Ronalds Siliņš

Dezinformators Rūdolfs Brēmanis sociālajos medijos dalās ar nepilnīgu un nekorektu informāciju par Eiropas Komisijas Covid-19 vakcīnu iepirkumiem. Viņš arī maldina savus sekotājus, ka potes pret Covid-19 nav efektīvas un nepalīdz novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā. Brēmaņa apgalvojumi ir maldinoši, jo viņš nekorekti atspoguļo informāciju par pošu iepirkumiem un ar tiem saistīto izmeklēšanu, savukārt par pašām vakcīnām – noklusē būtisku zinātnisko informāciju.

“Daudz. Sevišķi pēdējās nedēļās – telefons zvana dienu un nakti.” To kādai Facebook lietotājai par Covid-19 vakcīnu blaknēm pirms nezināma laika it kā teikusi anonīma, iespējams, izdomāta ārste. Viņa arī stāstījusi, ka dakteri par pošu blaknēm nedrīkstot runāt. Šis apgalvojums ir apšaubāms, jo ne ieraksta autore, ne viņas minētā ārste tam nesniedz nekādus pierādījumus. Turklāt informācija par blakusparādībām un to biežumu ir publiski pieejama un tās apkopošanā piedalās arī ārsti. Ieraksts ir vismaz gadu vecs, bet tagad autores oriģinālo ierakstu pārpublicē citi Facebook lietotāji.

Digitālie Covid sertifikāti savulaik ieviesti, balstoties uz meliem, un nebija nekāda pamata atlaist no darba vai citādi ierobežot nevakcinētus cilvēkus. Šāds apgalvojums dažādās valstīs lavīnveidīgi izplatījies pēc tam, kad Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Nīderlandes Roberts Ross publicējis fragmentu no Pfizer pārstāves iztaujāšanas – viņa tajā apstiprina, ka pirms vakcīnas nonākšanas tirgū netika pētīts, kā tā ietekmē slimības izplatīšanos jeb transmisiju.

Vairāk nekā 1000 cilvēki dalījušies ar video, kura autors nekorekti apgalvo, ka Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kas atteikusies no Krievijas gāzes, bet pārējās kā pirkušas tās energoresursus, tā turpina to darīt. Taču Latvija nav vienīgā, kas nolēmusi gāzi nepirkt; Eiropas valstis Krievijas gāzes importu būtiski samazinājušas, turklāt nolemts vairs neiepirkt Krievijas naftu un ogles.

Pagājušās nedēļas beigās partijas Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosļikovs savā Facebook profilā publicēja video, kurā viņā skaidro partijas biedres Glorijas Grevcovas, iespējams, nepatiesi sniegto informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai. Viņš stāsta, ka Grevcova, sniedzot informāciju par savu izglītību, kļūdījās un notika pārrakstīšanās bez ļaunprātīga nolūka.