Rīgas domē ievēlēti gan pāris dezinformācijas profesionāļi, gan vairāki citi aktīvisti, kuru atpazīstamība lielā mērā saistās ar skaļiem un bieži vien maldinošiem apgalvojumiem dažādās interneta platformās. Ar kādiem vēstījumiem populistu partijas šogad ķēra neapmierināto vēlētāju balsis?
Pirms diviem gadiem Re:Baltica analizēja jaunu fenomenu – Baltijā pirmo partiju, kas parlamentā iekļuva, lielā mērā pateicoties darbam TikTok. Runa, protams, bija par Stabilitātei! un tās TikTok zvaigzni Gloriju Grevcovu – bezdarbnieci bez politiskās pieredzes, toties ar miljoniem “laiku” šajā platformā. Grevcovas mūžs partijā un Saeimā bija simboliski īss, taču nu durvis ir vaļā un viņai ir rinda sekotāju. Par nākamo Saeimu vēl pāragri spriest, taču Rīgas domē ievēlēti vismaz divi cilvēki (Rūdolfs Brēmanis un Artūrs Klēbahs no Apvienības Jaunlatvieši), kurus mēs, Re:Check faktu pārbaudītāji, saucam par sociālo mediju maldinātājiem vai pat dezinformatoriem. Tas nozīmē, ka viņi sekotājus vāc ar meliem, pārspīlējumiem, sazvērestības teorijām un – līdzīgi kā to darīja Grevcova – ar Kremlim tīkamiem vēstījumiem par Latviju kā neizdevušos valsti. Šim titulam tuvojas vēl viens jaunievēlētais domnieks, bijušais bokseris Mairis Briedis (Stabilitātei!), kurš “Latvijā viss ir slikti” stila dīvāna ekspertīzi piedāvā par gandrīz jebko – no sāls kaisīšanas ziemā līdz tūrisma rādītājiem un valsts mežu politikai. Brēmanim TikTok ir gandrīz 90 tūkstoši sekotāju, Briedim – 150 tūkstoši. Iespējams, viena no panākumu atslēgām ir komunikācija gan latviešu, gan krievu valodā – tāpat kā to dara Ainārs Šlesers no Latvija pirmajā vietā un Jūlija Stepaņenko no Suverēnās varas.
Valstī viss ir slikti
Nezinātājam, vērojot ārpusdomes opozicionāru izpausmes sociālajos medijos, visticamāk, nebija viegli saprast, ka šogad vēlējām tikai pašvaldības. Tēmu loks ievērojami pārsniedza to kompetenci. Šlesers tikpat bieži kā par tukšajiem centra ēku skatlogiem un kafejnīcu terasēm, kurām sliktā dome it kā neļaujot strādāt ziemās (nav taisnība), izteicās par valsti kopumā. Galvenais fokuss – ekonomikas pagrimums (kas jāceļ, piemēram, ar uzturēšanās atļaujām), krītošā demogrāfija un it kā milzīgais valsts parāds. Protams, noklusējot, ka vismaz daļēja atbildība par to būtu jāuzņemas pašiem pirms ekonomiskās krīzes īstenotās “gāzi grīdā” politikas un tās graujošo seku dēļ.
Nekorektus naratīvus dažas partijas būvēja, arī atbildot uz priekšvēlēšanu laikā regulāri uzdoto jautājumu – kur ņems naudu dāsno solījumu izpildei. Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosļikovs, acis nemirkšķinot, atkārtoti klāstīja izdomātus “faktus” par it kā neredzēta līmeņa izšķērdību Rīgas domē. Četrus cilvēkus tur algojot par sešiem miljoniem eiro gadā (meli), triju izpilddirektoru vietā esot vairāk nekā 40 (meli). Cita taktika bija Nacionālās apvienības Edvardam Ratniekam, kurš pēc katra jautājuma “no kurienes nauda?” stāstīja, ka Rīgai nedrīkst likt tik daudz atdot citām pašvaldībām un iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu jāaprēķina pēc darba vietas. Iespējams, taisnība, taču ne pašvaldības, ne valdības opozīcijas partijas varā nav to mainīt, un tas bieži palika nepateikts.
“Jūsu balsi nozags”
Šlesers pie viltoto rezultātu idejas kā pēdējā salmiņa ķērās pēcvēlēšanu realitātē – apzinādamies, ka Rīgas domes vadība viņam iet gar degunu. Taču vairākas citas partijas šo naratīvu izmantoja balsotāju mobilizēšanai jau pirms vēlēšanām. Tas nekas, ka tieši tāpat kā Šlesera gadījumā tam nebija nekādu pierādījumu un loģikas. Tā Saskaņas pārstāvis Andrejs Kameņeckis stāstīja, ka jāiet balsot, “citādi jums atkal nozags pilsētu uz četriem gadiem”, savukārt Rosļikovs – ka jūsu balsi “pārdalīs” (krieviski “раcпределят”). Vēl tiešāk Trampa līmeņa retoriku attīstīja blogeris Iļja Magnuss, iepriekš Černogorods, kurš pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām atklāti aģitēja par Jūlijas Stepaņenko vadīto sarakstu Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši. “Es aicinu visus izdarīt savu izvēli un obligāti aiziet nobalsot, vai arī jūsu balsi vienkārši nozags,” viņš teica saviem 130 tūkstošiem TikTok sekotāju.
