Līdz šim gauso vakcinēšanas tempu skaidroja ar to, ka nepietiek vakcīnu. Taču pēc saņemtajām vakcīnu devām un veiktajām potēm redzams, ka vakcīnu ir vairāk nekā veikto pošu. Kāpēc tā?
“No janvāra līdz martam plānojam vakcinēt vidēji 50 000 cilvēkus nedēļā, bet tas ir atkarīgs no vakcīnu piegādēm,” janvāra sākumā īsi pirms atlaišanas preses konferencē teica veselības ministre Ilze Viņķele (A/Par!), iepazīstinot ar vakcinācijas plānu, kas esot detalizētāks nekā Vācijā vai Igaunijā.
Pusotru mēnesi vēlāk, šonedēļ, vakcinē ap 6000 nedēļā, lai arī vakcīnu pietiek. Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča preses konferencē solīja, ka no marta potēšot 20 000 cilvēkus nedēļā.
Ir skaidrs, ka vakcinācijas ķēde nedarbojas tā, kā bija solīts. Amatpersonas piedāvā divus skaidrojumus – sociālās aprūpes centri, ko potē tagad, pieteikušies vairākas nedēļas uz priekšu, nevis tuvākos datumos. Līdz šim nebija arī izteikta gatavība potēt brīvdienās.
Sarežģīta loģistika
Pirmās vakcīnas pret Covid-19 Latvija saņēma 26. decembrī. Pēc divām dienām, 28. decembrī, ar BioNTech/Pfizer ražoto vakcīnu Comirnaty sāka vakcinēt universitāšu slimnīcu mediķus. Toreiz kavēšanos skaidroja ar to, ka tas notika Ziemassvētkos un bija brīvdiena.
Otra ražotāja Moderna vakcīnas pirmās devas atveda 12. janvārī, bet vakcinēt ar šīs firmas preparātu sāka dienu vēlāk. Savukārt Astra Zeneca pirmās vakcīnas devas saņēma 7. februārī, un arī tās sāka izmantot divas dienas vēlāk. Kāpēc vakcīnas uzreiz neved uz vakcinācijas kabinetiem?
Vakcinācijas projekta birojs skaidro, ka līdz Latvijas robežai par vakcīnu piegādi ir atbildīgs pats ražotājs. Kad valsts robeža šķērsota, vakcīnu piegāde kļūst par loģistikas pakalpojuma sniedzēju atbildību. Latvijā tie ir divi. Par Pfizer vakcīnu izvadāšanu Latvijas teritorijā ir atbildīgs uzņēmums Recipe Plus, bet par Moderna un Astra Zeneca vakcīnu loģistiku – SIA Vakcīna.
Kad krava nonākusi loģistikas pakalpojuma sniedzēju rokās, vispirms notiek kvalitātes pārbaude. “To var izdarīt pāris stundās vai pat ievilkties veselu dienu,” stāsta Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda. Bieži vien kravu atved vēlu vakarā. Ja nav aizkavēšanās un transports tālākai vešanai jau noorganizēts, var vest uzreiz saņēmējam. Tomēr biežāk uz vakcinācijas iestādēm ved tikai nākamās dienas rītā. Loģistikas uzņēmumiem ir pieejams saraksts ar iestādēm, kurās ir pieprasījums pēc potēšanās, un vakcinējamo cilvēku skaits. Pēc šī saraksta uzņēmums vadās, kur vest vakcīnas.
Strazdas stāstīto rakstiskās atbildēs papildina uzņēmuma SIA Vakcīna pārstāvis Jānis Matulis. Viņš uzskaita veicamās darbības: “Vakcīnas saņemšana Latvijā, dokumentu apstrāde pie pieņemšanas, komunikācija ar vakcinācijas iestādēm par iespējamajiem saņemšanas laikiem, pavaddokumentu apstrāde un pasūtījumu komplektēšana, un tikai tad var veikt vakcīnu izvešanu līdz gala lietotājam vai vakcināciju veicējiem,” skaidro Matulis.
Ar Moderna vakcīnu nogādāšanu vakcinācijas kabinetos kavēšanās nav bijusi. “Moderna atveda kravu 12. janvāra vakarā, 13. janvārī viss nonāca medicīnas iestādēs un tika uzsākta potēšana,” raksta Matulis. Savukārt, runājot par kavēšanos ar Astra Zeneca, Matulis atgādina, ka šīs devas atveda vēsākā temperatūrā nekā noteikts, un bija nepieciešams sagaidīt ražotāja atbildi, vai atvestās devas ir izmantojamas.
Lai gan iepriekš Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča paudusi, ka lēnais temps skaidrojams ar problēmām piegādē un loģistikā, Matulis pārmetumus noraida. “Neuzskatu, ka līgumā ietverto pienākumu izpildē būtu problēmu,” viņš saka.
Vai vakcīnas noliktavās krāj putekļus?
Noliktavās vakcīnas nekrājas, apgalvo gan Strazda, gan Matulis. “Mūsu noliktavā ir tikai 2400 Moderna devas. Šīs ir devas, kuras paredzētas revakcinācijai. Viss pārējais ir piegādāts vakcināciju pakalpojumu sniedzējiem,” norāda Matulis.
Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda arī apliecina, ka noliktavās glabājas tikai tās devas, kas paredzētas otrajai potei.
Komentējot līknē redzamo atšķirību starp saņemtajām devām un izpotēto, viņa saka, ka šādai starpībai ir jābūt – to veido vakcīnas, kas paredzētas nākamajām dienām. “Ja nebūs šī atšķirība, nebūs vairs, ko vakcinēt. Līknes satiksies, kad viss būs izvakcinēts,” skaidro Strazda.
