Pēdējās nedēļās sociālajos medijos aktīvi apspriesti Rīgas ielās izvietotie stabiņi un to apkopes izmaksas. Atsevišķos Facebook ierakstos to tīrīšanas izmaksas krietni pāspīlētas, apgalvojot, ka tās varētu sasniegt no 400 tūkstošiem līdz 1,7 miljoniem eiro. Patiesībā Rīgas dome uz gadu noslēgusi līgumu, kas paredz, ka par stabiņu apkopi tērēs 34 tūkstošus eiro. Līgums neparedz iespēju maksāt vairāk.
Vairāk nekā pusotrs tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar ziņu, ka no Rūjienas uz Vidzemes slimnīcu neilgi pēc vakcinācijas ar smagām blaknēm transportēts kāds 15 gadus vecs puisis. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) to noliedz.
Facebook satraukumu radījis ieraksts par it kā Latvijā iepriekš nenovērotu indīgu zirnekļu sugu, kas migrējot uz Latviju un esot bīstama - cilvēki pēc koduma varot pat zaudēt roku vai kāju. Dabas pētnieki mierina, ka satraukumam nav pamata - konkrētās sugas zirnekļi Latvijā ir jau vismaz 15 gadus, cilvēkam var iekost, ja jūtas apdraudēti, bet to kodumi nav bīstamāki par lapsenes dzēlienu.
Vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar vairākiem video no vakcinācijas punkta lielveikalā Galerija Centrs - tajos redzams, ka uz grīdas saļimis cilvēks. Vairākos ierakstos arī piesaukta nāve, taču tam nav pamata. Pēc noģībšanas video redzamais cilvēks atguvies un saviem spēkiem devies mājās.
Facebook video kāds cilvēks izplata baumas, ka par trešo Covid-19 vakcīnas devu sākts runāt, jo Latvija esot uzņēmusies saistības izmantot visas iepirktās vakcīnas un vakcinēt visus iedzīvotājus. Tas ir pilnībā izdomāts - šādu līgumu nav, savukārt trešā deva tiek apsvērta nākotnē kā papildu aizsardzība pret vīrusu vājiem un ļoti veciem cilvēkiem.
Sociālajos medijos īsā laikā ļoti populārs kļuvis video, kurā redzami ar kvadrātkoda sistēmu aprīkoti iepirkumu rati kādā Izraēlas lielveikalā - tajā dots mājiens, ka iepirkties var tikai vakcinētie un drīz tā būšot arī citur. Taču video redzamā sistēma ir tikai ratu izmantošanai un tai nav nekāda sakara ar vakcīnām - Izraēlā šādu ierobežojumu nav un attiecībā uz ikdienas precēm netiek pieļauti arī Latvijā.