Ronalds Siliņš

Latvijā un citur pasaulē sāk ieviest piektās paaudzes mobilo sakaru tīklu jeb 5G. Tā rezultātā sabiedrībā rodas jautājumi par 5G drošību un ietekmi uz veselību. Atbildes gatavi sniegt ne tikai jomas eksperti un zinātnieki, bet arī dezinformatori, kas izplata nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Piemēram, Facebook lietotāji atkārtoti dalās ar kādu maldinošu 2019. gada video par to, ka Latvijā ar 5G frekvenču starojuma drošību saistītie noteikumi neatbilst starptautiskajām rekomendācijām.

Novembra beigās sociālajos medijos tika publicēta maldinoša filma Pēkšņi nomira. Tās veidotāji – prominenti amerikāņu vakcīnu noliedzēji – nepamatoti stāsta, ka Covid-19 potes ir bioloģiskie ieroči, ko “globālās elites” izmanto, lai samazinātu pasaules iedzīvotāju skaitu. Turklāt video laikā izskan meli par šo pošu bīstamību. Filma nesen iztulkota krievu valodā un tiek izplatīta arī latviski runājošo Facebook lietotāju vidū.

Kopš pagājušajā nedēļas sociālajā medijā Facebook izplatās video, kurā autors maldina, ka Latvija pēdējos gados pazaudējusi vairāk nekā tonnu no valsts zelta rezervēm. Video pastarpināti izskan arī nepatiesa vai nepilnīga informācija par atbalstu Ukrainai un Eiropas zaļo kursu.

Sociālajā medijā Facebook atkārtoti populārs kļuvis kāds 2019. gada ieraksts, kura autors apgalvo, ka Latvijā elektrība esot par 40% dārgāka nekā Lietuvā. Noprotams, ka vismaz daļa cilvēku, kas ar to dalās tagad, nav pamanījuši ieraksta publicēšanas datumu. Apgalvojums bija patiess 2019. gadā, bet ne tagad.

Pazīstama vakcīnu dezinformatore Facebook publicējusi “brīdinājumu par gripas poti” – stāstu par kāda cilvēka pieredzi pēc vakcīnas saņemšanas. Ieraksta autore to izmanto, lai sētu neuzticību vakcīnām un ārstiem. Ierakstā apgalvots, ka potei esot “pilnīgi jauna modifikācija” un ārsti par vakcīnas blaknēm nedrīkstot runāt. Tā nav taisnība.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība) apgalvo, ka viņa valdības laikā Veselības ministrijas (VM) pamatbudžets ir gandrīz divkāršots no aptuveni 800 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem, savukārt nākamgad tas samazināšoties tikai par “kādu 1%”. Taču premjera minētie skaitļi nav korekti. Šīs valdības laikā VM budžets audzis par 81%, taču liela daļa no kāpuma ir ar Covid-19 saistītie vienreizējie izdevumi, kuru nākamā gada budžeta plānā nav. Līdz ar to nākamgad plānotais samazinājums ir daudz lielāks nekā 1%.