Lai gan kukaiņu pievienošana pārtikā Eiropas Savienībā atļauta jau aptuveni divus gadus, jaunākie ES lēmumi sazvērestības teoriju cienītājus pamudinājuši izplatīt dažāda veida nepatiesu informāciju. Daži uzskata, ka pārtikai tos pievienos slepeni, citi biedē ar kukaiņu kaitīgumu un tajos it kā esošajiem parazītiem. Skaidrojam populārākos melus un mītus saistībā ar kukaiņu lietošanu pārtikā.
Kuri kukaiņi drīkst būt pārtikā?
Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta vietnē norādīts, ka patlaban ES pārtikas tirgū ir apstiprināti četri kukaiņi: klejotājsiseņi, mājas circeņi, miltu melnuļi un vidējo miltu melnuļu kāpuri. Taču kādā ļoti populārā TikTok video tiek apgalvots, ka pārtikai atļauts pievienot arī “prusakus Blattodea”. To stāsta kāda sieviete, kas dažādos sociālajos medijos sevi piesaka kā nutricioloģi, uztura bagātinātāju tirgotāju, šūnu atjaunošanas un membrānu analizēšanas eksperti. Blattodea ietver vairākus tūkstošus prusaku un termītu sugu. Nevienu no šīm sugām ES nedrīkst izmantot pārtikas ražošanā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) izskata vēl astoņu kukaiņu vai to izcelsmes produktu iespējamu atļaušanu pārtikā.
Iespējams, piesaucot prusakus, apzināti tiek kāpinātas cilvēku emocijas. Piemēram, ASV pesticīdu ražotāju Zevo un izpētes firmas OnePoll veiktā 2000 cilvēku aptaujā secināja, ka prusaks ir cilvēku nīstākais kukainis. Par tādu to bija atzinuši 39% respondentu.
Nutricioloģes video, kuram ir teju divi miljoni skatījumu, pausti arī citi nepatiesi apgalvojumi. Re:Check ar Facebook Messenger un Instagram starpniecību jautāja viņai, kāpēc maldina par prusakiem un kukaiņu ēšanu kopumā, bet atbildi pēc būtības nesaņēma.
Vai pievienos jebkuram produktam?
Gan minētā video autore, gan citi maldinātāji stāsta, ka kukaiņus tagad drīkstēs pievienot visiem pārtikas produktiem.
Viņiem nav taisnība. Ir noteikti pārtikas produkti, kuriem katru kukaini drīkst pievienot. Tāpat noteikts, cik daudz. Piemēram, kaltēts miltu melnulis drīkst būt biskvītu, pākšaugu ēdienu, makaronu izstrādājumu un olbaltumvielu produktu sastāvā, taču ne vairāk kā 10% no svara. Patlaban ES kukaiņu produktiem ir spēkā aizsardzības termiņi, proti, jaunos pārtikas produktus vairākus gadus ES tirgū drīkstēs laist tikai noteikti uzņēmumi.
Vai kukaiņus pārtikā drīkst “paslēpt”?
Sociālajos medijos populārs ir arī apgalvojums, ka ražotāji centīsies noslēpt produktu sastāvā esošos kukaiņus. Daži saka, ka ražotāji kukaiņus nenorādīs nemaz:
“Neievēlētā Urzula [fon der Leiena] savā spodrumā ir ieviesusi, ka no 24. janvāra, 2023. gada pārtikā drīkst pievienot kukaiņus un to izstrādājumus, nenorādot to uz iepakojuma.“
Savukārt citi vedina domāt, ka pircēji tiks maldināti, jo kukaiņi būs norādīti tikai latīņu valodā:
“Tagad, draugi, mums jālasa sastāvs. Jā, viņi liek norādīt, kas tur ir iekšā, taču tas būs norādīts latīņu valodā.”
Arī tā nav taisnība. Sarakstē ar Re:Check kukaiņu saldumu Carlo’s Bugs ražotāja Edīte Ligere skaidro, ka pārtikas produktos izmantotie kukaiņi jānorāda gan latviešu, gan latīņu valodā. Tas minēts arī ES regulās, kurās apstiprināta attiecīgo kukaiņu izmantošana pārtikas produktos. Piemēram, vidējā miltu melnuļa kāpuri jāmarķē šādi: “Alphitobius diaperinus (vidējā miltu melnuļa) kāpuri kaltētā/pulvera veidā.” Obligāti jānorāda arī informācija par alergēniem. Marķēšanas prasības un citu informāciju par kukaiņu produktiem pārtikas tirgū publicējis arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (šeit).
Vai kukaiņus ēdam jau sen?
