Izrādās, ka pavasarī, kad uz Ogri kā rezerves slimnīcu veda arī Rīgas pacientus, no kuriem vismaz divi tur saslima ar Covid-19 un viens no viņiem mira, Veselības ministrijai bija oficiāli zināms, ka slimnīca vīrusa slimniekiem nav gatava.  Arvien neatbildēts ir jautājums, kurš par to atbildēs cietušajiem.

Šaubu vairs nav. Aleksandra mirušais tēvs (82), par kura lietu Re:Baltica rakstīja pavasarī, marta beigās ar Covid-19  saslima tieši Ogres rajona slimnīcā. To apliecina gan dēla sarakste ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ka nevienam no sirmgalvi vedušajām brigādēm vairākkārtējās pārbaudēs vīruss nav konstatēts, gan Veselības inspekcijas līdz šim nepubliskotais atzinums, ka Ogres slimnīca Covid-19 pacientiem pavasarī nebija gatava.

Kopš tā laika ar Re:Baltica piekrita runāt vēl viena ģimene, kuras pārstāvis ar Covid-19 arī, visticamāk, saslima Ogrē, un vēlāk mēnesi nogulēja komā. Gan Aleksandra, gan izdzīvojošā slimnieka stāsti par ārstniecības  iestādē martā notikušo ir ļoti līdzīgi.

To, ka slimnīca nebija gatava, intervijā Re:Baltica tagad atzīst arī tās vadītājs Dainis Širovs. Toreiz, aizbildinoties ar nogurumu, viņš nebija gatavs runāt. Par slimnīcas trūkumiem Covid-19 pacientu uzņemšanai vai ārstēšanai bija skaidrs pēc Veselības inspekcijas pārbaudes 20.martā – tātad tā notika vēl pirms abiem saslimšanas gadījumiem. Savukārt Veselības ministrija (VM) šo informāciju saņēma 31.martā, kad uz Ogri arvien turpināja vest saslimušos no Rīgas.

Joprojām nav atbildes, kurš par to atbildēs cietušo tuvinieku priekšā. VM aprobežojas ar atbildi, ka slimnīcai “bija jābūt gatavai”. 

Bet tā nebija.

Ko pārbaude atklāja Ogrē?

Veselības inspekcija (VI) pārbaudīt Ogres slimnīcu ieradās 20. martā. Tobrīd neplānotas pārbaudes notika visā Latvijā, lai noskaidrotu slimnīcu stacionāru gatavību Covid-19 pacientu uzņemšanai. Papildus iemesls pārbaudei Ogrē bija tur veiktais apšaubāmais eksprestests, kas uzrādīja viltus rezultātu un kurus citās Latvijas slimnīcās nelietoja. Ogre jau nedēļu bija rezerves slimnīca vieglāku diagnožu slimniekiem no Rīgas, kur divās lielajās slimnīcās vietas taupīja smagajiem Covid-19 slimniekiem. 

No 25.marta, kad Latvijā konstatēja pirmo iekšzemes transmisiju, katru slimnieku bija jāuzskata par potenciālu vīrusa nēsātāju. Pārbaudes laikā Ogrē slimnīcas vadība neļāva VI inspektoriem iepazīties ar lielu daļu dokumentu, liecina pārbaudes atzinums. Taču arī bez tiem viņi konstatēja, ka, piemēram, uzņemšanas nodaļā pārbaudes dienā strādāja viens rezidents un viens ārsts bez sertifikāta, kas nav atļauts. Tāpat noskaidrojās, ka uzņemšanas vienīgais izolators, kurā ir tikai viena vieta, neatbilst epidemioloģiskās drošības prasībām . Tam nav pietiekamas kvadratūras, logu, iespēju nomazgāt rokas, sanitārās telpas, kanalizācijas utt. Aizsarglīdzekļu – masku, cimdu –  vizuāli bija pietiekami.

Atzinumu, kurš 31. martā nonāca Veselības ministrijas (VM) rokās, VI Re:Baltica ilgstoši atteicās izsniegt, aizbildinoties ar personas datu aizsardzību. Beigās izsniedza tikai daļu, kas neatspoguļo slimnīcas vadības paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus. Slimnīcas vadība pārmetumus noraida – rezidentus vienmēr uzraugot ārsts ar sertifikātu, bet izolators atbilstot “absolūti visām obligātajām prasībām”.

