Pēc pusaudža piekaušanas Rīgas mikrorajonā Imantā sociālajos medijos izplatīts apgalvojums, ka tas noticis etnisku iemeslu dēļ, proti, 12 latvieši situši krievu zēnu, kurš vienatnē ar skrejriteni devies mājup no skolas. Policija un notikušajā pastarpināti iesaistīta persona etnisku konfliktu vairākkārt noliegusi, un arī video dzirdams, ka sitēji un vērotāji runā abās valodās.
Vairāki simti Facebook lietotāju dalās ar kādu pazīstama dezinformatora video par digitālo valūtu. Tajā teikts, ka tuvā nākotnē cilvēkiem vairs nebūs pieejama skaidrā nauda un visi maksājumi notiks ar ķermenī implantētiem čipiem. Eiropas Savienībā plāno ar laiku ieviest digitālo eiro, taču Eiropas Centrālā banka skaidro, ka tas nenozīmē skaidrās naudas aizstāšanu. Video autors arī izplata sazvērestības teoriju, ka karš Ukrainā sākts, lai likvidētu tos, kas iestātos pret “digitālo verdzību”.
Sievietes nogalināšana Jēkabpils novadā no jauna aktualizējusi Stambulas konvencijas ratificēšanu. Taču Saeimā vairākuma atbalsta tai arvien nav un deputāti aprīļa beigās noraidīja pat jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Partiju pārstāvji savu pozīciju aizstāvēja gan Saeimas sēdē, gan sociālajos medijos. Re:Check secināja, ka ne visi viņu argumenti ir korekti.
Ārsts imunologs Lauris Līcītis 2017. gadā Latvijas Kristīgā radio raidījumā Aktuālā diskusija izplatīja maldinošu informāciju par vakcīnu drošību. Viņš stāstīja, ka vakcīnu palīgvielas – alumīnijs un dzīvsudraba sāļi – it kā esot bīstami veselībai. Līcīša teiktais ir pretrunā ar zinātniskajā literatūrā atrodamo informāciju. Raidījuma fragmenti vēl šobaltdien tiek pārpublicēti sociālajos medijos – ar vienu no tiem šogad aprīlī dalījušies vairāk nekā 900 cilvēku.
Teju tūkstotis cilvēku Facebook dalījušies ar ierakstu par to, ka Spānijā un Vācijā lidmašīnas izsmidzina, iespējams, kaitīgas vielas vai cenšas mākslīgi radīt nokrišņus. Ierakstā teikts, ka informācija nāk no oficiāliem avotiem – Spānijas Valsts meteoroloģijas aģentūras un Vācijas Federālās vides aģentūras, taču abas aģentūras to noliedz.
Aprīļa vidū portāls NRA publicēja rakstu par it kā lielu pētījumu, kurā esot secināts: sejas maskas Covid-19 laikā bijušas neefektīvas. Raksts kļuva populārs arī sociālajos medijos. Taču tajā paustais neatbilst patiesībai. Pētījumā tika analizēta situācija tikai vienā slimnīcā, proti, vai prasība lietot maskas tās pacientiem samazināja risku saķert Covid. Turklāt pētījums nenotika visā Covid pandēmijā, bet tikai īpaši lipīgā omikrona paveida laikā, kas rakstā ir noklusēts.