Vēl citi apgalvo, ka pārtikā kukaiņi arī ES valstīs ir jau sen. Viņi to pamato, sakot, ka pārtikas ražošanā mēdz izmantot sarkano krāsvielu karmīnu (E120), glazētājvielu šellaku (E904), želatīnu (E441) un aminoskābi cisteīnu (E920). Piemēram, kādā Facebook ierakstā, ar kuru dalījušies teju 300 cilvēku, teikts: “Patiesība ar kukaiņiem mūs baro jau labi sen, tāpēc lasiet uzmanīgi un, ja redzat sastāvā E120 – karmīns, sarkanā pārtikas krāsviela, kuru iegūst no sarkanajām kašinel vabolēm un E904 – šellaks, ko iegūst no tropu un subtropu ērčveidīgajiem, ko izmanto gēlveida nagulakās, turieties no tiem pa gabalu!”
Karmīnu galvenokārt iegūst no samaltiem kukaiņiem košenilēm, bet šellaku izdala kukainis Kerria lacca. Šīs abas ķīmiskās vielas tiek iegūtas no kukaiņiem, taču tas nenozīmē, ka attiecīgajā produktā ir kukaiņi. Dabiskais, no kukaiņiem iegūtais materiāls tiek ķīmiski apstrādāts, līdz rodas attīrīta viela, ko drīkst izmantot, piemēram, pārtikā, kosmētikā un medikamentos. Savukārt želatīnu un cisteīnu neiegūst no kukaiņiem. Želatīnu galvenokārt ražo no liellopu un cūku kauliem un ādas, bet aminoskābi cisteīnu iegūst no mikroorganismiem vai pārstrādājot dzīvnieku audus.
Sociālajos medijos publicēti arī attēli un video ar jogurta pakām, saldumiem un desām, kam pievienots karmīna pulveris, un stāstīts, ka tas ir kaitīgs vai pat bīstams kukaiņu produkts. Īpaši tiek uzsvērts karmīna alerģiskums. Cilvēkiem mēdz būt alerģija pret karmīnu. Taču tā alerģiskums ir maz pētīts (pētījumi galvenokārt ir maza mēroga vai par cilvēkiem, kas ar to saskaras darbā). Patlaban nav zināms, cik izplatīta ir alerģija pret karmīnu.
Vai kukaiņos ir daudz parazītu?
Sociālajos medijos aktualizēts arī jautājums par kukaiņu ēšanas drošību. Piemēram, jau minētā nutricioloģe stāsta, ka kukaiņi esot “patoloģiskās, parazītiskas floras rezervuārs, kas nonāk cilvēka ķermenī.”
Video autore uz pāris sekundēm parāda kāda pētījuma nosaukumu, bet tā saturu neizklāsta. Šajā pētījumā Polijas Varmijas un Mazūrijas Universitātes zinātnieki pārbaudīja, vai dažādu ES valstu kukaiņu audzētavās ir parazīti. Viņi analizēja paraugus no 300 individuālām saimniecībām un zooveikaliem. Pētījums publicēts 2019. gadā, kad ES vēl nebija apstiprinājusi kukaiņu lietošanu pārtikā, tāpēc, visticamāk, kukaiņi paredzēti kā dzīvnieku barība.
Parazīti tika konstatēti 81% audzētavu. Gandrīz trešdaļā – tādi, kas potenciāli varētu kaitēt cilvēkiem. Pētnieki to skaidro ar neadekvātiem audzēšanas apstākļiem, kas var veicināt parazītu klātbūtni un vairošanos. Piemēram, dažkārt audzēšana notika slikti noslēgtos terārijos mājās vai netika ievēroti higiēnas pasākumi. Bija arī tādas audzētavās, kurās kukaiņi bija tiešā vai netiešā kontaktā ar citiem dzīvniekiem. Tādēļ pastāvēja risks, ka viņi viens otram nodod parazītus. Daži audzētāji tika pieķerti kukaiņu barošanā ar dzīvnieku izkārnījumiem, citu dzīvnieku līķiem, sapelējušu pārtiku vai jēlu gaļu – lietas, kas var saturēt parazītus, daudz mikroorganismu un kaitīgas vielas. Šādi apstākļi un barošana nav pieņemami pat tad, ja kukaiņi tiek audzēti kā barība citiem dzīvniekiem.
Konkrētajam pētījumam nav saistības uz ES pārtikā atļautajiem kukaiņu produktiem. Uz cilvēkiem paredzētajiem produktiem, kas satur kukaiņus, attiecas tie paši ES noteikumi, kas uz citu dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Produktam un ražošanas procesam jāatbilst higiēnas un citām drošuma prasībām, turklāt ražotājiem jāievēro dzīvnieku labturības noteikumi. Kukaiņus drīkst barot tikai ar apstiprinātiem augu vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas iegādāti pie sertificētiem ražotājiem. Audzētāji nedrīkst izmantot bojātu barību un viņiem regulāri jāpārbauda, vai kukaiņi nesatur potenciāli bīstamas vielas (pesticīdus, smagos metālus, mikotoksīnus u.c.).
Vai hitīns ir kaitīgs cilvēku veselībai?
Tāpat daudz izskanējis apgalvojums, ka cilvēka veselībai ir bīstams hitīns – viela, kas atrodas kukaiņos. Taču hitīna negatīvā vai pozitīvā ietekme uz veselību nav viennozīmīga. Turklāt, iespējams, ka, uzņemot to ar pārtiku, hitīna iespaids nav būtisks.
