vai COVID 19 laikā cilvēki ievēro pašizolāciju un karantīnu, bet vienotas sistēmas informācijas apritei nav. Tā rezultātā policisti ne vien dodas pie cilvēkiem, kam mājās vairs nav jāsēž, bet arī dauzās pie slimnīcā esošu pacientu tuvinieku durvīm un pat liek atskaitīties mirušajiem.