Liepājā būvē dzeramā ūdens termināli, kurā uzglabās Liepājas dziļurbumos iegūto ūdeni, lai pēc tam to eksportētu. Šis plāns daļā sociālo mediju lietotāju raisījis bailes par sekām – valsts tikšot izlaupīta un pašiem ūdens nepietiekšot. Pēc hidroģeologu aplēsēm pamata uztraukumam nav.
Kādā populārā ierakstā ziņa par termināli pieteikta šādi:
“Mūsu Latvijai tas var beigties traģiski, ja pieļausim dzeramā ūdens izsūknēšanu no zemes dzīlēm.”
Savukārt ieraksta komentāros gan tā autore, gan citi Facebook lietotāji runā, ka Latvijas iedzīvotājiem pašiem nepietiks ūdens un ka valsts šādā veidā tiks izlaupīta.
Liepājas ūdens terminālis varēs uzglabāt 60 tūkstošus kubikmetru dzeramā ūdens. Liepājas ostas teritorijā tiks uzbūvēta kuģu piestātne, kurā kuģi varēs saņemt eksportam domāto ūdeni.
Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus portālam IrLiepāja pirms gada stāstīja, ka eksportam plānots iegūt papildus trīs miljonus kubikmetru ūdens gadā. Patlaban liepājnieki gadā patērē aptuveni 3,28 miljonus kubikmetru. Tātad plānots dubultot ūdens ieguves apjomu.
Liepājas ūdens ūdeni iegūst četrās atradnēs: divās Otaņķos un divās Aisterē. Balstoties uz hidroģeoloģiskiem pētījumiem, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) noteicis maksimālo atļauto ieguvi šīm četrām atradnēm – kopā tie ir aptuveni 15,23 miljoni kubikmetru ūdens gadā. Tātad pašreizējais Liepājas patēriņš kopā ar plānoto papildu ieguvi eksportam nesasniegs pat pusi no gadā pieļaujamā apjoma.
Latvijas Universitātes hidroģeologs Jānis Bikše Re:Check norāda, ka teorētiska problēma varētu būt jūras ūdeņu intrūzija: “Iegūstot pazemes ūdeņus, to līmenis krītas. Ja tas nokrītas zemāk par Baltijas jūras līmeni, tad pastāv risks, ka sāļais jūras ūdens sāk plūst urbumu virzienā.” Dabiskos apstākļos ir otrādi – pazemes ūdeņi plūst jūras virzienā. Šādam riskam esot pakļauta viena no Otaņķu atradnēm. Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki 2004. gadā secinājuši, ka maksimālā ūdens ieguve (5,25 miljonu kubikmetru gadā) varētu veicināt jūras ūdeņu intrūziju. Tāpēc Bikše lēš, ka tad, ja visu eksportam nepieciešamo ūdeni iegūtu tikai šajā atradnē, teorētiski varētu attīstīties jūras ūdeņu intrūzija, bet risks ilgtermiņā esot neliels. Sarakstē ar Re:Check Liepājas ūdens valdes priekšsēdētājs Andis Dejus skaidro, ka papildu ūdens netiks ņemts tikai no vienas atradnes: “Liepājas ūdensapgādes sistēma darbojas kā viens elements kopā. Ūdeni iegūst Aisterē un Otaņķos un padod kopējā tīklā.” Tātad šajā gadījumā papildu ūdens ieguve neveicinās jūras ūdens intrūzijas risku.
Kāds pazīstams dezinformators, runājot par ūdens termināli, brīdina, ka ļoti daudz kur Latvijā ir problēmas ar gruntsūdeņiem. Tāpēc mājas akās ūdens “jāmeklē jau dziļāk” un “daudzās Latvijas vietās var redzēt rindas ar kokiem, kas vienkārši ir nokaltuši.”
Saistīt pazemes ūdens ieguvi ar šīm problēmām nav pamatoti. Hidroģeologs Bikše norāda, ka ekspluatējamo pazemes ūdeņu dziļums ir no 39 līdz pat 430 metriem, un tie ar mazcaurlaidīgu sprostslāni ir nodalīti no seklāk iegulošajiem gruntsūdeņiem. Tāpēc ūdens ieguve šajā dziļumā ne lokālā, ne valsts līmenī neietekmēs ūdeni grodu akās, virszemes ūdenstilpēs un ūdenstecēs. Savukārt koku saknes parasti nesniedzas dziļāk par metru (sakņu dziļumu ietekmē augsnes irdenums, mitrums, skābekļa daudzums un uzturvielas, kā arī koka suga).
Secinājums: Ar topošo Liepājas dzeramā ūdens termināļa palīdzību plānots eksportēt trīs miljonus kubikmetru ūdens. Ekspertu vērtējumā šāda apjoma papildus ieguve no Liepājas ūdens atradnēm neapdraud ūdens pieejamību ne Latvijā, ne Liepājā. Nav pamata apgalvot, ka palielināta pazemes ūdeņu ieguve ietekmēs mājas akas vai kokus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