Visvairāk – 6200 – pošu saņemtas 11.-17. janvāra nedēļā, kad sāka izmant gan Pfizer, gan Moderna vakcīnas. Vidēji nedēļā potē vairāk nekā 3000 cilvēku, taču veselības ministrs Daniels Pavļuts izteicies, ka šo jaudu vajadzētu desmitkāršot.
Taču līdz šim to nav izdevies panākt. Iepriekšējā svētdienā, 14. februārī, pirmreizējo poti saņēma viens cilvēks, redzams Latvijas Atvērto datu portālā. Tiesa, Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča LTV raidījumā Šodienas jautājums 18. februārī apliecināja, ka datos ir kļūda un patiesībā 14. februārī neviens nesaņēma pirmreizējo poti. Vakcinācijas projekta birojs norāda, ka arī citi dati var parādīties ar vairāku dienu nobīdi, jo tos ne vienmēr uzreiz ieraksta datubāzē.
Birojs vakcinācijas tempu samazināšanos brīvdienās skaidro ar to, ka nav bijusi vienota izpratne par to, cik jaudīgai jābūt vakcinēšanai. “Tas ir jauns process, bet tagad ir panākta vienošanās,” saka Strazda. Pēc viņas teiktā, sociālās aprūpes centri, kur šajās dienās notiek aktīvākā potēšana, vēlamos laikus noteikuši vairākas nedēļas uz priekšu. Tagad to mainīšot. “Tie, kuri pieteikušies pēc divām nedēļām, mēģinās pārlikt ātrāk laikus,” stāsta Strazda.
Vakcinācijas pakalpojumu veic 26 iestādes, to skaitā ir ģimenes ārstu prakses, privātās medicīnas iestādes. Kārtība ir šāda: vakcinācijas pakalpojuma veicējs saņem sarakstu, cik cilvēku konkrētā vietā ir jāvakcinē, un tad pakalpojuma sniedzējs sazinās ar iestādi, kur potēšanu jāveic un vienojas par vēlamo vakcinācijas laiku. Kad vakcinētājiem braukt, izlemj iestāde pati.
Cilvēku, kas ir apmācīti veikt potēšanu, ir pietiekami, uzskata Strazda. Tas neesot iemesls, kāpēc vakcinēšana ievelkas. Viņi arī esot gatavi strādāt brīvdienās.
Pirms Vakcinācijas projekta biroja, ko izveidoja janvārī, par vakcinācijas gaitu atbildīgā bija Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Arī iepriekš brīvdienās vakcinēja mazāk nekā darba dienās. “Vakcinācija brīvdienās ir nodrošināta no vakcīnu pieejamības viedokļa. Tālākais ir saistīts ar vakcinācijas kabinetu darba plānošanu un vakcinējamo personu gatavību ierasties brīvdienās,” iemeslu norāda ZVA pārstāve Dita Okmane.
Pēc viņas teiktā, kad Latvijā vakcinācijas process sākās, pēc piegādes vakcinācijas kabineti vakcīnas pirmās devas saņēma vienas dienas līdz nepilnas nedēļas laikā. Piegādes laiks no lieltirgotavas līdz vakcinācijas kabinetam esot atkarīgs no faktiskās piegādes dienas un devu apjoma. “Ikvienas izmaiņas piegādājamo devu skaitā nozīmē Slimību profilakses un kontroles centram pārskatīt sadalījumu starp vakcinācijas kabinetiem. Pēc pasūtījuma pārdales – devu skaitu sakomplektēšanu ar šļircēm un šķaidīšanas šķīdumu (vakcīna “Comirnaty”) katram kabinetam un laiku, kas pavadīts ceļā. Pēc tam vakcinācijas kabinetos ir jābūt pierakstam atbilstoši devu skaitam. Ja mainās piegādes datums vai devu skaits, šie pierakstītie cilvēki ir jāapzvana un jāpiesaka jaunā laikā,” stāsta Okmane.
Sākumā arī bija mazāk vakcinācijas kabinetu. “Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā bija pieci kabineti, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā – divi, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmajā nedēļā bija seši vakcinācijas punkti,” uzskaita ZVA pārstāve Dita Okmane.
Kā tālāk?
“Mēs dzīvojam tādā vizualizētā telpā, kur mums liekas, ka vakcinācijas vieta būtu stāvlaukums, ir aizvestas daudz vakcīnu, ir 100 tūkstošiem cilvēku pateikts, ka jums tur jābūt, un vienu pēc otra vakcinē. Pieņemu, ka tāds brīdis pienāks pie liela vakcīnu apjoma,” prāto Strazda. Jauda kāpšot tagad, kad sāksies nākamās prioritārās grupas – senioru – vakcinēšana. “Katram senioram būs pielikta klāt vakcinēšanās vieta, viņam par to paziņos. Cilvēks ar šo iestādi sazināsies un norunās vēlamo laiku,” kārtību ieskicē Vakcinācijas projekta biroja pārstāve.
Būšot arī “lielā loģistikas IT sistēma”, kas būšot gatava, kad būs pieejami lielāki vakcīnu apjomi. Tā palīdzēšot koordinēt masveidīgāku vakcināciju.
Secinājums: Vakcinācija pašlaik nenorit vēlamajā jaudā, jo sociālās aprūpes centri pieteikušies vairākas nedēļas uz priekšu, nevis tuvākos datumos. Līdz šim nebija arī izteikta gatavība potēt brīvdienās.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
