Vairāki simti Facebook lietotāju dalījušies ar pazīstamas vakcīnskeptiķu lapas raidījumu, kurā viesojās kāda medmāsa. Raidījuma laikā gan tā vadītāja, gan medmāsa izplata maldinošu vai nepilnīgu informāciju par potēšanos, it sevišķi pret Covid-19.
Par vakcīnu saistību ar autismu
Vispirms medmāsa stāsta, kā nonākusi pie lēmuma nevakcinēties:
“Pirms vairākiem gadiem, vēl stipri pirms pandēmijas, es sastapos ar informāciju par bērnu vakcināciju, kura radīja blaknes. Pārsvarā tas bija autisms. (..) Arī bija daži raksti žurnālos, kur stāstīja, ka bērniem pēc vakcīnām mēdz būt tāda blakne kā autisms.”
Nav taisnība
ASV Slimību kontroles centrs, Pasaules veselības organizācija un Latvijas Bērnu Klīniskās universitātes slimnīca (BKUS) norāda, ka potēm nav saiknes ar autismu. To parāda arī akadēmiski pētījumu apkopojumi.
Mīts, ka vakcīnas izraisa autismu sākās 1990. gadu beigās pēc tam, kad akadēmiskais žurnāls Lancet publicēja pētījumu, kurā tika apgalvots – masalu vīruss ir saistīts ar autismu. Vēlāk autora teorija attīstījās un par autisma cēloni maldīgi tika uzskatīta arī masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta (MMP) kombinētā vakcīna. Neilgi pēc tam šo mītu palīdzēja izplatīt arī mediji. Piemēram, daudz tika atspoguļoti viedokļi no vecākiem, kas bērnu autismā vainoja potes, vakcīnspektiskām slavenībām un advokātiem, kas cerēja sākt liela mēroga tieslietas.
Pāris gadus vēlāk pētījuma rezultāti tika atzīti par nepatiesiem, bet metožu kvalitāte un ticamība – par apšaubāmiem. Taču jau bija par vēlu, jo teorija bija paspējusi izplatīties. Turklāt alternatīvās medicīnas industrija jau bija sākusi reklamēt un pārdot līdzekļus pret autismu un vakcīnu it kā izraisītajām sekām. Tas, kā šis mīts dzima un kādēļ tas nav patiess, plašāk skaidrots BKUS rakstu sērijā Meli, meliņi un epidēmiskā histērija jeb Veikfīlda sindroms. Par Veikfīlda pētījumu un tā ietekmi iepriekš rakstījis arī Re:Check (šeit).
Par Covid vakcinācijas ietekmi uz slimības izplatīšanos
Trūkst konteksta
Medmāsa sniedz nepilnīgu informāciju par to, vai vakcinācija palīdz samazināt Covid izplatīšanos. Viņa prezentē viena plaši kritizēta pētījuma rezultātus un nemin pārējo zinātnisko kontekstu – ne citus pētījumus, ne zinātnieku pamatotos komentārus.
Medmāsa stāsta:
“Man ir pētījums par Gibraltāru, kura ir viena no vislielāk vakcinētājām valstīm pasaulē. Šis pētījums veikts 68 valstīs un gandrīz 3000 ASV apgabalos. Un pierādīja, ka vakcinācijas aptverei nav nekāds sakars ar vīrusa izplatību.”
Medmāsa atsaucas uz 2021. gadā publicētu pētījumu žurnālā European Journal of Epidemiology. Tajā tika izmantoti Our World in Data un ASV Baltā nama Covid komandas dati. Pētījumā tika secināts – pilnībā vakcinēto proporcija sabiedrībā nekorelē ar mazāku jaunu Covid-19 gadījumu skaitu. Citi zinātnieki kritizē šajā pētījumā izmantotās metodes.
Zviedru zinātnieki skaidro, ka pētījuma metodoloģijā ir būtiskas nepilnības. Piemēram, tajā nav iekļautas atšķirības starp valstīm: testēšanas apjoms, slimības sezonalitāte un ierobežojumi. Proti, pat ja divās valstīs ir vienāds vakcinēto skaits, citi faktori būtiski ietekmētu slimības izplatīšanos un zināmo gadījumu skaitu. Viņi arī norāda – ja uz pētījuma datiem skatās nevis apgabalu, bet štatu līmenī, augsts daļa īpatsvars tomēr korelē ar mazāku jauno gadījumu skaitu. Pētījumu kritizē arī vairāki citi zinātnieki, minot līdzīgus un citus iemeslus. Piemēram, apskatīts pārāk neliels laika posms, nav ņemts vērā, kad un cik pakāpeniski dažādās valstīs notika vakcinācija, turklāt pētījumā nav veikta statistikā analīze, bet rezultāti analizēti “uz aci”.
