Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos no jauna aktuāla kļuvusi dezinformācija par Covid-19 vakcīnu bīstamību. Potes nepamatoti tiek saistītas ar palielināto mirstību Austrālijā un Lielbritānijā. Šos maldus izplata ne tikai sociālo mediju lietotāji, bet ari Saeimas deputāte Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā).
Marta sākumā vairāki simti sociālo mediju lietotāji dalījās ar Jauns.lv rakstu par 2022. gadā palielināto mirstību Austrālijā un Lielbritānijā. Viņi vedināja domāt, ka tajās vainojama vakcinācija pret Covid-19. Piemēram, kāds no vakcīnskeptiķis dalījās ar rakstu un ironizēja:
“Tas ir normāli… Parasti mirstība palielinās PĒC pandēmijām, nevis to laikā… Tas nu nekādi nevar būt saistīts ar vispasaules masveida “brīvprātīgu” vakcināciju.”
Ieraksti par šo tematu kļuva populāri arī vienā no lielākajām vakcīnskeptiķu Facebook grupām; grupas administratores ieraksts par šo tēmu vairākas dienas bija izcelts. Līdzīgu ierakstu Facebook publicēja arī Ramona Petraviča. Viņa dalījās ar jau minēto rakstu un citu Jauns.lv publikāciju, kurā runāts par pošu biežākajām komplikācijām. Petraviča tos pieteica šādi:
“Sakritība vai? Pēkšņs mirstības pieaugums! Kamēr pētījumi jau sāk atklāt patieso ainu par vakcināciju, kāds vēl tikai brīnās par augsto mirstību un nekādi negrib to sasaistīt ar vakcināciju, bet citu iemeslu arī nevar atrast.”
Deputātei piebalsoja ari viņas palīgs Sandris Točs un virkne komentētāju, kas vakcināciju pret Covid sauca par “legālo slepkavību”, “tautas nošļurināšanu” un “afēru”. Petravičas ieraksts tika izplatīts arī iepriekš minētajā vakcīnskeptiķu grupā. Jāatgādina, ka gan Petraviča, gan citi LPV biedri regulāri izplata līdzīgu dezinformāciju par vakcīnām un pandēmiju.
Šoreiz maldinātāji kā argumentu izmanto Jauns.lv rakstus, taču tajos nav apgalvots vai pierādīts, ka Covid potes ir bīstamas.
Kāpēc Austrālijā un Lielbritānijā ir augstāka mirstība?
Pirmajā rakstā ziņots, ka pērn Austrālijā bija par 12% jeb 20 tūkstošiem vairāk nāvju, nekā prognozējis Austrālijas aktuāru institūts – profesionāļu grupa, kas, izmantojot statistikas un citas metodes izsver un paredz riskus. Institūta pētnieki centušies izprast, kas palielinātā nāvju skaitā iemeslus. Aptuveni 13 tūkstošus papildu nāvju vainojams Covid-19 – desmit tūkstoši miruši no slimības, bet trim tūkstošiem tā saasinājusi citas nāvējošas kaites. Nāvju skaitu ietekmējusi arī gripa un vēlas komplikācijas pēc Covid-19 izslimošanas. Nozīmīga loma bijusi arī noslogotajai Austrālijas veselības aprūpes sistēmai; tika iekavēta citu slimību ārstēšana un bija grūtības sniegt cilvēkiem neatliekamu palīdzību. Institūts lēš, ka vakcinācija pret Covid-19 nav saistīta ar paaugstināto mirstību. Viņi norāda uz Austrālijas zāļu regulators datiem, kuros redzams, ka valstī uz 64 miljoniem pošu devu saņemti tikai 976 ziņojumi par nāvēm pēc Covid vakcinācijas. No tiem tikai 14 gadījumos apstiprināts, ka nāve saistīta ar potēšanos.
