Vairākas valstis jau labu laiku īsteno vakcīnu miksēšanas stratēģiju – pirmā deva ar viena ražotāja vakcīnu, otrā – ar cita. Šādas pieejas efektivitāti apstiprina vairāki pētījumi. Tagad vakcīnu jaukšanu atzinusi arī Latvijas Imunizācijas valsts padome, taču cilvēkiem, kas šādā veidā jau vakcinēti, tikt pie imunitāti apliecinošā sertifikāta arvien ir grūti.
Pirms Jāņiem izskanēja ziņa, ka Vācijas kanclere Angela Merkele saņēmusi Covid-19 vakcīnas otro devu. Viņa vakcinējās ar Moderna vakcīnu, lai gan pirmā deva bija AstraZeneca ražojums. Ar divu dažādu ražotāju un tehnoloģiju vakcīnām vakcinējās arī Itālijas premjers Mario Dragi un Kanādas premjers Džastins Trudo. Eiropas Savienībā šādi vakcinē vēl vairākas valstis, piemēram, Somija, Dānija, Francija. Dažās šādu taktiku izvēlējās jau pavasarī pēc tam, kad tika atklāta ļoti reta trombu veidošanās iespēja pēc AstraZeneca vakcīnas.
Līdz jūnija beigām bija publicēti vairāki pētījumi, kuros secināts – adenovīrusa tehnoloģijas vakcīnu kā AstraZeneca var miksēt ar mRNS vakcīnām kā Pfizer/BioNTech un Moderna, un rezultāts var būt pat labāks nekā ar divām adenovīrusa vakcīnām. Jūnija nogalē Lielbritānijā publicētā pētījumā izmēģināta miksēšana dažādos veidos. Secināts, ka tā iespējams iegūt labāku aizsardzību nekā, izvēloties divas AstraZeneca devas. Efektīvāka kombinācija ir vispirms saņemt AstraZeneca un pēc tam Pfizer, nevis otrādi. Spānijas pētījumā, ko veica Karlosa III Veselības institūts, secināts, ka cilvēkiem, kas jaunāki par 60 gadiem un jau ir saņēmuši vienu AstraZeneca vakcīnas devu, var droši ievadīt Pfizer/BioNTech vakcīnu otrajai devai. Šis ieteikums sniegts pēc tam, kad Spānijas Veselības ministrija apturēja AstraZeneca lietošanu šajā vecuma grupā saistībā ar retiem trombozes gadījumiem. Savukārt jūlija beigās publicēti Dienvidkorejā veikta pētījuma rezultāti – secināts, ka, vakcinējoties ar dažādu ražotāju vakcīnām (pirmā – AstraZeneca ražotāja deva, otrā – Pfizer/BioNTech), neitralizējošo antivielu līmenis asinīs palielinās sešas reizes, salīdzinot ar divām AstraZeneca ražotāja devām.
Latvijā līdz šim šāda prakse atzīta tikai izņēmuma gadījumos. Vakcīnas kombinētas grūtniecēm, kuras kā pirmo devu saņēmušas adenovīrusa vektora vakcīnu (AstraZeneca vakcīna Vaxzevria), kā arī pacientiem, kuriem pēc pirmās devas saņemšanas attīstījusies smaga alerģiska reakcija jeb anafilakse. Savukārt citiem, kas nolēmuši vakcīnas jaukt paši, jāsaskaras ar problēmām, iegūstot sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas faktu.
Atis, kurš savu uzvārdu publiskot nevēlējās, Re:Check stāsta, ka jaukt vakcīnas nolēmis medicīnisku iemeslu dēļ, taču zinājis arī par to, ka šāda pieeja ir efektīva. Otro vakcīnu viņš saņēmis aptuveni tajā pašā laikā, kad Vācijas kanclere. “Tajā brīdī jau bija pētījumi nopublicēti, ka labāk taisīt Pfizer vai vēl kaut ko. Es, daudz nedomājot, aizgāju un uztaisīju Pfizer,” viņš stāsta.
