Līdz ar valdības un vēlāk Saeimas atbalstu jaunā militārā poligona Sēlija izveidei sarosījās arī Latvijas redzamākie sociālo mediju dezinformatori. Dažādos formātos un platformās viņi ievērojami pārspīlē poligona izmēru, pauž bažas par dzīvās dabas likteni un pat stāsta, ka atkārtojas 1940. gads, jo “svešas armijas” ienākšana esot tas pats kas okupācija. Re:Check apkopoja skaļākos melus.
Vispirms 6. jūnijā valdība, tad 15. jūnijā Saeima konceptuāli atbalstīja Sēlijas militārā poligona izveides likumprojektu. To veidos, jo pērn Madrides samitā NATO dalībvalstis vienojās par lielāku spēku klātbūtni Baltijas valstīs, bet Latvijas pašreizējā militārā infrastruktūra to uzņemšanai un mācību vajadzībām neatbilstot.
Vai poligons aizņems 3% Latvijas un būs lielākais Eiropā?
Nav taisnība
Kopš valdības lēmuma sociālo mediju dezinformatori maldināja sabiedrību par poligona izmēru. Saeimas debatēs pirms balsojuma to darīja arī partijas Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosiļkovs. Stabilitātei! bija vienīgā partija, kas balsoja pret.
“Poligons – es domāju, neviens no jums nav ar kalkulatoru skaitījis – tas ir piecas pilsētas Ventspils izmērā – 3% no Latvijas visdārgākās un mūsu sirdīm vajadzīgās teritorijas,”
tā Saeimas sēdē sacīja Rosļikovs.
Tā nav taisnība. Sēlijas poligons aizņems 25,6 tūkstošus hektāru. Tie ir nevis 3%, bet nepilni 0,4% no 6,46 miljonu hektāru lielās Latvijas teritorijas. Uz Re:Check jautājumu par maldināšanu deputāts telefona sarunā atbildēja, ka tā partijā esot izrēķinājuši: “Baigi dīvaini. Varbūt mēs slikti pārvaldām kalkulatoru, bet mēs te trijatā, četratā kalkulējām. Ja ir izdarīta kaut kāda kļūda, tā nav apzināta.” Rosļikova nepatieso apgalvojumu par 3% nekritiski pārstāstīja portāls Delfi latviešu un krievu valodā.
Dezinformators Rūdolfs Brēmanis Facebook un TikTok publicētā video stāstīja, ka Sēlija būs lielākais poligons Eiropā:
“Vai jūs zinājāt, ka Latvijā šobrīd tiek būvēts lielākais militārais poligons Eiropā?”
Tā nav taisnība. Eiropā ir lielāki militārie poligoni, piemēram, Vācijas Bergenas-Hohnes poligons, kura platība ir 28,4 tūkstoši hektāru, Polijas Dravsko poligons – 34 tūkstoši hektāru, Somijas Rovajarvi poligons – 107 tūkstoši hektāru. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Re:Check minēja, ka runa varētu būt par lielāko poligonu Baltijā, taču tas pagaidām nav zināms, jo arī Lietuva un Igaunija attīstot savus.
Brēmanis un vēl viens aktīvs maldinātājs Valentīns Jeremejevs apgalvo, ka topošais poligons “būs desmit reizes lielāks nekā poligons Ādažos.” Arī tā nav taisnība. Kā minēts, Sēlijas teritorija būs 25 tūkstoši hektāru, savukārt Ādažu poligons izvietots nepilnos 14 tūkstošos hektāru. Tātad Sēlija nebūs pat divas reizes lielāka.
Vai ar poligona izveidi kas mainās atsavināšanas kārtībā?
Nav taisnība
Melīgu video par poligonu publicējis arī kāds Brēmaņa sabiedrotais no viņu nesen veidotās partijas Apvienība Jaunlatvieši. Tajā viņš stāsta, ka līdz ar poligona būvēšanu Latvijā zūd privātīpašuma neaizskaramība:
“Pirmkārt, sāksim ar to, ka tur ir jāatsavina privātās zemes, privātās mājas cilvēkiem, kas varbūt tur dzīvo gadsimtiem ilgi tajā teritorijā. Tātad sanāk, ka privātīpašums mums vairs nav neaizskarams. To tā vienkārši var ņemt un atsavināt Aizsardzības ministrijas vajadzībām.”