Piemēram, kādā citā pētījumā, kurā nav iepriekš minēto trūkumu, norādīts, ka vakcinēto skaitam pieaugot, būtiski samazinās Covid-19 gadījumu skaits. Pētnieki apskatīja tikai visvairāk apdzīvotos ASV apgabalus, jo mazapdzīvotās vietās testēšanas vadlīnijas un apjoms pārmērīgi ietekmē rezultātus. Pētījumā tika ņemti vērā arī demogrāfiskie faktori (vecums, etniskā piederība, sociālās neaizsargātības indekss un diabēta biežums). Turklāt tika veikta datu statistiskā analīze, kas ir neatņemama pētījumu metode. Pētījumi arī parāda, ka vakcinētie slimnieki retāk nodod slimību citiem. Tas ir tiesa alfa un delta variantam un mazākā mērā arī omikrona paveidam.
Jāpiebilst, ka Gibraltārs nav valsts, bet Lielbritānijai piederoša teritorija, kurā dzīvo tikai 33 tūkstoši cilvēku. Mazā iedzīvotāju skaita dēļ pat neliels Covid gadījumu vai nāvju skaits var izskatīties drastisks uz populācijas fona. Iespējams, tādēļ par šo teritoriju iepriekš izplatīts daudz melu ziņu, piemēram, ka Covid gadījumu skaits pieauga par 2500% pēc tam, kad lielākā daļa iedzīvotāju bija vakcinēti.
Uga Dumpis esot teicis, ka vakcinētie slimo smagāk
Raidījuma vadītāja stāsta, ka Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis esot teicis, ka “vakcinētie slimo smagāk – nevakcinētie slimo vieglāk.”
Re:Check neizdevās atrast interviju vai rakstu, kurā Dumpis to būtu apzināti apgalvojis. Taču viņš vairākkārt teicis, ka vakcīnas pasargā pret smagu saslimšanu (šeit, šeit un šeit). Plašāk par to, ka vakcinētie slimo vieglāk, kā arī retāk mirst vai nonāk slimnīcā, Re:Check rakstījis šeit.
Par ivermektīna efektivitāti pret Covid
Trūkst konteksta
Medmāsa apgalvo:
“Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, tika pielietots ivermektīns, par kuru Latvijā nedrīkst runāt, bet šis preparāts tiešām palīdz. [..] Ja es pareizi sapratu, ASV viņš tagad vispār ir apstiprināts ārstēšanā.”
Ivermektīns ir prettārpu zāles, ko galvenokārt izmanto veterinārijā. ASV ivermektīns ir apstiprināts lietošanai cilvēkiem pret konkrētām parazītu slimībām, nevis Covid-19. Re:Check smēlās informāciju vairākos akadēmiskos pētījumu apkopojumus un to rezultāti par ivermektīna efektu nav viennozīmīgi. Savukārt jaunāko klīnisko pētījumu rezultāti norāda, ka ivermektīns neietekmē slimības attīstibas gaitu, pacienta atveseļošanos un hospitalizācijas vai nāves risku.
Par ivermenktīnu Re:Check rakstīja jau iepriekš.
Par to, vai Covid vakcīnas ir pārbaudītas
Medmāsa stāsta, ka Covid vakcīnas nav izgājušas nepieciešamos pētījumus:
“Uzskata, ka [vakcīnas] ir izgājušas visas pētījumu fāzes. Tā nav. Žurnālā Ieva tika publicēts raksts, kurā intervē profesoru Kloviņu, kurš pateica, ka Pfizer vakcīnām konkrēti trešā pētījuma fāze beidzas 12. mēnesī – decembrī – 2023. gadā. Tas nozīmē tikai nākamajā gadā.”
Covid-19 vakcīnu klīniskajos pētījumos pārbaudīja to efektivitāti un drošību. ES apstiprinātās Covid vakcīnas, tostarp Pfizer ražotā, ir izgājušas visas trīs klīnisko pētījumu fāzes. Kādēļ ASV klīnisko pētījumu datubāze rakstīts, ka Pfizer potes klīniskie pētījumi beigsies 2023. gadā? Iemesls ir tas, ka pētnieki līdz 2023. gadam turpinās ievākt un analizēt ilgtermiņa datus par cilvēkiem, kas piedalījās šajos klīniskajos pētījumos. Tas nenozīmē, ka nav rezultātu par potes drošību vai efektivitāti.
Par to, ka noklusētas Covid vakcīnu blaknes
Medmāsa stāsta, ka Pfizer potēm ir blaknes un vedina domāt, ka kāds esot apgalvojis, ka tā nav:
“Tāpat var apskatīt Pfizer post-marketing experience, kur ir blaknes uz astoņām lapām. To var apskatīt internetā un izlasīt. Nav tā, ka tur nav nekādu blakņu.”
Medmāsa nemin, kas teicis, ka “tur nav nekādu blakņu”. Biežākās vakcīnas blaknes Pfizer norādīja jau tad, kad tika publicēti 3. fāzes pētījumu rezultāti. Covid pošu blaknes un to biežums uzskaitīts arī, piemēram, Latvijas Zāļu valsts aģentūras un SPKC interneta vietnēs. Par tām rakstīja arī Re:Check (šeit, šeit un šeit) un citi mediji.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
