Latvijas mediji pārdzīvoja koronavīrusa pirmo vilni, apvienojot neizbēgamo izmaksu samazināšanu ar finansiālu atbalstu no valsts – un priekšvēlēšanu kampaņām.
Latvijas mediju reklāmas ieņēmumi ir vismazākie Baltijā, un vairāki no tiem jau gadiem cīnās par savu eksistenci. Pandēmijas pirmajā posmā Latvijas valdība mediju atbalstam atvēlēja divus miljonus eiro. Lai gan valsts palīdzība vērtēta neviennozīmīgi , tā palīdzēja aizlāpīt vismaz dažus caurumus mediju makos.
Tomēr mazie, īpaši reģionālie laikraksti, joprojām ir apdraudēti. Lielākie izaicinājumi tos varētu sagaidīt nākamgad.
Pandēmijas cena
Kad Latvijā 2020.gada martā parādījās pirmais ar Covid-19 inficētais, gandrīz visi no 20 populārākajiem ziņu portāliem pieredzēja auditorijas pieaugumu, daži pat līdz 22% (sabiedrisko mediju ziņu portāls lsm.lv) vai 31% (laikraksta Diena portāls diena.lv). Pieauga arī skatīšanās laiks populārākajiem TV kanāliem.
Lai gan auditorijas auga, reklāmas ieņēmumi gāja pretējā virzienā. Tie saruka.
“Tie bija zelta laiki reklāmdevējiem, kas vēlējas sasniegt auditoriju. Vienlaikus nevaru teikt, ka kādam no medijam īpaši veicās to pārvērst naudā – drīzāk tas bija jauks skaitlis, ko sasniegt,” saka TV3 Group Latvia (All Media Latvia) vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).
Saskaņā ar Latvijas Reklāmas asociācijas datiem 2020. gada pirmajā pusgadā vietējā reklāmas tirgus apjoms samazinājās par gandrīz 25% jeb vairāk nekā 10 miljoniem eiro, salīdzinot ar to pašu laiku pirms gada. Mediju industrija – internets, televīzija, radio, žurnāli un laikraksti – šajā laikā zaudēja 8 miljonus eiro reklāmas ieņēmumu.
Lielāko reklāmas ieņēmumu kritumu piedzīvoja drukātie mediji. “Drukātajos medijos reklāmas pēkšņi vairs nebija. Kam tā vajadzīga, ja cilvēki neapmeklē veikalus un neredz žurnālus?” saka izdevniecības Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāja un īpašniece Aija Šmidre.
Interneta mediji bija nedaudz labākās pozīcijās. “Covid-19 laikā visi saprata, ka vairāk naudas jāinvestē interneta medijos,” stāsta Latvijas populārākā ziņu portāla Delfi valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs un piebilst, ka tas pasargāja interneta medijus no dramatiskāka reklāmas ieņēmumu krituma.
Katrā ziņā izmaksu samazināšana bija neizbēgama. Tāpat kā Igaunijā un Lietuvā daudzi mediju uzņēmumi uz laiku vai pastāvīgi samazināja darbinieku algas, bija arī atlaišanas. Izdevniecības samazināja izdevumu iznākšanas biežumu vai lappušu skaitu. Viena no trim atlikušajām nacionālajām dienas avīzēm – Neatkarīgā Rīta Avīze – atteicās no laikraksta izdošanas drukātā formātā.
Finansiālais atbalsts no valsts
Latvijā kopš 2017. gada darbojas Mediju atbalsta fonds (MAF), kas ik gadu konkursa kārtībā piešķir līdz vienam miljonam eiro sabiedriski nozīmīga satura veidošanai valsts mēroga un reģionālajos medijos. Parasti finansējumu vairāku desmitu tūkstošu apmērā saņem līdz 30 projektiem.
Paralēli šim finansējumam šogad valdība piešķīra papildu divus miljonus eiro, lai palīdzētu stabilizēt komercmedijus pēc tam, kad nozare kampaņā norādīja, ka Covid-19 tos nogalina.
“Mediju atbalstam piešķirtie līdzekļi bija tieši laikā un palīdzēja atgūt vismaz daļu no zaudētajiem ieņēmumiem,” saka Andra Gaņģe, reģionālā laikraksta Druva galvenā redaktore un valdes priekšsēdētāja, kuras laikraksts saņēma aptuveni 13 000 eiro.
Daļa no diviem miljoniem bija tā saucamā “helikoptera nauda”, kuru sadalīja visiem medijiem, kas pieteicās. Atbalsts tika sniegts arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidīšanas izmaksu segšanai, kā arī abonētās preses pasta piegāžu kompensācijai.
Nosacījumi līdzekļu saņemšanai bija diezgan vispārīgi. Rezultātā atbalstu saņēma ne tikai ziņu mediji, bet arī dažādi izklaides raidījumi un arī plašsaziņas līdzekļi, kas pazīstami kā dezinformācijas izplatītāji, piemēram, krieviski rakstošais portāls bb.lv un laikraksts Segodnya. Pēc publiskas brēkas MAF iesaistīja Valsts drošības dienestu, lūdzot tā viedokli. Lai gan tā vērtējums netika publiskots, abiem šiem medijiem beigās atbalstu nepiešķīra.
