Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sociālajā medijā TikTok vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku redzējuši kādas veselības blogeres video par piena ietekmi uz veselību. Viņa stāsta, ka pasterizēts piens esot bīstams, jo tajā esošais kalcijs it kā nevar uzsūkties cilvēka organismā un izraisa veselības problēmas. Video izskan arī apgalvojums, ka piena dzeršana samazina minerālvielu daudzumu kaulos. Video autores teiktais ir maldinošs; zinātniskā literatūra viņas teikto neapstiprina.
Video autore dažādos sociālajos medijos sevi piesaka kā nutricioloģi un “speciālisti pārtikas farmakoloģijā”. Nutricioloģija ir zinātnē nebalstīta mācība par uzturu un uztura bagātinātājiem, nepamatoti piedēvējot tiem ārstnieciskas īpašības.
Vai ķermenis nevar uzņemt kalciju no pasterizēta piena?
Video autore stāsta, ka kalciju no pasterizēta piena “nekādi nevar uzņemt”. Viņa apgalvo, ka tas kaļķakmens formā nogulsnējas cilvēka ķermenī un izraisa veselības traucējumus:
“Artrītu. Noved pie smiltīm un akmeņiem nierēs, aknās, un rada ļoti daudz veselības problēmu.”
Kalcijs ir ķīmiskais elements, kas cilvēka ķermenī galvenokārt uzkrājās kaulos un zobos; tas ir būtiska šo audu sastāvdaļa. Elements nepieciešams arī, lai ķermenī notiktu vairāki dzīvības procesi, piemēram, nervu signālu sūtīšanā un asins recēšanā. Kalcijs lielā daudzumā atrodas piena produktos, brokoļos, lapu kāpostos, pupās un produktos, kam tas mākslīgi pievienots.
Nīderlandes pētnieki žurnālā Nutrients skaidro, ka kalcijs uzsūcas cilvēka tievajā un resnajā zarnā. Uzsūkšanās notiek tikai tad, ja kalcijs ir lādētu daļiņu (kalcija jonu) veidā. Taču pienā kalcijs galvenokārt ir ķīmiska savienojuma – kazeīna micellu – sastāvā. To veido piena galvenās olbaltumvielas kazeīni un kalcija fosfāts. Nonākot kuņģa skābajā vidē, šie savienojumi izšķīst un ar kuņģa saturu nonāk zarnās, kur brīvie kalcija joni uzsūcas un tālāk nonāk asinsritē. Šie kalcija joni var integrēties ķermeņa audos un piedalīties dzīvības procesos.
Kopējais kalcija daudzums svaigpienā un pasterizētā pienā būtiski neatšķiras. Taču pētījumi liecina, ka termiska apstrāde samazina to, cik daudz šā kalcija ir šķīstošā (un tāpēc absorbējamā) formā. Piemēram, 2013. gadā Jonsei Universitātes zinātnieki publicēja pētījumu par Korejā pieejamā piena uzturvērtību. Viņi secināja, ka svaigpienā bija par 23–30% vairāk šķīstošo kalcija savienojumu nekā pasterizētā pienā. Taču tas nenozīmē, ka pasterizēts piens nav labs kalcija avots vai ka tas kaitē cilvēka veselībai.
Re:Check zinātniskajā literatūrā neatrada apstiprinājumu video autores teiktajam – ka kalcijs, kas netiek uzņemts organismā, veido kaitīgas kaļķakmens nogulsnes. Tas kopā ar citām vielām no ķermeņa tiek izvadīts ar izkārnījumiem. Kalcijs, kas nonāk asinsritē, bet ir lieks, ķermeni pamet caur urīnu vai sviedriem.
Piena un tā produktu ietekme uz veselību ir strīdīgs jautājums, taču nav pierādījumu, ka tieši pasterizēts piens būtu saistīts ar veselības problēmām. Turpretim nepasterizēts piens vai tā produkti var saturēt bīstamus mikroorganismus, kas izraisa slimības, piemēram, salmonelozi vai listeriozi. ASV Pārtikas un zāļu administrācija (FDA) brīdina, ka svaigpienā bieži sastopamas baktērijas listērijas, kas grūtniecēm var izsaukt spontāno abortu vai izraisīt jaundzimušā nāvi. Tāpēc nepasterizētu pienu pirms lietošanas ieteicams uzvārīt.
Re:Check ar Instagram starpniecību video autorei jautāja, kur viņa smēlusies šo informāciju. Viņa atsūtīja saites uz YouTube video un vairākiem rakstiem, kas publicēti dažādu valstu dzīvesstila vai ziņu vietnēs. Viena saite veda uz kāda higiēnas veikala blogu. Pāris viņas atsūtītajos rakstos teikts, ka kalcijs organismā tiek uzņemts tikai no svaigpiena vai ka cilvēki to no dzīvnieku piena vispār nevar uzņemt. Vienā no rakstiem lēsts, ka pasterizētā piena sastāvā ir kaļķakmens, kas uzkrājas asinsvadu sieniņās. Šie apgalvojumi rakstos netiek pamatoti ar zinātnisko literatūru. Pāris avotos tikai skaidrots, ka pasterizēšana samazina piena uzturvērtību.