Likumprojekts paredz poligonam noteikt nacionālo interešu objekta statusu, tātad privātīpašumu plāno atsavināt nevis ministrijas vajadzībām, bet būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai. Tāpat poligona gadījums nav unikāls, jo Latvijā nekustamais īpašums atsavināts arī agrāk, piemēram, Rail Baltica vajadzībām.
2011. gadā valstī stājās spēkā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums, kas ļauj atsavināt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, piemēram, valsts aizsardzību vai transporta infrastruktūras attīstību. Tas pieļaujams tikai gadījumos, kad attiecīgais mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Atsavināšana var notikt tikai pret taisnīgu atlīdzību; procesā piedalās sertificēts vērtētājs, kas nosaka īpašuma tirgus vērtību, bet īpašnieks ir tiesīgs to apstrīdēt. Garisons no Aizsardzības ministrijas skaidro, ka Sēlijas poligona izveide skars 12 privātīpašumus. To īpašniekiem būs divas izvēles: ļaut valstij īpašumu atpirkt vai vienoties par piekļuves noteikumiem.
Vai NATO valstu karavīru uzņemšana pielīdzināma okupācijai?
Nav taisnība
Sēlijas poligons dos Latvijai iespēju uzņemt vairāk karavīru no citām NATO dalībvalstīm. Brēmaņa sabiedrotais ārvalstu karaspēka izmitināšanu pielīdzina PSRS okupācijai Otrā pasaules kara laikā.
“Ja mēs šajā valstī ielaižam milzīgu daudzumu ārvalstu karaspēka, kas tas ir? Faktiski tā ir valsts okupācija. (..) Skatāmies vēsturē – faktiski mums ir identiska situācija kā 1940. gadā.”
Citos sociālo mediju ierakstos jautāts, vai Latvija zaudējusi neatkarību, vai izteikti mājieni, ka mums to liek darīt. Savukārt par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu iepriekš apcietinātais Aivis Vasiļevskis raksta, ka “ikviena valsts, kurā atrodas ASV vai NATO kara bāzes, ir okupēta un tai vairs nav teikšanas ne par ko”un “daļas LV teritorijas atdošana ir tieši tas”. Ar katru no šiem sociālo mediju ierakstiem dalījušies vairāki simti cilvēku. Bet šie apgalvojumi ir nepatiesi un nevietā.
Lēmums par poligona izbūvi un lielāka karavīru skaita uzņemšanu ir pašas Latvijas pieņemts lēmums, lai stiprinātu valsts drošību. Brīvās un demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais Latvijas parlaments vienbalsīgi ir pieņēmis Valsts aizsardzības koncepciju, kurā teikts, ka valsts aizsardzība balstās uz NATO kolektīvo aizsardzību un starptautisku sadarbību. Tajā arī teikts, ka Latvija nodrošina sabiedroto papildspēku uzņemšanu. Tam nav nekādas saistības ar valsts neatkarību, un Latvija nevienam arī neatdod daļu teritorijas.
Savukārt 1939. gadā pēc Molotova–Ribentropa pakta un tā protokolu (PSRS un nacistiskās Vācijas vienošanās par ietekmes zonu sadali) parakstīšanas PSRS piespieda Latviju parakstīt Savstarpējās palīdzības līgumu, kas paredzēja PSRS karaspēka ievešanu. Tam sekoja apsūdzība līguma nepildīšanā, armijas ievešana un Latvijas okupācija. Tāpat jāņem vērā, ka jau tagad militāro mācību laikā Latvijā vienlaikus uzturas vairāki tūkstoši NATO valstu karavīru.
Garisons no Aizsardzības ministrijas norāda, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 2600 NATO valstu kareivju, bet Madrides samitā pieņemtais lēmums paredz šo skaitu palielināt līdz trim vai pieciem tūkstošiem jeb brigādes līmenim.
