Facebook populāri kļuvuši video, kuros it kā esot redzams, kā Francijas žandarmi un policisti pievienojas protestētājiem pret obligāto vakcināciju. Taču izplatītajos video nekā tāda nav – vienā kārtībsargi redzami protesta gājiena priekšgalā, lai kontrolētu tā maršrutu, bet otrs filmēts pagājušogad, kad viņi atbalstīja mediķus, kas vērsās pret resursu trūkumu veselības aprūpē. 

Ar vienu 22 sekunžu ilgo video dalījušies 17 tūkstoši cilvēku. To ievietojusi Facebook lietotāja, kas regulāri izplata Covid-19 dezinformāciju. Ierakstā teikts: 

“Francijā šur tur arī policija pievienojās protestiem pret piespiedu v@kcināciju.”

Video un saistībā ar to izplatītos maldinošos vēstījumus analizējuši faktu pārbaudītāji no Francijas medija Les Observateurs. 

Video redzams fragments no 17.jūlijā notikušā protesta gājiena pret Francijas valdības lēmumu no 15.septembra noteikt mediķiem obligātu vakcināciju. Šis lēmums izraisīja plašas demonstrācijas daudzās Francijas pilsētās. 

Facebook redzamajā fragmentā žandarmi (Francijas bruņoto spēku sastāvā ietilpstoši kārtībsargi ar policistiem raksturīgām funkcijām), cieši sastājušies cits citam blakus, iet gājiena pirmajā rindā. Tas tiek darīts, lai kontrolētu gājiena virzību un protestētāji pēkšņi neizvēlētos citu maršrutu vai nedotos dažādos virzienos, medijam skaidrojis Francijas žandarmu asociācijas vadītājs. 

Foto: Ekrānšāviņš no Youtube video

Facebook publicētais fragments ir daļa no divarpus stundu ilga video, kurā nofilmēts viss gājiens. Tas redzams šeit. Pilnajā video vēl skaidrāk redzams, ka apgalvojumiem par policistu atbalstu protestētājiem nav nekāda pamata. Tajā (ap 02:32) redzams, ka, sākoties nekārtībām gājiena priekšgalā, šie paši policisti tās novērš. Viņi ir pagriezušies pret protestētājiem ar sejām, pacēluši vairogus un atsevišķos brīžos pat izmanto, visticamāk, asaru gāzi. Faktu pārbaudītāji norāda, ka žandarmiem vienīgajiem video ir sejas maskas, viņi arī nepievienojas gājiena dalībnieku skandētajiem saukļiem par brīvību un tiesību saglabāšanu. 

Žandarmu asociācijas vadītājs arī skaidrojis, ka žandarmiem Francijā nav atļauts piedalīties protestos – ne formas tērpos, ne ģērbtiem civilajā apģērbā.

Medijs konstatējis, ka video fragments ar vienu un to pašu vēstījumu izplatīts dažādās valstīs visā pasaulē. To publicējis arī, piemēram, Twitter konts, kura nosaukumā ietverta atsauce uz bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju izplatīto QAnon sazvērestības teoriju.

Pēc šomēnes notikušajiem protestiem izplatīts vēl viens video, kurā arī it kā esot redzams Francijas policistu atbalsts mītiņu dalībniekiem. Ar to dalījušies 5,5 tūkstoši cilvēku. Video redzams, kā vairāki policisti aplaudē un noliek uz asfalta ķiveres, kad garām iet cilvēki baltos halātos. Vienā ierakstā pausts, ka Francijā notiek masveida protesti pret obligāto vakcināciju un norādīts: 

Video redzami retie kadri, kad policistu grupa nolemj neiet pret tautu.”

Arī šajā gadījumā apgalvojums ir nepatiess. Šī video autentiskumu analizējuši faktu pārbaudītāji no India Today. Video patiesībā uzņemts pirms vairāk nekā gada – 2020.gada 16.jūnijā, un tajā redzamie policisti Francijas pilsētā Nīmā pauž atbalstu mediķiem. Video fragmenti no notikušā jau pērn publicēti, piemēram, šeit un šeit. Šajā dienā pērn vairākās Francijas pilsētās veselības aprūpes darbinieki izgāja ielās, prasot valstij uzlabot viņu darba apstākļus. 

Tāpat dažas dienas pēc pretvakcinācijas protestiem Facebook izplatīts video, kurā redzams, kā no traktora cisternas uz kādas ēkas tiek gāzti mēsli. Ierakstā norādīts: 

Francūži cīnās visiem līdzekļiem. Arī šādiem. Bez cīņas nav uzvaras!!!”

Video nav nekāda sakara ar Covid-19 pandēmiju un vakcīnām. Tas uzņemts 2014.gada novembrī Francijas pilsētā Šalonanšampaņā (Châlons-en-Champagne). Toruden visā Francijā zemnieki protestēja pret lauksaimniecības produkcijas cenu kritumu un nepietiekamu valsts atbalstu, izgāžot pilsētu centros dārzeņu kaudzes, mēslus un rīkojot cita veida nekārtības. Pirms septiņiem gadiem uzņemtais video redzams, piemēram, šeit


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.