Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Saeimas deputāts un kādreizējais premjers Vilis Krištopans (Latvija pirmajā vietā) kritizē pašreizējo valdību par, viņaprāt, pārmērīgu aizņemšanos aizvadīto gadu laikā. Ar vārdiem “Vai igauņiem bija cits kovids, vai igauņiem bija cits Putins un cits karš?” viņš Saeimas sēdē lika noprast, ka krīzes laikā Latvija aizņēmusies krietni vairāk nekā Igaunija, taču tā nav taisnība. Igaunijai kopējais parāds ir daudz mazāks, taču kopš 2019. gada kaimiņiem tas proporcionāli audzis straujāk nekā mums. 

Valsts parāda apmērs ir viens no galvenajiem tematiem Krištopana un viņa pārstāvētās partijas komunikācijā sociālajos medijos. Krištopans par to runāja arī 24. novembra Saeimas sēdē:

“Es, protams, negribēju nākt otrreiz, bet vienmēr, kad ir runa par aizņemšanos, es vienmēr te nākšu un runāšu, jo – es uzdošu jau 137. reizi to savu retorisko jautājumu. Vai igauņiem bija cits kovids, vai igauņiem bija cits Putins un cits karš? Igauņi ir aizņēmušies 6,6 miljardus eiro 32 gados. Kariņa valdība, pēc Valsts kases oficiālajiem datiem, četros gados ir aizņēmusies 6,9 miljardus eiro, precīzi – tie ir Valsts kases dati. Kas jums traucē četros gados strādāt tā kā igauņi?”

Valsts kase Re:Check informēja, ka atbilstoši Valsts kases operatīvajiem datiem uz šā gada oktobra beigām valsts parāds ir 16,8 miljardi eiro. Kopš 2019. gada sākuma līdz šā gada oktobra beigām Latvijas valsts parāds ir palielinājies par 6,6 miljardiem eiro. Valsts kase norāda, ka šis skaitlis raksturo valsts parāda izmaiņas, nevis aizņemšanās apjomu. Proti, valsts parāds mainās ne tikai, veicot jaunus aizņēmumus, bet to ietekmē arī veiktās aizņēmumu atmaksas. 

Igaunijas centrālās valdības parāds otrajā ceturksnī saskaņā ar Eurostat datiem bija 6,04 miljardi eiro. Abu valstu valdošo partiju politiķi norādījuši, ka būs jāaizņemas vēl. 

Tātad Latvija aizvadītajos gados skaitliskā ziņā aizņēmusies aptuveni tikpat, cik Igaunija līdz šim kopumā. Salīdzinot gan jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā (1,87 miljoni) ir par 40% lielāks nekā Igaunijā (1,33 miljoni) un Igaunijā jau 2018. gadā bija un arvien ir zemākais valsts parāds visā ES. 

Taču Krištopana norādes “Vai igauņiem bija cits kovids, vai igauņiem bija cits Putins un cits karš?” un “Kas jums traucē četros gados strādāt tā kā igauņi?” ir maldinošas, jo vedina domāt, ka Latvija daudz vairāk nekā Igaunija aizņēmusies tieši pandēmijas un Krievijas agresijas Ukrainā iespaidā. Tā nav – šo krīžu seku mazināšanai Igaunija proporcionāli iedzīvotāju skaitam aizņēmusies un tērējusi vairāk. Būtiski atšķirīgi bija abu valstu izejas punkti jeb parāda apmērs pirms krīzes. 

Laika posmā no 2019. gada beigām līdz šā gada otrajam ceturksnim Latvijas vispārējās valdības parāds pieaudzis par 3,94 miljardiem eiro, savukārt Igaunijas – par 3,33 miljardiem. Ja vērtē procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad Latvijas parāds šajā laikā audzis no 36,5% līdz 41,6%, savukārt Igaunijai – no 8,5% līdz 16,7%. Tas ir attiecīgi par 5,1% un 8,2%. Šie Eurostat dati redzami šeit. Tas, ka Igaunijas parāds krīzes pirmajā gadā auga straujāk nekā Latvijas, redzams arī šajā Eurostat grafikā.

