Vai pusaudzi Imantā piekāva tautības dēļ?
Pēc pusaudža piekaušanas Rīgas mikrorajonā Imantā sociālajos medijos krievu valodā plaši izplatīts apgalvojums, ka tas noticis etnisku iemeslu dēļ, proti, 12 latvieši situši krievu zēnu, kurš vienatnē ar skrejriteni devies mājup. Policija un notikušajā pastarpināti iesaistīta persona etnisku konfliktu vairākkārt noliegusi, un arī video dzirdams, ka sitēji un vērotāji runā abās valodās. Neraugoties uz to, cilvēki ar nekorekto apgalvojumu dalās un papildina ar vēl spilgtākiem vēstījumiem, piemēram, ka zēns gandrīz nogalināts tikai tautības dēļ un Imantā krievus situsi liela latviešu jauniešu grupa. Sagrozītais vēstījums nonācis arī līdz Krievijas propagandas medijiem.
Zēnu Imantas mežā piekāva 5. maija vakarā. Lai gan par pašu konflikta aizsākumu versijas atšķiras, saskaņā ar Valsts policijas (VP) skaidroto un zēna tēva teikto tas izcēlies divu pusaudžu grupu vidū. Viena grupa sākusi dzīties pakaļ otrai. Vairāki vajātie, bēgot no uzbrucējiem, patvērušies Imantas iedzīvotāju dzīvokļos (par to Twitter raksta arī sieviete, kas vairākus jauniešus ielaida savā mājoklī), bet vienam aizbēgt neizdevās. Viņš aizvests uz mežu, kur viņu piekāva – piespieda pie zemes, spārdīja un žņaudza, novilka apavus. Kāds jaunietis piekaušanu filmējis, un video plaši izplatīts sociālajos medijos.
Dažas dienas vēlāk – 8. maijā – sociālajos medijos krievu valodā daudzos ierakstos parādījās ziņa par etniskas dabas konfliktu, proti, ka latvieši nežēlīgi piekāvuši krievvalodīgu zēnu. Ziņas pamatā ir viens un tas pats teksts, kurā notiekošais būtiski sagrozīts:
“Zolitūdē pulksten 12 dienā krieviski runājošs zēns ar skrejriteni atgriezās mājās. 12 latviešu “varoņi” uzbruka, piekāva līdz kritiskam stāvoklim, izģērba un atstāja mežā.”
Pirmkārt, incidents nenotika ne Zolitūdē, ne dienas vidū. Arī stāsts, ka zēns viens braucis ar skrejriteni, neatbilst ne policijas, ne patvērumu sniegušās sievietes, ne zēna tēva paustajam.
Otrkārt, nav nekāda pamata apgalvot, ka pusaudzim uzbrukuši tikai latvieši vai ka tas noticis etniska rakstura konflikta dēļ. To, ka tāds iemesla nebija, medijos uzsvēra gan Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, gan sieviete, kuras dzīvoklī ieskrēja jaunieši.
Foto: Ekrānšāviņš no Twitter
Ruks LTV raidījumā Rīta Panorāma sacīja: “Tāpat paziņojumi no vienas vai otras puses, ka tas [konflikts] ir starp etniskām grupām – krievi pret latviešiem vai latvieši pret krieviem. Pilnīgi informācija nav apstiprināta un absolūti neatbilst patiesībai, vērtējot šos jauniešus pēc viņu etniskās izcelsmes.” Policija ziņoja, ka ir apzinājusi visus konfliktā iesaistītos pusaudžus. To, ka konlikts nebija etniskas dabas, VP Re:Check apliecināja arī 9. maija vakarā.