“Latvijas valdība diezgan ātri piedāvāja risinājumus. Protams, atbalsta apjoms ir tālu no Covid-19 nodarītā kaitējuma, bet kopumā tā bija lieliska reakcija un pieeja,” saka Rakausks no TV3 grupas, kas bija lielākā valsts atbalsta saņēmēja Latvijā. Grupa saņēma gandrīz 362 000 eiro dažādos atbalsta pasākumos.
“Birokrātija bija gara, bet kompensācija par piegādēm bija ļoti no svara,” saka laikraksta Diena izdevēja Dienas Mediji valdes loceklis un īpašnieks Edgars Kots.
Izdevniecības Rīgas Viļņi vadītāja Aija Šmidre kritizē atbalsta apjomu, ko katrs medijs varēja saņemt. “Ja šogad plānojam izdevniecībai zaudējumus aptuveni 350 000 eiro un atbalsts, ko saņēmām no MAF, ir tikai aptuveni 61 000 eiro, summas nav salīdzināmas,” saka Šmidre. Viņas izdevniecībai piešķīra arī nodokļu maksājumu atlikšanu, bet Šmidre uzsver, ka tas būtībā ir aizdevums, un uzņēmums būs valstij parādā nākamos trīs gadus.
Tikmēr Delfi valdes priekšsēdētājs Kuzikovs vīlies, ka valsts neatbalstīja vietējos medijus ar lielu reklāmas kampaņu. “Kad runājam, ka tika piešķirti miljoni, un tai pašā laikā katrs no medijiem ieguva 15 000 – 20 000 eiro, bet Lietuvas un Igaunijas mediji saņēma desmitiem tūkstošu kā daļu no valdības reklāmas kampaņas, tad nevaru teikt, ka valsts mūs atbalstīja,” teica Kuzikovs. Delfiem piešķīra gandrīz 29 000 eiro no mediju ārkārtas finansējuma.
Izdevniecības Žurnāls Santa finanšu direktors Jānis Lecinskis piekrīt, ka valsts iestāžu reklāmu izvietošana medijos bija neizmantota iespēja atbalstīt vietējos medijus. Viņaprāt, visefektīvākais veids, kā valsts varētu atbalstīt medijus, būtu sedzot daļu no tiešajām izmaksām, piemēram, druku vai pasta piegādi. Viņš arī uzskata, ka valsts atbalsts medijiem būtu jāsasaista ar uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem vai bruto algām, vai arī auditorijas lielumu.
Zem sitiena
Lielākiem uzņēmumiem ir vairāk iespēju manevrēt, taču ārkārtas situācijas ieviešana un tai sekojošā sabiedriskās un komerciālās darbības ierobežošana izcēla to, cik daudz atpaliek mazākie un reģionālie mediji, saka Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa universitātes profesore. “Reģionālajiem medijiem pietrūkst resursu – gan intelektuālo, gan materiālo – lai uzlabotu savas tehnoloģiskās spējas.”
Cēsu rajona reģionālais laikraksts Druva 2019. gadā apgrozīja gandrīz 317 000 eiro. Pandēmijas ierobežojumu laikā uzņēmums bija spiests mainīt savu darba režīmu. Daļa darbinieku strādāja attālināti, un tas prasīja papildu resursus – internets, mikrofoni un austiņas. Darba slodze palielinājās arī iekšējās komunikācijas izmaiņu dēļ. Neskatoties uz reklāmas ieņēmumu kritumu par aptuveni 30%, Druva nesamazināja algas un neatlaida darbiniekus. Tomēr uzņēmums arī nespēja paaugstināt samaksu, lai kompensētu palielināto darba slodzi. Lai gan darbinieku entuziasms situāciju izglāba, “tas ilgākā laika periodā nav iespējams,” saka galvenā redaktore Andra Gaņģe.
Saskaņā ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvja Guntara Līča teikto, reklāmas ieņēmumu kritums reģionāliem medijiem bija mazāks nekā nacionālajiem. Tomēr daudzi no tiem darbojas ļoti taupīgi, un pat neliels ieņēmumu kritums var apdraudēt to eksistenci, secina Līcis.
Jaunas iespējas
Jūs noteikti esat simts reižu dzirdējuši, ka krīze ir iespēja – un vairākas tādas pavērās arī Latvijas medijiem. Saskaņā ar Kuzikova teikto, ārkārtas situācija daudzus uzņēmumus mudināja izpētīt e-komerciju un reklamēšanos internetā. “Daudzi uzņēmumi saredzēja vajadzību atvērt interneta veikalus. Cēsu Alus un Food Union ir skaļi piemēri, kad uzņēmumi, kas nekad nav bijuši “online”, mēģināja iekarot šo nišu, kas nozīmē, ka viņiem ir nepieciešama attiecīga auditorija,” saka Delfi valdes priekšsēdētājs.