Valsts parāda pieaugumu Covid-19 krīzes laikā analizējis, piemēram, Somijas sabiedriskais medijs Yle. Tas aprēķinājis, par cik eiro uz vienu iedzīvotāju audzis katras valsts parāds no 2019. gada beigām līdz šā gada martam (Yle rakstā šeit otrais grafiks). Somijā tie ir 5236 eiro, Igaunijā (grafikā somu valodā Viru) – 2448 eiro, Latvijā – 1789 eiro uz vienu iedzīvotāju. 

Tāpat Krištopans valdības kritikai izvēlējies salīdzināt Latviju tieši ar Igauniju, kurai gan pirms krīzes bija, gan pašlaik ir zemākais valsts parāds Eiropas Savienībā. Būtiski arī, ka Latvijas parāds uz ES vidējā rādītāja fona nav liels. ES vidēji tie ir 86,4% no IKP, bet Latvijā – 41,6%.

Krištopans Re:Check sacīja, ka Saeimas sēdē tā teicis, jo gribējis uzsvērt, ka aizvadītajos četros gados ļoti daudz kas tika darīts nepareizi: “Tajā skaitā aizņemšanās bija lielāka, nekā bija vajadzīgs. Tajā skaitā nekas netika darīts, lai ekonomika augtu. Mūsu ekonomika ir nožēlojami maza, salīdzinot ar Igauniju”. Vai pie lielās atšķirības valsts parādā vainojama pašreizējā valdība, kā bija noprotams no Krištopana uzrunas Saeimā? Deputāts norādīja, ka arī iepriekš valsts parāds strauji auga laikā, kad pie varas bija pašreizējās Jaunās Vienotības politiķu vadītas valdības. Tā tikai daļēji ir taisnība. 2008. gadā ekonomiskās krīzes laikā par aizņēmumu vairāku miljardu eiro apmērā pirmos lēmumus pieņēma LPP/LC premjera Ivara Godmaņa valdība, kas neilgi pēc tam gan krita. LPP/LC bija viens no pašreizējās Krištopana partijas LPV līdera Ainara Šlesera iepriekšējiem politiskajiem spēkiem. Tolaik aizņemšanās, ar kuru Latvija valsts parāda rādītājos vēl vairāk attālinājās no Igaunijas, bija vajadzīga, lai nepieļautu valsts bankrotu un stabilizētu ekonomiku, kuras “smagajā piezemēšanās” daļēji tika vainota arī iepriekšējo valdību īstenotā “trekno gadu” un “gāzi grīdā” politika. Arī ekonomiskā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas dažādos citos rādītājos nav veidojusies tikai kādu konkrētu partiju valdību laikā. 

Kontekstam būtiski piebilst, ka valsts parāds salīdzinoši strauji auga arī laikā, kad Krištopans pats bija valdības vadītājs. Viņš bija Latvijas Ministru prezidents no 1998. gada 26. novembra līdz 1999. gada 16. jūlijam, tolaik pārstāvot partiju Latvijas ceļš. Viņa vadībā nepilna gada laikā valsts parāds pieauga par aptuveni 106 miljoniem latu jeb nepilnu trešo daļu. Tas redzams pirmajā grafikā raksta sākumdaļā. Toreiz parādu būtiski palielināja, izdodot Latvijas pirmās eiroobligācijas jeb parādzīmes 150 miljonu latu apmērā, par ko valdība toreiz saņēma opozīcijas kritiku. Krištopans Re:Check sacīja, ka tolaik bija Krievijas krīze un eiroobligāciju izdošana esot bijusi viņa valdības finanšu ministra Ivara Godmaņa ideja, kuru viņš pats nemaz neesot atbalstījis. Aizņemšanās apmērs gan tolaik un tagad pilnīgi atšķirīgs. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.