Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Pēc sprādzieniem Hmeļnickas apgabalā 13. maijā sociālajos medijos un Krievijas ziņu vietnēs izplatījās maldi, ka uz Eiropu virzās “radioaktīvs mākonis”, bet Polijā jau fiksēts paaugstināts radiācijas līmenis. To saistīja ar it kā sprādzienos iznīcinātu noliktavu, kurā glabāta munīcija ar noplicinātu urānu. Tomēr šiem apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu.
Par spēcīgiem sprādzieniem Hmeļnickas apgabalā ziņas parādījās 13. maijā. Prokremliskie sociālo mediju konti un interneta vietnes vēstīja par sprādzienā iznīcinātu noliktavu, kurā glabājusies noplicinātā urāna munīcija. Nacionālajā enciklopēdijā skaidrots, ka tā ir munīcija, kā sastāvā ir noplicināts jeb novājināts urāns un šādas munīcijas pārpalikumi rada būtiskus riskus videi un cilvēka veselībai. Iepriekš medijos ziņots par noplicinātā urāna lādiņu piegādēm Ukrainai. Re:Check neizdevās atrast pierādījumus vai oficiālu apstiprinājumu ziņām par iznīcinātu noplicinātā urāna munīcijas noliktavu. Neatkarīgais tiešsaistes izdevums The Insider ziņoja, ka sprāgusi noliktava ar padomju laika aviobumbām.
Par ko vēstīja Kremļa mediji un propagandisti?
Tikmēr Krievijas politiķi un prokremliskie ziņu kanāli stāstīja par noplicinātā urāna munīcijas noliktavu un sprādziena radītajām sekām. Piemēram, 15. maijā izdevuma Komsomoļskaja Pravda portālā parādījās publikācija ar virsrakstu:
“Gigantiskas “sēnes” izauga pēc sprādzieniem virs Ukrainas pilsētām: Straujš radioaktīvā fona lēciens, panika un noplicinātais urāns”.
Tajā iztaujāts kāds militārais eksperts, kurš izklāsta vēstījumu par Krievijas iznīcinātajām noplicinātā urāna noliktavām un stāstīts par “dīvainu radiācijas lēcienu”.
Vēlāk sociālajos medijos un interneta vietnēs ziņots arī par to, ka radioaktīvs mākonis it kā jau pārklājis Polijas teritoriju. Vairākos ierakstos un ziņās atsaucas uz Polijas Marijas Sklodovskas-Kirī universitāti un rāda grafiku. Piemēram, to 17. maijā savā Telegram kanālā publicējis viens no galvenajiem Kremļa propagandistiem Vladimirs Solovjovs:
“Polijas Ļubļinā fiksēts straujš radiācijas lēciens gaisā.”
Avots: Ekrānšāviņš no Telegram.
Savukārt 19. maijā Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka radioaktīvs mākonis, kas izveidojies pēc noplicinātā urāna munīcijas iznīcināšanas, jau dodas Rietumeiropas virzienā. Pieminēts arī it kā fiksētais radiācijas pieaugums Polijā. Viņa teiktais kā fakts publicēts vairākos Krievijas valsts un propagandas medijos, piemēram, TASS, RT, Interfax, Lenta.ru. Savukārt, piemēram, prokremliskā vietne NewsFront ziņoja, ka:
“Pār Eiropu gāžas jauna “Černobiļa””
Jūnijā sociālajā medijā Facebook publicēts gandrīz 16 minūšu garš video, kurā šis raksts ielasīts. Tam ir aptuveni miljons skatījumu, un ar to dalījušies 4,5 tūkstoši cilvēku. Tomēr šie apgalvojumi ir maldinoši un informācija sagrozīta.
Vai tiešām pēc sprādziena bijis straujš radiācijas pieaugums?
Maldus par it kā strauji pieaugušo radiācijas līmeņa pieaugumu noraidīja Hmeļnickas apgabala militārā administrācija. Iestādē pauda, ka novirzes no radiācijas normām reģionā nebija fiksētas. To, ka radiācijas līmenis bijis normas robežās, tostarp Rietumukrainas apgabalos, skaidroja arī faktu pārbaudītāji Vox Ukraine, atsaucoties uz Ukrainas kosmosa aģentūras Galvenā speciālā monitoringa centra datiem.
Arī Polijā fiksētais radiācijas rādītāja pieaugums ir normas robežās, norāda Polijas Nacionālā Atomenerģijas aģentūra savā 17. maija paziņojumā par izplatīto dezinformāciju. Ļubļinā tiešām fiksēts neliels radioaktīvā ķīmiskā elementa bismuta-214 rādītāja pieaugums, tomēr speciālisti to skaidro ar nokrišņiem. Aģentūra norāda, ka situācija ar radiāciju valstī ir normāla: “Īslaicīgi paaugstināti dabiskās radiācijas fona rādītāji nav nekas neparasts un notiek regulāri, piemēram, lietus laikā.” Tā esot ikdienišķa situācija un nekādi nekaitē cilvēku veselībai vai dzīvībai un dabai. Arī maldinātāju piesauktā Marijas Sklodovskas-Kirī universitāte 17. maijā publicējusi detalizētu skaidrojumu. Rādītājs, kas novērots 15. maijā, bijis nokrišņu izsaukts un tā ir dabiska parādība, norāda universitātes speciālisti. Tiek skaidrots, ka lietus lāses uztver no zemes izgarojošos radioaktīvos izotopus un tie piezemējas uz radiācijas detektoriem. Līdz ar to palielinās novērotais radiācijas līmenis.
Avots: Marijas Sklodovskas-Kirī universitāte
Jānorāda, ka nav nekādu pierādījumu arī draudiem par “Černobiļas” atkārtošanos Eiropā. Par to neliecina arī Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra radioaktivitātes vides monitoringa dati.
Secinājums: Nav pamata apgalvojumiem par radiācijas mākoņa pāršalkto Poliju un “jaunu Černobiļu” Eiropā. Polijā bija novērots neliels radiācijas pieaugums, bet tas bija normas robežās un saistīts ar nokrišņiem, nevis sprādzienu Ukrainā.
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