Re:Check 9. maija vakarā sazinājās arī ar cietušā zēna vecākiem, jautājot arī viņiem, vai zēnam uzbruka tautības dēļ un vai uzbrucēji bija tikai latvieši. Viņi solīja sniegt atbildi, taču līdz raksta publicēšanai vēl nebija to izdarījuši. Zēna ģimenes locekļi par notikušo ir runājuši ar žurnālistiem un sociālajos medijos. Zēna tēvs intervijā TVnet detalizēti atstāstījis uzbrukuma dienas notikumus un abu jauniešu grupu konflikta aizsākumu. Pēc viņa teiktā, dienu pirms uzbrukuma solījumi izrēķināties bija vērsti pretējā virzienā, proti, kāds zēns no dēla kompānijas piedraudējis vienam no tiem, kas vēlāk uzbrukuši. Ne šajā intervijā, ne citur vismaz līdz 9. maija vakaram ģimene nav paudusi, ka konflikts bijis etniska rakstura. Šāda versija netika apspriesta arī Imantas iedzīvotāju grupā Facebook, kur par notikušo izvērstas plašas diskusijas.
Visbeidzot, vienā no sociālajos medijos publicētajiem video fragmentiem dzirdams, ka uzbrucēji un vērotāji runā gan latviešu, gan krievu valodā. Tātad nav pamata teikt, ka uzbrukums bijis zēna tautības dēļ.
Jāpiebilst, ka vairākos ierakstos apgalvojums par 12 uzbrucējiem latviešiem papildināts ar vēl spēcīgākiem izteikumiem. Kādā teikts: “Vai tā mūsu Latvijas bērni sauc pie kārtības krievu bērnus? Pieaugušie, paskatieties, pie kā noved valsts propaganda!“ Citā rakstīts, ka “zēns tika gandrīz nogalināts tikai tāpēc, ka viņš bija krievs”.
Savukārt Telegram grupā Pribaltikas antifašisti teikts: “Tāpat tika ziņots, ka 50 latviešu jauniešu grupa staigāja pa Imantu un sita krievus”.
Foto: Ekrānšāviņš no Telegram.
Visticamāk, runa ir par jauniešu pulcēšanos pāris dienas pēc zēna piekaušanas. Policija ziņoja, ka bija noskaidrojusi divas personas, pēc kuru iniciatīvas cilvēki pulcējās un tika plānotas fiziskas sadursmes. Taču policija cēla trauksmi, operatīvi reaģēja un kautiņu nebija. Jāpiebilst, ka šā ieraksta autors, kā noprotams, ir cilvēks, kurš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā no Latvijas pārcēlies uz Krievijai draudzīgo Baltkrieviju un tās medijos stāsta par smagajiem dzīves apstākļiem Latvijā.
Līdzīgi ieraksti par 12 latviešu uzbrukumu krievvalodīgam zēnam publicēti arī sociālajā medijā Vkontakte. Tādā pašā maldinošā veidā notikumu pārstāstījis arī Krievijas propagandas medijs Tsargrad, piebilstot, ka drīz video no Facebook tika dzēsti. Rakstam likts virsraksts: “Latvijā barā piekauj krievu puisēnu”. Tur arī nav norādīts, ka sitēji bija 12–14 gadus veci pusaudži, radot iespaidu, ka pieaugušie piekāvuši mazu bērnu.
Foto: Ekrānšāviņš no Dzen.ru
Saistībā ar zēna piekaušanu policija sākusi kriminālprocesu, kā arī iekšējo pārbaudi par tiesībsargu rīcību, reaģējot uz izsaukumiem.
Secinājums: Nav liecību, ka zēns Imantā piekauts etniska rakstura konflikta rezultātā. To noliedz gan policija, gan notikušajā pastarpināti iesaistīta persona. Par šādu versiju nav runājusi zēna ģimene. Piekaušanas laikā uzņemtajā video dzirdams, ka uzbrucēji un vērotāji runā gan latviešu, gan krievu valodā. Vēstījums par 12 latviešu “varoņiem”, kas piekāvuši krievu puisēnu, pavairots dažādos sociālajos medijos, lai gan tajā ir daudz nekorektas un faktiem neatbilstošas informācijas.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
