Maijā mediji ziņoja, ka Eiropas Savienība nolēmusi vairs neiepirkt AstraZeneca vakcīnas. To Rīga TV24 raidījumā Ziņu Top 14.jūlijā komentēja bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (Kustība Par!). Viņa norādīja, ka tas ir pārsteidzīgi, tajā skaitā tāpēc, ka AstraZeneca vakcīna piedāvājot labāku aizsardzību pret Covid-19 izraisošā vīrusa delta variantu nekā Pfizer/BioNTech vakcīna. Taču tā nav – gan tolaik, gan šobrīd pieejamie pētījumu dati liecina par pretējo.
Raidījumā Viņķele stāstīja:
“AstraZeneca, kā izrādās, ir labāka uz Delta varianta pasargāšanu nekā slavenais Pfizer, piemēram.”
Atsaucoties uz Viņķeles teikto, vēlāk publicēts arī raksts vietnē la.lv.
Vaicājām Viņķelei, kādos avotos viņa guvusi šādu informāciju. Viņa rakstiskā atbildē norādīja uz medija Forbes rakstu, kur stāstīts par Pfizer/BioNTech vakcīnas efektivitāti pret delta variantu, atsaucoties uz Izraēlas veselības ministrijas datiem. Izraēlas pētījuma dati norāda, ka vakcīna ir 64% efektīva pret inficēšanos un simptomātisku saslimšanu, bet pret smagu saslimšanu un hospitalizāciju – 93%. Taču rakstā nav salīdzinājuma ar AstraZeneca vakcīnu.
Viņķele norādīja, ka bija lasījusi citas ziņas par AstraZeneca efektivitāti, kur tā norādīta ap 70% (tāds efektivitātes rādītājs tiešām redzams mediju rakstos, piemēram, šeit un šeit). Tāpat viņa piebilst: “Kopš vakardienas ir publicēts pabeigts pētījums ar vakcīnu salīdzinājumu no Apvienotās Karalistes. Kad piedalījos TV24, vēl nebija.”
Pabeigtais Lielbritānijas pētījums tiešām publicēts tagad, taču līdz jūlija vidum bija pieejami arī citi pētījumi, kuros redzams, ka Pfizer/BioNTech efektivitāte ir augstāka nekā AstraZeneca. Uz tiem bija norādīts arī Viņķeles minētajā Forbes rakstā. Tajā ir atsauces uz trim pētījumiem. Viens publicēts medicīnas žurnālā The Lancet. Tur norādīts, ka Pfizer/BioNTech nodrošinātā aizsardzība pret delta variantu ir 79%, bet AstraZeneca vakcīnai – 60%. Otrā pētījumā, kurš publicēts maija beigās, konstatēts, ka Pfizer/BioNTech efektivitāte pret delta variantu ir 87,9%, bet AstraZeneca – 59,8%. Savukārt jūnija vidū datus par efektivitāti pret hospitalizāciju publicēja Anglijas sabiedrības veselības aģentūra (Public Health England). Abas vakcīnas uzrāda augstu efektivitāti – 96% un 92% – taču augstāka tā ir Pfizer/BioNTech vakcīnai.
Jāpiebilst, ka šāda informācija par vakcīnu efektivitāti bija publicēta arī medijos latviešu valodā, tajā skaitā Re:Check.
Arī Viņķeles pieminētais pētījums Apvienotajā Karalistē, kas publicēts pēc viņas uzstāšanās RīgaTV24, rāda, ka Pfizer/BioNTech vakcīna nodrošina 88% efektivitāti pret simptomātisku saslimšanu ar vīrusa delta variantu, bet AstraZeneca – 67%. Savukārt viena Pfizer/BioNTech deva ir 36%, AstraZeneca – 30% efektīva.
Viņķele veselības ministres amatu zaudēja šā gada janvārī. Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) viņas demisiju pieprasīja, kad atklājās, ka Latvija nav izmantojusi iespēju pieteikties uz visām pieejamajām Pfizer/BioNTech vakcīnu devām, Veselības ministrijas ekspertiem paļaujoties galvenokārt uz AstraZeneca vakcīnām. Vēlāk Viņķele šāda vakcīnu portfeļa piedāvāšanu valdībai nosauca par savu kļūdu un atvainojās.
Secinājums: Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele RigaTV24 raidījumā norādīja, ka AstraZeneca vakcīna ir efektīvāka pret Covid-19 delta variantu nekā Pfizer/BioNTech vakcīna. Viņķele informācijas avotus izvēlējusies selektīvi. Līdz jūlija vidum, kad viņa piedalījās raidījumā, jau bija pieejami dati, kas liecina par pretējo, piemēram šeit, šeit un šeit. Tie arī bija minēti rakstā, uz ko eksministre norāda, pamatojot savu apgalvojumu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