Kad daži no lielākajiem reklāmdevējiem nolēma atsaukt savas kampaņas vai samazināt tēriņus, tas pavēra durvis mazākiem uzņēmumiem. “Mums bija iespēja piesaistīt jaunus reklāmdevējus, kuri parasti neizmantoja kādu no mūsu medijiem,” saka TV3 Group Latvia vadītājs, piebilstot, ka krīze bija ideāls laiks mazajiem notestēt reklāmu šajos kanālos.
Vēl viens pozitīvs pagrieziens bija abonentu skaita pieaugums maksas saturam. TV3 Group novēroja abonēšanas pieaugumu savam Go3 maksas produktam. Maksas abonentu skaits auga arī Delfi Plus, tomēr Kuzikovs to saista ar satura kvalitātes uzlabošanu, ne tikai pandēmiju.
Izdevniecībai Žurnāls Santa pandēmija bija pēdējais grūdiens maijā uzsākt jaunu maksas produktu – digitālo žurnālu Santa+.
Savukārt izdevniecība Rīgas Viļņi ir vētījusi idejas jaunu ieņēmumu avotiem, tostarp e-komercijā. “Tuvākajos mēnešos plānojam palaist e-komercijas veikalu, piedāvāt video produktus un dažādas tiešsaistes apmācības,” saka izdevniecības valdes priekšsēdētāja.
Vēl viens notikums, kas palīdzēja Latvijas medijiem jau pēc pirmo stingro ierobežojumu atcelšanas, bija Rīgas domes vēlēšanas. Partijas kā tēriņus reklāmai medijos deklarēja vairāk nekā 1,3 miljonus eiro.
Gaidīšana – nepateicīgs darbs
Mediju vadītāji piesardzīgi raugās uz pandēmijas otro vilni un tā ietekmi uz nozari. Vēl viens sitiens Latvijas medijiem nākamgad varētu būt plānotās izmaiņas autoratlīdzības nodokļu aprēķināšanā. Tās bieži maksā redakciju štata darbiniekiem algas vietā, lai ietaupītu nodokļus. Ja likme palielinās, palielināsies darba devēju izmaksas.
Saskaņā ar Latvijas Reklāmas asociācijas vadītājas Baibas Liepiņas teikto, vietējam reklāmas tirgum būs vajadzīgi divi līdz trīs gadi, lai sasniegtu pirmspandēmijas apjomu. “Ja tirgum šogad vajadzēja izaugt par 3-5%, bet tas nokritās par 10-15%, nav ekonomiska pamata domāt, ka pēkšņi notiks fundamentālas izmaiņas,” viņa saka.
Vietējā reklāmas tirgus atgūšanos arī varētu palēnināt pieaugošā reklāmas eiro plūsma tehnoloģiju gigantu Facebook un Google kabatās. Pagaidām ideja par digitālā nodokļa ieviešanu, kas ļautu kompensēt šos neieņemtos reklāmas ienākumus, atlikta malā.
Reklāmdevēji parasti vairāk tērē rudenī, taču šogad ar to grūti rēķināties, saka Kuzikovs. Neraugoties uz mazākiem ieņēmumiem pandēmijas dēļ, Delfi 2020. gada pirmajos astoņos mēnešos apgrozīja un nopelnīja vairāk kā pirms gada. Kuzikovs gan ir piesardzīgs prognozēs, vai šo izaugsmes tempu varēs noturēt visa gada griezumā.
Vairums mediju vadītāju ir pārliecināti, ka to uzņēmumu apgrozījums šogad būs zemāks nekā 2019. gadā. Žurnāls Santa prognozē 10% apgrozījuma kritumu, kas ir lielākais kopš iepriekšējās globālās krīzes 2009. gadā, norādīja izdevniecības finanšu direktors Jānis Lecinskis. Tas nozīmētu, ka Žurnāls Santa apgrozījums šogad saruktu līdz 6,2 miljoniem eiro.
TV3 Group Latvia lēš, ka tā varētu piedzīvot 15% apgrozījuma kritumu un aizvien strādāt ar peļņu, taču ne 2019. gada līmenī, saka Mindaugs Rakausks. 2019. gadā TV3 Group Latvia (All Media Latvia) bija 24,25 miljonu eiro apgrozījums, un tā tīrā peļņa bija 1,25 miljoni eiro.
Rīgas Viļņi uzskata, ka izdevniecības ieņēmumi šogad būs mazāki nekā pagājušajā gadā, kad tie bija gandrīz 5,4 miljoni eiro. Izdevniecība sagaida, ka tā strādās ar zaudējumiem gan šogad, gan nākamgad.
Lai gan 2020. gada pavasaris bija grūts, Anda Rožukalne uzskata, ka krīzes sekas drīzāk būs redzamas tikai nākamajā pavasarī. “Iespējams, ka daži mediji atstās tirgu. Tie vienkārši netiks galā. Tiem ir uzkrājumi, lai pagaidām noturētos, bet tas laiks nav neierobežots,” viņa saka.
Raksts tapis Re:Baltica un Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra veidotā pētījuma Baltic Media Health Check ietvaros. Ar visu pētījumu (angļu valodā) iespējams iepazīties šeit: Baltic Media Health Check 2020 (PDF).
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.