Kāda Facebook lietotāja stāsta:
“ES, ļaujot ēst sienāžus, tārpus un kukaiņus, neko nesaka, ka KAITĪGS HITĪNS, kas ir iekšā un nepārstrādājas cilvēkiem, kā putniem, kas tos ēd. Tad ko mums grib iesmērēt? Kādas briesmīgas lietas?”
Hitīns ir viela, kas atrodama dažādos organismos, piemēram, kukaiņos, vēžveidīgajos un sēnēs. Tā ir šķiedrviela, proti, cilvēki to nevar sagremot, taču tas neliecina par hitīna kaitīgumu. Cilvēki uzturā lieto daudz citu šķiedrvielu, piemēram, celulozi, kas atrodas augos. Zīdītajos, tostarp cilvēkos, hitīna nav. Mūsu imūnsistēma to atpazīst kā sveša organisma sastāvdaļu.
Tāpat Hitīna bīstamība uzsvērta arī minētajā video:
“Tieši hitīns provocē cilvēka iedzimto imunitāti, lai radītu citokīnu straumi, kas iznīcina iekšējos orgānus, provocē tādu slimību rašanos kā astma, atopiskais dermatīts, vēzis, sistēmiskā vilkēde un hroniskos gadījumos noved pie nāves.”
Sarakstē ar Re:Check Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Dimante atsaucās uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ekspertu paneļa slēdzienu, ka hitīnam nav kaitīgas ietekmes uz cilvēka organismu. Patlaban zinātniskā literatūra par hitīna ēšanas ietekmi ir nepilnīga. Taču jāpiebilst, ka cilvēki uzturā bieži lieto citu pārtikas produktu, kas satur šo vielu – sēnes (hitīns veido 8–43% sēnes sausās masas). Pētnieki secinājuši, ka atšķirībā no tīra hitīna ēdamās sēnes, šķietami neaktivizē imunitāti. Tā iemesls varētu būt sēņu termiskā apstrāde. Viņi arī novērojuši, ka hitīna ieelpošana imunitāti ietekmē daudz vairāk nekā tā apēšana vai saskare ar ādu.
TikTok video autore hitīna bīstamību pamato ar kādu 2017. gada pētījumu apkopojumu. Publikācijas autori norāda uz pētījumiem, kuros dažādu kaišu pacientiem asinīs novērotas molekulas, kas parasti saistītas ar hitīna klatbūtni. Taču cēloņsakarība starp šīm kaitēm un hitīnu netiek parādīta. Hitīns var aktivizēt imūno atbildi, kā rezultātā var rasties iekaisums. Imūno atbildi ietekmē hitīna izmērs, forma, avots, attīrīšanas pakāpe un citi faktori; bet dažkārt ietekmes vispār nav. Publikācijā spriests, ka hitīna mijiedarbība ar imūno sistēmu varētu pavērt durvis vēzim vai autoimūnajām slimībām. Turklāt nozarēs, kurās nākas regulāri ieelpot hitīnu, piemēram, jūras velšu pārstrādē, darbinieki bieži cieš no alerģijām vai slimo ar astmu un rinītu. Citos pētījumu apkopojumos secināts, ka hitīnam varētu būt arī pozitīva ietekme uz veselību. Piemēram, 2020. gadā Taizemes pētnieki žurnālā Molecules norādīja, ka hitīns, iespējams, kavē krūts vēža attīstību, kā arī uzlabo zarnu aizsargbarjeru un veicina labās zarnu baktērijas.
Jāpiebilst, ka hitīna korelācija ar noteiktām kaitēm vai pozitīvu ietekmi nenozīmē, ka tāda pati korelācija obligāti pastāv arī kukaiņu ēšanai. Kukaiņu ēšanas ietekme uz veselību arī nav pilnībā saprasta. Piemēram, akadēmiskajā žurnālā NFS Journal pētnieki secina: “Zinātniskā literatūra par ēdamo kukaiņu drošības aspektiem ir nepilnīga. Tāpēc nepieciešami vēl pētījumi, kas palīdz saprast, kādi ir riski to lietošanai uzturā, lai nodrošinātu patērētāju veselību.”
Secinājums: Pārtikas produktu sastāvā kukaiņi netiks slēpti, un tie tiks norādīti gan latviešu, gan latīņu valodā. ES tirgū nav atļauts pārtikā izmantot prusakus. Pārtikas piedevas karmīnu un šellaku iegūst no kukaiņiem, taču tās ir attīrītas vielas, nevis paši kukaiņi. Kāda populārā video autore pavirši un maldinoši atspoguļo akadēmisko literatūru par kukaiņu parazītiem un hitīna ietekmi uz veselību. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde norāda, ka, lai gan hitīns var aktivizēt dažādas imūnšūnas, tas netiek uzskatīts par kaitīgu cilvēkiem.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