Kopsavelkot pārbaudes rezultātus, sarunā ar Re:Baltica inspekcija norādīja, ka Ogres rajona slimnīca nebija gatava uzņemt Covid-19 pacientus. 

Ko redzēja pacienti? 

Aleksandra tēvu ar plaušu karsoņa diagnozi Ogrē ieveda 26.martā. Personāls uzņemšanā strādāja bez aizsarglīdzekļiem un pacientu ievietoja kopējā palātā, lai gan visas pazīmes – vecums, diagnoze – atbilda paaugstinātai riska grupai. 

Nepilnu nedēļu vēlāk, 31.martā, no Rīgas uz Ogres slimnīcu ar pamatīgu klepu un temperatūru nogādāja Imantu*. Lai gan tās ir Covid-19 pazīmes, arī viņu ievietoja nevis izolatorā, bet parastā palātā ar vēl trim cilvēkiem.

“Viens bija tāds riktīgs klepotājs. Nāca visiem klāt un klepoja ģīmī iekšā. Viņš bija neadekvāts. Es arī ārstiem sacīju, ka viņu vajag izolēt, viņš acīmredzami ir neadekvāts,” sarunā ar Re:Baltica atminas Imants. Vienudien klepotāju “ietina plēvēs kā mūmiju, un kaut kur aizveda”. Tas Imantam licis domāt, ka, visdrīzāk, atklājuši Covid-19. 

Imants slimnīcā sabija sešas dienas. Atminas, ka nomainījās viss personāls, ieskaitot ārstējošo ārstu. Tas sakrīt ar laiku, kad atklājās, ka četri slimnīcā ievestie ir inficēti ar Covid-19, viens mediķis slims, un 26 pārējiem jādodas pašizolācijā. 

6.aprīlī Imanta sievai piezvanīja no slimnīcas – brauciet pakaļ vīram. “Vai tad Imants ir jau izārstēts?” sieviete vaicāja. Kad atbraukusi, vīrs bijis tikpat smagā stāvoklī kā uzņemšanas brīdī. Kāpēc viņu izraksta, neviens neatbildēja – savāciet, un viss.

Uz Covid-19 vīrietis bija testēts pirmajā uzņemšanas dienā (rezultāts negatīvs). Pēc uzturēšanās kopējā palātā ar citiem slimniekiem analīzes atkārtoti neveica. Vienīgajām kontaktpersonām – sievai un vēl vienam radiniekam – analīzes vīrusa saslimšanu neuzrāda. Kad Imants pēc izrakstīšanas no Ogres nonāca Austrumu slimnīcā, viņam konstatēja Covid – 19. 

“Pēc pāris dienām vairs viņu nevarēju sazvanīt. Zvanīju ārstam. Uzzināju, ka Imants ir komā,” atminas sieva. 

Imants mēnesi bija viens no tiem, kuru ziņu statistikā uzskaitīja kā smagā stāvoklī esošu. Viņam izdevās vīrusu uzveikt, taču sekas ir jūtamas. Šobrīd vīrietis atrodas rehabilitācijas iestādē. 

Ko saka slimnīcas vadība? 

Slimnīcas vadītājs Dainis Širovs, jautāts, vai var apstiprināt, ka pacienti ar Covid-19 inficējās viņa vadītajā slimnīcā, saka: “Es to nevaru izslēgt”. Viņš vairākkārt uzsver, ka Covid-19 pacientiem Ogres slimnīca nebija gatava. Iestādē ir viens izolators, visus atvestos pacientus nevar atdalīt līdz analīžu rezultātu saņemšanai. “Kurā vietā? Mēs dažas dienas uzņēmām 27 cilvēkus. Kā var 27 cilvēkus izolēt?” Širovs norāda, ka slimnīcas pārpildītības dēļ bijušas dienas, kad pacienti guldīti gaitenī, jo palātās nebijis vietas. “Kad atklāja saslimušo, mēs lūdzām, lai viņu evakuē, rakstiski, neviens neatbildēja (NMPD apgalvo, ka tobrīd nebijis jāraksta, informācijas aprite ātruma dēļ notikusi telefoniski – red.). Viņš piespiedu kārtā atradās ar citiem pacientiem tajā četrvietīgajā palātā. Un pēc tam pārmet mums, ka kāds inficējas,” dusmojas Širovs. 

