Re:Check

Arī Ministru kabinets var izdot normatīvos aktus

Teju trīs tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā apgalvots, ka pasākumi Covid-19 ierobežošanai neattiecas uz privātpersonām, jo par tiem nav lēmusi Saeima, bet Ministru kabinets. Tā nav taisnība, jo Saeima ar Epidemioloģiskās drošības likumu ir uzticējusi Ministru kabinetam tiesības lemt par ierobežojumiem.

Reirs maldina par bezdarba pieaugumu – tas ir lielāks, nekā saka ministrs

Otrdien valdības sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) norādīja, ka bezdarba līmenis tagad ir gandrīz tāds pats kā tad, kad Latvija iegāja pandēmijā, un tas liecinot par strauju ekonomikas atveseļošanos. Reira izmantotie dati ir maldinoši, jo ministrs par atskaites punktu izmanto pērnā gada aprīļa beigas - tātad pusotru mēnesi pēc pandēmijas sākuma, kad no darba bija atlaisti jau vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Patiesībā bezdarba līmenis vēl ne tuvu nav atgriezies pirmskrīzes līmenī.

Covid-19 slimība eksistē, un tā nav gripa

Teju divi tūkstoši cilvēku sociālajā tīklā Facebook dalījušies ar ierakstu, ka [Covid-19] vīruss ir datorprogramma un ka laboratorijās ir secināts, ka tā ir A un B tipa gripa. Šie apgalvojumi ir nepatiesi.

Pētnieki kora dziedāšanu saista ar paaugstinātu inficēšanās risku

Plašas diskusijas izraisījusi valdības apņemšanās šovasar, lai arī citādi nekā ierasts, tomēr rīkot skolēnu dziesmu un deju svētkus. Aprīļa beigās Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā kordiriģents Ints Teterovskis pauda, ka dziedāšana korī neesot riskantāka par jebkādu citu pulcēšanos. Pašlaik pieejamie pētījumi liecina - tā visdrīzāk nav tiesa.

Ģirģens maldina par video kamerām – nav liecību, ka kaimiņvalstīs novēro citādi

Pēc futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavības iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda, ka Latvijā jāievieš tādas pašas tehnoloģijas ar biometrisko datu atpazīšanu kā Lietuvā un Igaunijā, taču tas neesot iespējams Datu valsts inspekcijas (DVI) pretestības dēļ. Re:Check secināja, ka ministrs maldina. Proti, nav informācijas, ka Igaunijā un Lietuvā būtu kas vairāk nekā Latvijā. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas uz ielām neizmanto arī Lietuva un Igaunija, lidostās aprīkojums ir līdzīgs, savukārt parastās kameras noziegumu novēršanā un atklāšanā Latvijā tiek plaši lietotas jau sen.

Privātuma pārskats

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu nodrošināt Jums vislabāko lietotāja pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek glabāta Jūsu pārlūkprogrammā un veic dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, atpazīst jūs, kad atgriežaties mūsu tīmekļa vietnē, un palīdz saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās. Vairāk par sīkdatnēm var lasīt mūsu sīkdatņu lietošanas noteikumos.