Tas bijis iespējams, jo, ejot uz vakcinācijas centru bez iepriekšējas pieteikšanās, neviens nepārbauda, vai cilvēks kādu devu jau nav saņēmis. Taču tas nozīmē, ka abas devas reģistrētas kā pirmās, līdz ar to derīgu vakcinācijas sertifikātu jeb apliecinājumu par potēšanās kursa pabeigšanu Atim izveidot neizdevās. Meklējis palīdzību Nacionālajā Veselības dienestā (NVD), taču nesekmīgi. Vispirms viņam ieteikts doties pēc trešās vakcīnas, tad – gaidīt, līdz vakcīnu jaukšanas iespēju apstiprina Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), visbeidzot – valdības lēmumu. Tāpēc, lai arī vakcinējies, Atis pagaidām ir bez derīga vakcinācijas sertifikāta. Ieteikums gaidīt EZA apstiprinājumu gan ir diskutabls, jo jau 1.jūlijā EZA vakcīnu stratēģijas vadītājs Marko Kavaljēri norādīja uz pašu dalībvalstu autonomiju, pieņemot lēmumus par vakcināciju: “EZA ieteiks, balstoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem par riskiem un ieguvumiem no konkrētās vakcīnas, taču tas, kā vakcinācija jāveic, paliek katras dalībvalsts ekspertu ziņā”.
Arī Planetārās Zinātnes institūta vecākā zinātniece Amara Grapa Latvijā saņēma divu dažādu ražotāju vakcīnas devas un arī viņai E-veselība mājaslapā abas tika ievadītas kā pirmās. Pēc pirmās – AstraZeneca – devas Grapai parādījās izsitumi, kurus viņa nevarēja izskaidrot. “Iespējams, no vakcīnas, bet varbūt arī kāda cita iemesla dēļ,” Re:Check rakstiski stāsta Grapa. Lēmumu pieņēmusi pēc iepazīšanās ar medicīnisko pētījumu literatūru par AstraZeneca ražotāja vakcīnas efektivitāti un miksēto vakcīnu efektivitāti pret vīrusa paveidiem. Grapa atcēlusi pierakstu uz otro AstraZeneca devu un devusies uz vakcinācijas punktu, kurā tobrīd tika piedāvāta Pfizer ražotāja vakcīna.
Tā kā pēc AstraZeneca ražotāja vakcīnas Vaxzevria imunitāte tiek atzīta jau 22.dienā pēc pirmās devas saņemšanas, viņai sertifikāts sākotnēji bijis derīgs, taču pēc otrās – cita ražotāja – devas saņemšanas kļuvis nederīgs. Bez derīga sertifikāta dzīvojusi vēl mēnesi. Viņa stāsta, ka otrajai potei sekojusi gara e-pasta sarakste ar vakcinēšanas pakalpojuma sniedzēju (privātu uzņēmumu), vēl viena klātienes vizīte un divas telefonsarunas ar uzņēmuma vadītaju, līdz beidzot Pfizer deva tika reģistrēta kā otra. Kad tas notika, viņai bija jāgaida vēl 15 dienas, lai Covid-19 sertifikāts kļūtu derīgs.
Latvijā par vakcinācijas stratēģiju lemj Imunizācijas valsts padome. Tās vadītāja Dace Zavadska 21.jūlijā TV3 raidījumā 900 sekundes apliecinājusi, ka “pētījumi liecina, ka korekti jaucot pirmo un otro devu dažādu vakcīnu, aizsardzība nav sliktāka, ja vakcinē ar viena ražotāja vakcīnu” un Eiropā pieejamās vakcīnas drīkstot jaukt savā starpā. Tas gan nenozīmē, ka šķēršļu vairs nav. Kā norāda NVD pārstāve Inga Vasiļjeva, lai šādu kārtību ieviestu praksē, vajadzīgs Ministru kabineta lēmums. To virzīšot tuvākajā valdības sēdē, kuras datums gan vēl nav zināms.
NVD prognozē, ka šis lēmums neskars daudzus, jo lielākā daļa to, kas vakcinējušies ar AstraZeneca vakcīnām, vakcinācijas kursu jau esot pabeiguši. No visiem pirmo jebkādas vakcīnas devu saņēmušajiem pēc otrās līdz šim esot ieradušies aptuveni 99 procenti. Cik Latvijā ir cilvēku, kas vakcīnas jaukuši, NVD neesot skaitījis.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
