Vakcīnu noliedzēji Facebook dalās ar šopavasar publicētām aplēsēm, ka vasaras beigās vairums cilvēku Apvienotajā Karalistē, kas nonāks slimnīcā un mirs Covid-19 dēļ, būs vakcinēti.  Ierakstos paustais izrauts no konteksta – nākotnes prognozes liecina nevis par to, ka vakcīnas nav efektīvas, bet, ka vakcinēti būs tik daudzi cilvēki, ka slimnīcā nonāks tā nelielā iedzīvotāju daļa, kurus vakcīna nepasargā. Cilvēki dalās arī ar maldinošiem vēstījumiem, ka vīrusa Delta varianta izplatība liecinot – vakcīna nav efektīva. Tā nav taisnība. 

Facebook teju 800 cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā teikts:

“viņi sagaida, ka 60-70% no paredzamās hospitalizācijas un NĀVĒM būs no tiem, kuri ir saņēmuši abas vakcinācijas devas 🤔”

Secinājums iegūts no Apvienotās Karalistes valdības publicēta prognožu dokumenta, kurā trīs zinātnieku grupas modelēja iespējamos attīstības scenārijus. Ierakstā teiktais lasāms vienā no dokumenta scenārijiem, taču nav iekļauts būtisks konteksts. Proti, valstī ir ļoti augsta vakcinācijas aptvere. Līdz jūnija beigām aptuveni 85% Apvienotās Karalistes pilngadīgo iedzīvotāju bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, bet 62% – abas. Iedzīvotāju grupā virs 50 gadiem vakcināciju sākuši 92%. Arī prognožu dokumentā rēķināts, ka vasaras beigās, kad, iespējams, gaidāms trešais slimības vilnis, vakcinējušies nebūs vien 5% iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem. 

Izraēlā veiktā pētījumā noskaidrots, ka, piemēram, Pfizer/BioNTech vakcīnai ir 97,2% efektivitāte pret hospitalizāciju un 96,7% pret nāvi, kas saistīta ar Covid-19. Tātad, lai gan vakcīnām ir augsta efektivitāte pret smagu slimību, tā nesasniedz 100%. Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore Inese Gobiņa skaidro: “Ir daļa vakcinēto, kuriem dažādu iemeslu, piemērm, imūnsupresijas vai dažādu slimību dēļ, imunitāte var neizveidoties gana efektīvi.”

Scenārijs paredz, ka vakcinācijas aptvere būs ļoti augsta un no vīrusa mirs tā nelielā daļa cilvēku, kurus vakcīna nesargā. Kopumā mirstība krietni samazināsies. Tas arī rakstīts dokumenta 18.lapā: “Tas nav tādēļ, ka vakcīna ir neefektīva, bet tādēļ, ka vakcinācijas aptvere ir tik augsta.” Pat tad, ja vakcinētos pilnīgi visi valsts iedzīvotāji, kādai daļai būtu risks nonākt slimnīcā un nomirt no Covid-19, taču šo cilvēku skaits kopumā būtu daudzkārt mazāks nekā tad, ja iedzīvotāji nevakcinētos.

Dokumentā arī iekļauta grafika, kur parādīts, ka kopumā netiek paredzēta tik augsta mirstība kā iepriekš, tātad vakcīna ir palīdzējusi vairumu pasargāt pret smagu saslimšanu un nāvi.

Augšā – hospitalizāciju skaita prognozes, apakšā – nāves gadījumu skaita prognozes. Prognozes apzīmē ar violeto un sarkano līniju, bet gadījumu skaita augstākais punkts 2020.gada pavasarī atzīmēts ar horizontālo svītru. Londonas Impērijas koledžas prognoze ir violetā krāsā, Vorvikas universitātes – sarkana. Tonētie laukumi ir nobīdes 95% ticamības robežās.

Gobiņa arī uzsver, ka modelēšanas rezultāti ir ļoti lielā mērā atkarīgi no pieņēmumiem, kas bieži vien nav pierādījumos balstīti: “Trūkst informācijas, trūkst pierādījumu, bet [publikācijā aplūkots], kā būtu, ja būtu.” Pētniece uzsver, ka tādēļ ir jo īpaši svarīgi lasīt paredzamos rezultātus tikai kontekstā ar autoru skaidrojumiem un nav pamata domāt, ka atklāta jauna, iepriekš nezināma informācija par vakcīnu efektivitāti.

Vai Delta paveida izplatība apliecina, ka vakcīnām nav jēgas?

Satraukumu sociālajos medijos izraisījuši arī Anglijas dati par mirstību no vīrusa Delta paveida. No 1.februāra līdz 21.jūnijam bijušas 117 nāves. No tām 50 gadījumos mirušie bija vecāki par 50 gadiem un saņēmuši abas vakcīnas devas. Gobiņa gan uzsver, ka pagaidām cilvēku skaits ir pārāk neliels, lai no tā varētu veikt salīdzinājumus un izdarīt secinājumus par vakcīnas efektivitāti pret Delta variantu. Turklāt jāņem vērā, ka vispirms vakcinēti vecākie un ievainojamākie cilvēki.

Skotijā apkopotā informācija liecina, ka AstraZeneca efektivitāte pret Delta variantu ir 60%, bet Pfizer/BioNTech – 79%. Salīdzinājumam – pret Alfa variantu AstraZeneca efektivitāte ir 73%, bet Pfizer/BioNTech – 92%. Apvienotā Karaliste publicējusi datus, ka Pfizer/BioNTech vakcīna ir 95% efektīva pret hospitalizāciju, bet AstraZeneca – 92%, ja saņemtas abas vakcīnas devas. Vēl nav iespējams izdarīt secinājumus par efektivitāti mirstības samazināšanā, taču par sabiedrības veselību atbildīgā aģentūra norāda, ka aizsardzība varētu būt spēcīga tāpat kā pret citiem variantiem.

Vēl kādā portālā, kur regulāri publicē nepatiesu informāciju par Covid-19, norādīts, ka Delta varianta izplatība Izraēlā it kā apliecina, ka vakcīna nav efektīva. Arī šeit nav ņemts vērā konteksts. Portālā ievietota atsauce uz medija Haaretz ziņu, ka 22.jūnijā fiksēts augstākais jaunu saslimšanas gadījumu skaits pēdējo divu mēnešu laikā – 125 gadījumi (jeb 0,2% no testiem). Savukārt 1.jūlijā Izraēlā fiksēti 307 jauni saslimšanas gadījumi no 59 tūkstošiem testēto jeb 0,6%. Medijos publicēta aplēse, ka pat puse no inifcētajiem varētu būt vakcinēti. Taču domājot, ko tas liecina par vakcīnas efektivitāti, jāņem vērā, ka aptuveni 85% pieaugušo jau ir vakcinēti. Nav arī minēts, vai kāda no saslimšanām bijusi smaga.

Times of Israel ziņo, ka valdība apsver iespēju atgriezties pie atšķirīgiem ierobežojumiem vakcinētajiem un nevakcinētajiem. Valstī jau iepriekš noteica, ka cilvēkiem iekštelpās jāatsāk nēsāt sejas maska.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.