Vairāk nekā 1200 cilvēku Facebook dalījušies ar ierakstu, kura teikts, ka dabiskie jeb dzīvnieku izcelsmes insulīni neizraisot blakusparādības. Tie šajā ziņā nekorekti pretstatīti mākslīgi ražotajam insulīnam. Zinātniskā literatūra liecina, ka atšķirība starp dabisko – no dzīvniekiem iegūto – un sintētisko insulīnu ir neliela. Turklāt ir pamats domāt, ka mākslīgais insulīns ir drošāks un efektīvāks.
Ieraksta autore, atsaucoties uz kāda bijušā farmācijas industrijas darbinieka grāmatu, stāsta:
“Grāmatas beigu daļā jau lieliski aprakstīts insulīns… Kādreiz bija “dzīvnieku” insulīns, kurš neizraisīja blaknes, neizraisīja citas veselības problēmas… Tad klusi integrēja (nomainīja) uz sintētisko…”
Insulīns ir bioloģiski aktīva viela (hormons), ko vesela cilvēka organisms izstrādā, lai nodrošinātu glikozes kā enerģijas avota nokļūšanu šūnās. Cukura diabēta slimniekiem insulīns neizstrādājas, izstrādājas nepareizi vai nedarbojas pietiekami efektīvi, līdz ar to vajadzīga insulīna ievade. Lai ārstētu diabēta pacientus, izmanto vairāku veidu insulīnus: dabiskos (dzīvnieku), sintētiskos (cilvēka) un insulīna analogus. Dabiskos insulīnus iegūst no, piemēram, cūku vai govju aizkuņģa dziedzeriem. Lai gan dzīvnieku insulīni ķīmiski ir līdzīgi cilvēka organisma ražotajam insulīnam, tie nav ar to vienādi. Dažās valstīs, piemēram, Latvijā tos vairs neizmanto. Sarakstē ar Re:Check Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Dita Okmane norāda, ka tie ir izslēgti no Latvijas Zāļu reģistra un nav pieejami jau vairāk nekā 15 gadus.
Sintētisko jeb cilvēka insulīnu mākslīgi iegūst jau no 1996. gada. Tas tiek darīts, ģenētiski modificējot baktērijas, lai tās sāktu ražot šo vielu. Sintētiskais insulīns ķīmiski ir tāds pats kā cilvēku pašu izstrādātais hormons.
Mūsdienās diabēta slimnieki lieto arī insulīna analogus – pārveidotus sintētiskā insulīna paveidus, kuri izstrādāti tā, lai tie iedarbotos noteiktā veidā, piemēram, lēnāk vai ilgāk. Šie analogi potenciāli var labāk imitēt normālo insulīna iedarbību. Tāpat kā sintētisko insulīnu arī insulīna analogus “iemācīts” ražot mikroorganismiem.
Ieraksta autores apgalvojums, ka dabiskajiem insulīniem nav blakusparādību, ir nepareizs. Piemēram, cūku izcelsmes insulīnam Hypurin ir virkne blakņu, tostarp, pārāk zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija), pietūkumus, pieņemšanās svarā, nelabums u.c. Nav arī pamata apgalvot, ka sintētiskajam insulīnam ir vairāk blakņu. Neatkarīgi pētnieki no Heinriha Heines universitātes Diseldorfā 2005. gadā par šo tematu publicēja 45 pētījumu apkopojumu. Viņi secināja, ka sintētiskajam un dabiskajam insulīnam būtiski neatšķiras ne terapeitiskā efektivitāte, ne blaknes (lielā daļā pētījumu salīdzināta insulīna biežākā blakne – hipoglikēmija). Visu veidu insulīna ievadīšana organismā mēdz izsaukt imūno atbildi, kuras rezultātā cilvēka imūnšūnas sāk ražot insulīna antivielas. Lielā daudzumā šīs antivielas var izsaukt alerģisku reakciju vai traucēt insulīna iedarbību. Lietojot sintētisko insulīnu, tas notiek retāk.
Tāpat jānorāda, ka blaknes ir retas – kopš 2006. gada ZVA saņēmusi tikai 32 ziņojumus par sintētiskā insulīna vai kāda analoga blakusparādībām. Latvijā pieejamo insulīna medikamentu blaknes un biežumu iespējams apskatīt Latvijas Zāļu reģistrā (šeit).
Jāpiebilst, ka Re:Check ieraksta autores pieminētajā grāmatā neatrada apgalvojumu, ka dabiskajam (dzīvnieku) insulīnam nav blakņu vai ka tas neizraisītu veselības traucējumus. Grāmatas autors lēš, ka uz sintētisko insulīnu pāriets, lai “dotu ražotājiem lielāku apgrozījumu”. Grāmatas autors pierādījumus šim apgalvojumam nesniedz. Pārejai uz sintētisko insulīnu varētu būt bijuši arī citi iemesli, piemēram, to, iespējams, ir ērtāk ražot, tas ir līdzīgāks cilvēka organisma ražotajam insulīnam un retāk izsauc nevēlamu imūno atbildi.
Ieraksta autore arī dalās ar saiti uz grupu, kurā varot noskatīties pērn internetā publicēto filmu Pēkšņi nomira. Viņa iesaka to skatīties, jo filma esot par to, “ko klusē ārsti šodien”. Re:Check izvērsti par filmu iepriekš rakstījis šeit. Tās autori sniedz nepatiesu un nepilnīgu informāciju par Covid-19 potēm un izplata sazvērestības teorijas, ka “slepena elite” cenšas samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu.
Secinājums: Arī dabiskajam jeb dzīvnieku izcelsmes insulīnam ir blaknes. Sintētiskais insulīns ir līdzīgāks cilvēka organisma izstrādātajam insulīnam un retāk izsauc nevēlamu imūno atbildi, kas var traucēt insulīna darbību vai radīt alerģisku reakciju. Citos aspektos dabiskais un mākslīgais insulīns būtiski neatšķiras.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
