Militārais poligons nebūs lielākais Eiropā un neaizņems 3% no Latvijas teritorijas
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Vairāki zināmi dezinformatori interneta platformās maldina par topošo militāro poligonu Sēlija. Viņi būtiski pārspīlē poligona izmēru un NATO valstu karaspēka izmitināšanu Latvijā nepamatoti pielīdzina PSRS okupācijai.
Lai izmitinātu papildu NATO valstu karaspēku un nodrošinātu kvalitatīvas militārās mācības, Jēkabpils un Aizkraukles novados plānots būvēt militāro poligonu Sēlija. 6. jūnijā valdība un 15. jūnijā Saeima atbalstīja likumprojektu par poligona izveidi, tikmēr sociālajos medijos izplatījās dažādi maldi. Saeimas balsojuma nedēļā dezinformators Rūdolfs Brēmanis TikTok un Facebook video stāsta:
“Vai jūs zinājāt, ka Latvijā tiek būvēts lielākais militārais poligons Eiropā? (..) Liela, milzīga militārā bāze. Kā runā, aptuveni desmit reizes lielāka nekā Ādažos tagad ir.”
Citā video Brēmanis apgalvo, ka poligons aizņems “vairāk nekā 3% Latvijas teritorijas.”
Tā nav taisnība. Sēlijas poligons aizņems 25 tūkstošu hektārus. Tie ir nevis 3%, bet 0,39% no 6,45 miljonu hektāru lielās Latvijas teritorijas. Ādažu poligona platība ir nepilni 14 tūkstoši hektāri, tātad Sēlija nebūs pat divas reizes lielāka par to. Tāpat Eiropā ir lielāki poligoni, piemēram, Piemēram, Vācijas Bergenas-Hohnes poligons, kura platība ir 28,4 tūkstoši hektāru, Polijas Dravsko poligons – 34 tūkstoši hektāru, Somijas Rovajarvi poligons – 107 tūkstoši hektāru. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Re:Check sacīja, ka runa varētu būt par lielāko poligonu Baltijā, taču arī tas neesot droši zināms, jo arī Lietuva un Igaunija attīstot savus poligonus.
Melīgu video par poligonu publicējis arī kāds Brēmaņa sabiedrotais. Tajā viņs stāsta, ka līdz ar poligona būvēšanu Latvijā pazūd privātīpašuma neaizskaramība:
“Pirmkārt, sāksim ar to, ka tur ir jāatsavina privātās zemes, privātās mājas cilvēkiem, kas varbūt tur dzīvo gadsimtiem ilgi tajā teritorijā. Tātad sanāk, ka privātīpašums mums vairs nav neaizskarams. To tā vienkārši var ņemt un atsavināt Aizsardzības ministrijas vajadzībām.”
Privātīpašumu plāno atsavināt nevis ministrijas, bet valsts aizsardzības vajadzībām. Tāpat poligona gadījums nav unikāls, jo Latvijā nekustamais īpašums atsavināts arī agrāk, piemēram, Rail Baltica vajadzībām. 2011. gadā valstī stājās spēkā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums, kas ļauj atsavināt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, piemēram, valsts aizsardzību vai transporta infrastruktūras attīstību. Tas pieļaujams tikai gadījumos, kad attiecīgais mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Atsavināšana var notikt tikai pret taisnīgu atlīdzību; procesā piedalās sertificēts vērtētājs, kas nosaka īpašuma tirgus vērtību, bet īpašnieks ir tiesīgs to apstrīdēt. Garisons skaidro, ka Sēlijas poligona izveide skars 12 privātīpašumus. To īpašniekiem būs divas izvēles: ļaut valstij īpašumu atpirkt vai vienoties par piekļuves noteikumiem.
Sēlijas poligons Latvijai pavērs iespēju uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm. Tālāk video Brēmaņa sabiedrotais ārvalstu karaspēka izmitināšanu pielīdzina PSRS okupācijai:
“Ja mēs šajā valstī ielaižam milzīgu daudzumu ārvalstu karaspēka, kas tas ir? Faktiski tā ir valsts okupācija. (..) Skatāmies vēsturē – faktiski mums ir identiska situācija kā 1940. gadā.”
Salīdzinājums nav vietā. Jau patlaban militāro mācību laikā Latvijā vienlaikus uzturas vairāki tūkstoši NATO valstu karavīru. Tas ir pašas Latvijas un valsts sabiedroto demokrātiski pieņemts lēmums alianses, tostarp Latvijas, drošības stiprināšanai. Turpretim 1939. gadā Latvija bija spiesta parakstīt Savstarpējās palīdzības līgumu, kas paredzēja PSRS karaspēku ievešanu. Turklāt PSRS 1940. gadā Latvijā ieveda 25 tūkstošus karavīru, kas ir daudz vairāk nekā NATO kareivju skaits, ko nākotnē izmitinās Latvijā. Garisons skaidro, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 2600 NATO kareivju, bet Madrides samitā pieņemtais lēmums paredz šo skaitu palielināt līdz trim vai pieciem tūkstošiem jeb līdz brigādes līmenim.
Secinājums: Poligons Sēlija nebūs lielākais poligons Eiropā, un tā platība desmit reizes nepārsniegs Ādažu poligonu. Tas aizņems nevis 3%, bet 0,39% Latvijas teritorijas. Šis nav pirmais gadījums, kad sabiedrības vajadzību dēļ Latvijā notiek privātīpašuma atsavināšana. Papildu valstu NATO karaspēka izmitināšana Latvijā ir pašas valsts lēmums; tas nav salīdzināms ar PSRS okupāciju.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