Vai poligons piesaistīs agresorus?
Pret NATO karaspēka izmitināšanu un Sēlijas poligonu iebilst arī kāda sociālo mediju lietotāja, ar kuras ierakstu krievu valodā dalījušies teju 500 cilvēki:
“Pasaulē ir karš, mums nav smieklīgi! Kāpēc piesaistīt agresorus no abām pusēm?”
No rakstītā noprotams, ka autore Krievijas sāktajā karā Ukrainā par agresoru uzskata arī NATO vai tās dalībvalstis. Tas ir Krievijas bieži izplatīts vēstījums, kas neatbilst patiesībai. Agresorvalsts ir Krievija, kas ar Baltkrievijas atbalstu pērn 24. februārī sāka un joprojām turpina pilna mēroga karu Ukrainā. NATO ir aizsardzības organizācija, un Latvijai kā Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalstij NATO dalībvalstu karavīru klātbūtne ir svarīga drošības dēļ.
Vai poligona izveidošana kaitēs dabas liegumiem?
Trūkst konteksta
Jeremejevs arī vedina domāt, ka Sēlijas poligona izveide katastrofāli ietekmēs dabu:
“Kas šajā teritorijā notiks ar dzīvniekiem? Aizmirsāt, kā tur aizsargāja katru puķi? Visu to aizmirsāt!”
Citi runā par dabas liegumu iznīcināšanu vai pat bombardēšanu, kā arī mežu izciršanu.
Latvijas valsts mežu Meža apsaimniekošanas plānā redzams, ka poligona teritorijā atrodas vairāki dabas liegumi: mikroliegumi un īpaši aizsargājamie meža iecirkņi. Tāpat atzīmētas teritorijas, kur nākotnē plānots tos ieviest.
“Kā jebkurā poligonā ir šādas teritorijas un tās tiks saglabātas,” skaidro Garisons. “Arī Ādažu poligonā ir noteikti dabas liegumi. Ir zonas, pat kurās cilvēks nedrīkst spert kāju, nemaz nerunājot par mašīnām. Mums ir speciāla politika šajā jomā, un mēs ievērojam šos noteikumus.” Par dabas liegumiem un to saglabāšanu Ādažu poligonā ziņots arī medijos.
Uz Re:Check jautājumu par plāniem izcirst mežus Garisons atbildēja, ka tas notiks tikai tur, kur būs vajadzīga būvniecība. Cik plānots izcirst, ministrijas valsts sekretārs nevarēja pateikt, bet stāstīja, ka dabiskas vides saglabāšana ir svarīga arī apmācībām, lai trenētu tā saukto zaļo taktiku.
Taču jāpiemin, ka procesa paātrināšanai Saeima pieņēma likumprojektu, kas atļauj militāro poligonu izbūvē neveikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Tāpat pirmajā lasījumā pieņēma likumu grozījumus, kas liedz militāro poligonu teritorijās veidot jaunus mikroliegumus un atbrīvo militāro poligonu teritoriju īpašniekus no mežaudzes atjaunošanas pienākumiem, kas noteikti Meža likuma 21. pantā.
Savukārt apgalvojums par liegumu bombardēšanu ir pilnīgs izdomājums.
Secinājums: Poligons Sēlija nebūs lielākais poligons Eiropā, un tā platība desmit reizes nepārsniegs Ādažu poligonu. Tas aizņems nevis 3%, bet 0,39% Latvijas teritorijas. Šis nav pirmais gadījums, kad sabiedrības vajadzību dēļ Latvijā notiek privātīpašuma atsavināšana. Papildu valstu NATO karaspēka izmitināšana Latvijā ir pašas valsts lēmums; tas nav salīdzināms ar PSRS okupāciju. NATO vai tās dalībvalstis nav agresors Krievijas sāktajā karā Ukrainā. Nav pamata apgalvot, ka Sēlijas poligona teritorijā tiks iznīcināti vai bombardēti dabas liegumi.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