Vai piena produkti samazina minerālvielu daudzumu kaulos?
Viņa turpina:
“Kad mēs lietojam piena produktus, mūsu ķermenim vispirms ir jātiek vaļā no šīs skābes, lai vispār sāktu sagremot olbaltumvielas. Kazeīns izraisa šo skābumu. Un tad mūsu ķermenis izmanto visu savu spēku, lai atbrīvotos no šīs skābes – izvelk sārmainas minerālvielas no mūsu kauliem, no mūsu ķermeņa. Tādējādi, kad mēs ēdam sieru, pienu vai piena produktus, mūsu ķermenis tā vietā, lai ņemtu kalciju no piena, ņem šo kalciju, lai “nodzēstu” šo skābumu. Turklāt tiek ņemts arī kalcijs, magnijs, nātrijs un citas sārmainas minerālvielas [no kauliem].”
Video aprakstā norādīts, ka šī informācija nāk no zoologa un evanģēlista Valtera Faita lekcijas 2005. gadā. Lekcijā Faits stāsta, ka dzīvnieku olbaltumvielu lietošana uzturā samazina asins pH un, lai to atsvērtu, ķermenis izmanto kaulos esošās kalcija rezerves. Tā ir novecojusi un tāpēc maldinoša informācija.
Pagājušajā gadsimtā pētnieki bija novērojuši divas lietas. Pirmā bija, ka cilvēka vielmaiņas rezultātā no dzīvnieku olbaltumvielām rodas daudz skābju. Lai nodrošinātu dzīvībai svarīgās funkcijas, organismam ir nepieciešams, lai katrā tā daļā ir konkrēts “skābums” (pH vērtība). Par to ķermenī rūpējas speciāli ķīmiskie mehānismi, ko sauc par bufersistēmām. Otrā lieta – pēc olbaltumvielu ēšanas cilvēku urīnā novērojama palielināta kalcija koncentrācija. No šīm divām lietām izrietēja uzskats, ka cilvēka ķermenis izmanto kaulu kalcija rezerves, lai asinīs neitralizētu skābēs, kas rodas, pārstrādājot apēstās dzīvnieku olbaltumvielas.
2005. gadā Konektikutas Universitātes pētnieku atklājums šo uzskatu apgāza. Īstais iemesls augstajai kalcija koncentrācijai urīnā bija olbaltumvielu spēja palielināt kalcija uzsūkšanos zarnās. Jo vairāk kalcija no ēdiena uzsūcas zarnās, jo vairāk tas nonāk asinīs un līdz ar to arī urīnā. Proti, papildu kalcijs urīnā nenāk no kauliem. Pie līdzīgiem secinājumiem 2011. gadā nonāca arī pētnieki no Ziemeļdakotas (ASV).
Jāpiebilst, ka piena un piena produktu lietošana uzturā nav saistīta ar patoloģisku kaulu masas samazināšanos (osteoporozi). 2019. gadā neatkarīgi pētnieki no Irānas apkopoja zinātnisko literatūru un secināja, ka šo produktu ēšana vai nu neietekmē osteoporozes risku vai to samazina. Pētījumos, kas veikti ilgā laika posmā, (kohortas pētījumos) nekāda saistība netika novērota.
Re:Check par šo nutricioloģi rakstījis jau iepriekš (šeit un šeit). Kad šā gada sākumā Eiropas Komisija apstiprināja divu jaunu kukaiņu iekļaušanu ES pārtikas produktu tirgū, viņa publicēja video par to, cik bīstami esot ēst kukaiņus. Video izskanēja nepatiesi apgalvojumi, ka pārtikai drīkstēs pievienot prusakus un ka kukaiņi pārtikas sastāvā būs noslēpti aiz to latīniskajiem nosaukumiem. Viņa arī, pavirši un nekorekti prezentējot divu pētījumu saturu, stāstīja, ka kukaiņi satur īpaši daudz parazītu un ka to sastāvā esošais hitīns iznīcina cilvēku iekšējos orgānus un izraisa slimības, piemēram vēzi.
Secinājums: Nav pierādījumu, ka tieši pasterizētam pienam ir negatīva ietekme uz cilvēka veselību. Kalcijs no pasterizēta piena var tikt uzņemts cilvēka organismā. Nav pamata apgalvot, ka piena produktu lietošana uzturā “izvelk” no kauliem minerālvielas.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