Tāpat viņš vairākkārt uzsver, ka bijis par maz aizsarglīdzekļu. Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga, kurai slimnīcas katru dienu atskaitās par pieejamajiem resursiem,  apliecināja, ka marta beigās Ogres slimnīcai gan maskas, gan respiratori bija pietiekamā daudzumā. Uz jautājumu, vai un kāpēc uzņemšanas nodaļā darbinieki tās nelietoja, Širovs sākotnēji klāsta, ka maskas nepasargā no vīrusa. Uz vairākkārt atkārtotu jautājumu par aizsarglīdzegkļiem, slimnīcas vadītājs beigās izlokās, ka “es jums nevaru pateikt, kas bija martā. Tagad ir jūlijs”. 

Kāpēc turpināja vest uz negatavu slimnīcu?

Atbildīgās iestādes no šī jautājuma atgaiņājas. VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka sarunā ar Re:Baltica vairākkārt uzsver — slimnīcai bija jābūt gatavai, un viss. Uz norādi, ka tomēr jau marta vidū gan VI, gan slimnīcas vadītājs bija atzinuši pretējo, Janka saka, ka problēmas bija atrisināmas. Tas vairāk esot slimnīcas vadības nostājas jautājums. “Nevar taču būt tā, ka visas slimnīcas pārorganizēsies, pārkārtos pacientu plūsmas, bet viena teiks – mēs to nevaram izdarīt, un mēs to nedarīsim.”

VM neuzskata, ka apstākļos, kad slimnīcas vadība negrib uzņemt Covid-19 pacientus un tā acīmredzami nav gatava, pacientu pārvešanu bija jāpārtrauc. “Tad jau ir jāpārtrauc visu pacientu uzņemšana, slimnīca nav darbspējīga. Tas ne vienmēr ir iespējams,” saka Janka.

Nacionālais veselības dienests (NVD) informāciju par slimnīcā veikto pārbaudi un aicinājumu izvērtēt izmaiņu nepieciešamību hospitalizācijas plānā, kas paredzēja Rīgas pacientus vest uz Ogri, no VI saņēma 31.martā. Taču arī, ja vēstule tiktu saņemta ātrāk, nekādu izmaiņu nebūtu. “Veselības inspekcijas atzinumā iekļautā informācija nebija pietiekoša, lai secinātu, kuros profilos slimnīca nespēj pakalpojumus nodrošināt,” saka NVD pārstāve Ginta Ozoliņa. 

Uz vairākkārtēju jautājumu, kurš atbildēs cietušo tuviniekiem, VM atbild, ka atbildība jāuzņemas ārstniecības iestādei. “Tā ir slimnīcas vaina, jo neievēroja piesardzības pasākumus, kad bija pateikts, ka visi jāuztver kā iespējami inficēti.” Slimnīcas vadība akmeni met atpakaļ ministrijai – slimnīca nav gatava šādiem pacientiem un nevajag viņus vest. Ja pienāks Covid – 19 otrais vilnis, Širovs cer, ka Rīgas pacientus vairs nevirzīs uz Ogri. VM tam nepiekrīt – ārkārtas situācijā ar katru slimnīcu rēķinās kā ar partneri. Jautāta, vai tas nozīmē, ka pacienti atkal var nonākt slimnīcā, kas pati atzīst sevi par nesagatavotu, Janka saka, ka ministrijā topot plāni potenciālajam uzliesmojumam, lai no šādām situācijām izvairītos. 

Šobrīd VM, balstoties uz VI atzinumiem, sākusi sarunas ar slimnīcām par tā saukto līmeņu reformu. Tas, piemēram, var beigties ar līmeņa pazemināšanu, piemēram, ka slimnīca var būt dienas stacionārs, bet ne pilnvērtīga ārstniecības iestāde. Ar Ogres slimnīcas vadību sarunas notika 22.jūlijā, bet to saturs nav zināms, jo VM ieskatā tās vēl nav noslēgušās, bet slimnīcas vadītājs uz zvaniem neatbild. Lēmumiem par līmeņu maiņu jābūt līdz 1.oktobrim.

Aleksandrs, lūdzot noskaidrot tēva nāvē vainīgos, vērsies ar sūdzību Veselības inspekcijā. Imanta ģimene vēl nezina, vai to darīs – šobrīd svarīgāk tikt atpakaļ pie veselības.

* Redakcijai ir zināms arī personas uzvārds, bet ģimene lūdz to nepublicēt.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.

Autore Inese Liepiņa, Re:Baltica
Redaktore Sanita Jemberga, Re:Baltica
Ilustrācija: Raivis Vilūns
Tehniskā palīdzība Madara Eihe