Lielbritānijā palielināto mirstību veicinājuši līdzīgi faktori, un tos, visticamāk, saasinājis jau gadiem nepietiekamais Nacionālā veselības dienesta (NHS) finansējums. Piemēram, pērn NHS direktors pauda, ka 2023. gadā dienestam būs septiņu miljardu britu mārciņu (7,95 miljardu eiro) iztrūkums. Nepietiekamā finansējuma dēļ būtiski palielinājušās rindas uz veselības pakalpojumiem, kavēta arī ātrās palīdzības ierašanās un pacientiem ilgi jāgaida, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lielbritānijā par neatliekamās palīdzības zelta standartu tiek uzskatīts, ka pacients to gaida mazāk nekā četras stundas. Taču, piemēram, Anglijā pēdējo septiņu gadu laikā pacientu skaits, kas tur pavada vairāk nekā 12 stundas, ir pieaudzis 43 reizes – no 8000 uz 347 000.
Vai Covid potes izraisa sirds un asinsvadu kaites?
Otrs Jauns.lv raksts, ar ko dalās Petraviča, ir par infektoloģes Angelikas Krūmiņas teikto Rīga TV24 raidījumā Dienas personība. Viņa stāsta, ka viena no biežākajām vakcīnu komplikācijām ir sirds un asinsvadu sarežģījumi. Ne raidījumā, ne Jauns.lv rakstā nav minēts, cik bieži potētie ar tām saskaras.
Pēc Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) datiem biežākie šāda veida veselības traucējumi ir sirds muskuļa iekaisums (miokardīts), sirds somiņas iekaisums (perikardīts) un vairākas ar trombiem vai asins plātnītēm saistītas kaites.
Vispirms apskatīsim pošu saistību ar miokardītu un perikardītu. Jaunākajos ZVA datos redzams, ka Latvijā veikti 2,86 miljoni vakcināciju, taču par miokardītu un perikardītu saņemti tikai attiecīgi 26 un 2 ziņojumi. Tāpat arī ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) secinājis, ka visām vecuma grupām risks pēc mRNS potēm ir pavisam neliels. Turklāt tas ir daudz mazāks, nekā saslimstot ar Covid-19.
Sievietēm miokardīta un perikardīta risks pēc Covid vakcīnas ir zemāks nekā vīriešiem:
Retos gadījumos pēc Covid vakcinācijas novērojamas dažādas ar trombiem vai asins plātnītēm saistītas kaites: trombocitopēnija, venoza trombembolija, trombozes u.c. ZVA kopā par šādiem veselības traucējumiem saņēmusi tikai 27 ziņojumus. Proti, uz katriem 100 tūkstošiem pošu bijuši 0,9 šādi gadījumi. Turklāt vairākos akadēmiskos pētījumos secināts, ka infekcija ar Covid risku ar tām saskarties palielina daudz vairāk nekā potēšanās. Turklāt palielināts risks sirgt ar kādu no šīm kaitēm saglabājas vairākus mēnešus vai pat gadu pēc pozitīvas Covid diagnozes.
Re:Check Petravičai ar e-pasta starpniecību lūdza dalīties ar pētījumiem, kas atklāj “patieso ainu par vakcināciju”. Re:Check arī jautāja, kādēļ viņa stāsta, ka palielinātajai mirstībai Lielbritānijā un Austrālijā it kā nevar atrast iemeslus, kas nav saistīti ar vakcināciju pret Covid-19. Atbildi no deputātes Re:Check nesaņēma.
Secinājums: Jauns.lv raksti, ar kuriem dalās sociālo mediju vakcīnskeptiķi un deputāte Ramona Petraviča, neliecina, ka vakcīnas pret Covid-19 ir bīstamas. Palielinātajam nāvju skaitam Austrālijā un Lielbritānijā, visticamāk, ir citi iemesli: cilvēku saslimšana ar Covid-19 un gripu, komplikācijas pēc Covid izslimošanas un noslogotās veselības aprūpes sistēmas (iekavēta citu slimību ārstēšana un grūtības saņemt neatliekamu palīdzību). Lielbritānijas gadījumā vainojams arī finansējuma trūkums valsts veselības aprūpes sistēmai. Lai gan Covid potēm ir ar sirdi un asinsvadiem saistītas blaknes, tās ir retas un biežāk skar cilvēkus, kas inficējušies ar Covid.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