Krievu valodas sardzē
Potenciālo opozīcijas partiju vidū šis bija nozīmīgs priekšvēlēšanu naratīvs un sacensību elements. TikTok video rullīšos atkal un atkal tika šķetināts, kura partija kurā reizē balsojusi/protestējusi par/pret krievu valodas un nepilsoņu tiesību ierobežošanu/paplašināšanu – neraugoties uz to, ka šie jautājumi nav pašvaldību varā. “Ja jums patīk Šlesers, balsojiet par mums, jo mēs esam instruments, kas piespiedīsim viņu cienīt krievu valodu,” tā, piemēram, kādā no daudzajiem video pie kampaņas telts sanākušos uzrunāja Jūlija Stepaņenks. Rosļikovs savu elektorātu sapurināja ar stāstiem, ka citādi [krievvalodīgo] izdzīšana no valsts un pilsētas palikšot par normu. Brēmanis apgalvoja, ka nacionālisti plāno aizliegt Latvijā sarunāties krieviski, bet Stepaņenko atbalstītājs Magnuss to pasniedza jau kā izlemtu faktu (NA priekšlikums bija noteikt “ierobežojumus krievu valodas lietošanai Latvijas valsts sabiedriskajā dzīvē”, Saeima to neatbalstīja).
Pret vakcināciju
Vakcīnu dezinformācija arvien ir aktuāla. Faktu, ka pandēmijas ierobežojumi un Covid vakcinācijas politika ir būtiski mazinājusi vienas sabiedrības daļas uzticēšanos valstij, visprasmīgāk izmanto Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši. Jūlijas Stepaņenko TikTok ir divi video, kas konta nepilnu trīs gadu pastāvēšanas vēsturē skatīti būtiski vairāk reižu nekā pārējie. Vienā viņa dažas dienas pirms vēlēšanām runā par krievu valodas sargāšanu un Saeimas atlaišanu. Otrā – un tas ierunāts latviešu valodā – bez acīmredzama konteksta stāsta par Covid vakcīnu it kā briesmīgajām sekām. Stepaņenko tajā slavē “tā saucamos antivakserus”, kuriem esot izrādījusies taisnība, “jo nedrīkstēja, ko pagadās, potēt sev iekšā, pat ja tā lika valsts”. Šis video tapis šā gada februārī un skatīts 165 tūkstošus reižu. Arī Brēmaņa kanālos viņa regulārais antivakcīnu repertuārs, kas mijas ar citām sazvērestības teorijām, joprojām ir viens no skatītākajiem.
(Nepareizajiem) migrantiem nē!
Būtisks naratīvs, ko viena daļa partiju uztrenēja jau iepriekšējo gadu vēlēšanās. Te jāmin arī Nacionālā apvienība un Rīgas saraksta līderis Edvards Ratnieks, kurš regulāri biedēja ar pašradītu pseidoproblēmu – it kā gaidāmajām mošejām Rīgā. Latvija pirmajā vietā ar mazliet citu fokusu, bet līdzīgā noskaņā draudēja ar mazkvalificētiem imigrantiem – tādus taču mēs negribot, tāpēc jāpanāk, lai uz Rīgu brauktu tie, kas grib pirkt dzīvokļus Šlesera Waterfront (un maksāt par uzturēšanās atļaujām, kad viņš būs nācis pie varas valstī). Ksenofobijā sacentās arī Brēmanis, kurš savos video regulāri ņirgājas par Bolt un Wolt ēdienu kurjeriem. Skaitļi rāda, ka viņa auditorijai tas iet pie sirds.
Ņemam talkā blogerus
ASV ierasta lieta, bet Latvijā jauna vēlēšanu kampaņas iezīme. Šoreiz par opozīcijas partijām aģitēja ne tikai paši kandidāti, bet arī populāri interneta blogeri ar ievērojamu auditoriju īpaši krievvalodīgo vidē. Piemēram, dezinformācijas izplatītājs Vladimirs Vološins. Pagājušā gada rudenī viņu uz kongresu aicināja, roku spieda un kopā fotografējās Ainārs Šlesers. Kādu laiku savos video slavējis Šleseru, tuvāk vēlēšanām Vološins pēkšņi sāka valkāt Suverēnās varas hūdiju un stāstīt, ka šī partija atšķirībā no Saskaņas un Stabilitātei! gan cilvēkus nepiemānīs. Cits piemērs – jau minētais Iļja Magnuss, kurš pavisam nesen pēkšņi sāka pievērsties politiskajām partijām. Pirms vēlēšanām viņš runāja burtiski Jūlijas Stepaņenko vārdiem – detalizēti skaidrojot, kā tieši Šleseram Saeimas balsojumos bija jārīkojas, ja viņš būtu pret jau minēto Nacionālās apvienības deklarāciju par krievu valodas ierobežošanu. Vēl viens dezinformators zelta tirgotājs Aivars Smans atklāti aicināja balsot par Šleseru vai Rosļikovu. Savukārt tagad – pēc vēlēšanām – atkārto Šlesera retoriku par nacionāļu nodotajām vērtībām, ja reiz viņi plāno iet koalīcijā ar Progresīvajiem.
Pirms šīm vēlēšanām politiķi arī daudz aktīvāk piedalījās dažādu blogeru Youtube pārraidēs. No domē iekļuvušajiem īpaši veiksmīgs šādu kanālu atrašanā bija Šlesers. Norādes, kas par to maksā, protams, neatrast – to varam tikai minēt. Turklāt, ja citi lielākoties visur runāja vienu un to pašu, Šlesers savu sakāmo prasmīgi pielāgoja attiecīgajai auditorijai. Tas nozīmē, ka Facebook un Tiktok par to, kā Jaunās Vienotības dēļ valsts grimst parādos, savukārt Youtube blogeru “intervijās” – kā nācis pie varas Latvijā, viņš (gluži kā Tramps) būtiski samazinās nodokļu likmes lielo algu saņēmējiem.
