Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Jūlija beigās TV Rīga 24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents un ķīmijas doktors Ivars Kalviņš apgalvoja, ka omikrons nopietnības ziņā esot vien “parastā saaukstēšanās”. Pēc viņa teiktā cilvēki no tā it kā nenonāk slimnīcā un nemirst, taču tā nav tiesa. Omikrona pielīdzināšana saaukstēšanās slimībai arī nesakrīt ar zinātnisko literatūru un jomas ekspertu atziņām. Kalviņš raidījumā nepamato savu viedokli ne ar statistiku, ne pētījumiem, tomēr klips ar viņa teikto jau vairāk nekā nedēļu ir viens no populārākajiem video TV Rīga 24 interneta vietnē XTV.lv. Kalviņa pausto raidījumā naski izmanto arī vakcīnskeptiķi sociālajos medijos, lai sētu šaubas par omikrona nopietnību.
TV Rīga 24 raidījumā Kalviņš saka:
“Krekšķ, iesnas, šķauda, bet neguļ hospitālī un netiek sūtīts uz mūža mājām. Tā kā mēs ar koronavīrusiem iepriekšējiem tāpat slimojām un tā saucās tā parastā saaukstēšanās slimība. Un tā arī šis omikrons šobrīd ir parastā saaukstēšanās slimība.”
Video klipu ar Kalviņa teikto sociālajos medijos izplata populāri vakcīnskeptiķi. Ar kādu Facebook ierakstu, kurā publicēts šis klips, dalījušies vairāk nekā 700 cilvēku. Komentējot klipu, ieraksta autors apgalvo:
“Tagad, izrādās, omikrons esot vienkārši parasta saaukstēšanās slimība. [..] super..”
Vispirms par to, kas ir saaukstēšanās. Akadēmiskajā žurnālā BJM Clinical Evidence sabiedrības veselības doktors un Oklendas Universitātes profesors Brūss Arolls skaidro, ka saaukstēšanās (angliski common cold) ir dažādu vīrusu izraisīta augšējo elpvadu (rīkles, deguna sīnusu, bronhu) infekcija. Saaukstēšanos izraisa, piemēram, rinovīrusi un citi koronavīrusi (kas neizraisa Covid-19). Gada laikā pieaugušie saaukstēšanos saķer vidēji 2–3 reizes gadā, bet bērni – līdz pat piecām reizēm. Saaukstēšanās ilgst tikai pāris dienas vai nedēļu; simptomi ir viegli. Dažkārt tie paši vīrusi, kas izraisa saaukstēšanos, var izsaukt arī plaušu karsoni, ja pacientam ir, piemēram, novājināta imunitāte vai tādi elpvadu traucējumi kā astma.
Kāpēc omikrons ir bīstamāks par saaukstēšanos?
Kalviņa teiktais, ka cilvēki omikrona dēļ “neguļ hospitālī un netiek sūtīti uz mūža mājām”, nav patiess. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem sākot no šā gada 7. nedēļas (14. februāra) gandrīz visus Covid-19 gadījumus izraisījis omikrona paveids. Latvijā no februāra līdz jūlijam (neieskaitot) no Covid-19 vai tā komplikācijām miruši 1159 cilvēki (galvenokārt nevakcinēti pacienti). Savukārt saaukstēšanās gadījumā cilvēki gandrīz nekad nemirst. Covid-19 slimnieki arī joprojām tiek stacionēti slimnīcās, kas nenotiek saaukstēšanās gadījumā. Šo iemeslu dēļ ir nekorekti starp saaukstēšanos un omikrona infekciju likt vienādības zīmi, pat ja omikrons ir mazāk bīstams par citiem SARS-CoV-2 paveidiem un, pateicoties vakcinācijai, izraisa relatīvi nelielu nāvju skaitu.
Sarakstē ar Re:Check Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis skaidro, ka “trīs reizes vakcinētā populācijā omikrona smagums hospitalizācijas un mirstības kontekstā ir pielīdzināms sezonālai gripai, ko īsti par saaukstēšanos nevar saukt.” To pamato arī neseni pētījumi, turklāt līdzīgu viedokli pauž Latvijas Imunizācijas valsts padome. Jāpiebilst, ka gripa ir daudz bīstamāka par saaukstēšanos.
Dumpis stāsta, ka omikrona infekcija smagāk norit pacientiem ar smagu imūnsupresiju un cilvēkiem, kas ir vecāki par 75 gadiem. “Nevakcinētā populācijā omikrons veciem cilvēkiem noteikti ir smagāks nekā gripa,” norāda Dumpis. “Katrā gadījumā slimība vakcinētiem un nevakcinētiem atšķiras ievērojami.”
Saaukstēšanās atšķirībā no omikrona paveida neizraisa ilgtermiņa sekas. Savukārt omikrona un citu SARS-CoV-2 paveidu infekcijas gadījumos pacienti mēdz sasirgt ar tā saukto garo Covid – slimība norit ilgāk par 12 nedēļām un tās nopietnākie simptomi ir, piemēram, grūtības koncentrēties un domāt, orgānu bojājumi un trombi. Akadēmiskajā žurnālā Lancet šā gada jūnijā publicētā pētījumā secināts, ka Lielbritānijā ar garo Covid sirgst aptuveni 4,5% omikrona infekcijas slimnieku. Garais Covid ir īpaši raksturīgs nevakcinētiem Covid-19 pacientiem.
Ko atbildēja Kalviņš?
Re:Check rakstiski vērsās arī pie Kalviņa un jautāja, kur viņš smēlies informāciju, ka omikrons pielīdzināms saaukstēšanās slimībai? Kalviņš atbildēja, ka esot runājis par vakcinētām personām un tām, kas jau ir pārslimojušas Covid-19. Viņš raksta, ka cilvēki daudz retāk nonāk slimnīcā, slimojot ar omikronu nekā ar delta paveidu, un pārsvarā tie ir nevakcinēti slimnieki. Raidījumā gan Kalviņš neminēja, ka runā tieši par vakcinētajiem, un neprecizēja, ka no omikrona mirst retāk nekā no deltas paveida. Tomēr Kalviņš nepamatoja, kādēļ raidījumā pielīdzināja omikronu saaukstēšanās slimībai. Kā minēts augstāk, šāds salīdzinājums pat balstvakcinētiem cilvēkiem ir neadekvāts.
Jāpiebilst, ka Kalviņam ir taisnība par to, ka omikronam bieži ir vieglāka slimības gaita nekā delta paveidam. Cilvēki, kas inficējas ar omikrona paveidu, mirst retāk nekā tie, kas saķēruši delta variantu. To parāda 2022. gada pētījums akadēmiskajā žurnālā British Journal of Medicine. Tajā tika apkopota informācija par vairāk nekā miljonu cilvēkiem Anglijā. Pētnieki secināja, ka saslimstot ar omikronu, nāves risks ir par 66% mazāks nekā ar delta paveidu. Līdzīgi rezultāti iegūti arī citos pētījumos, kas veikti, piemēram, Ontario (Kanādā), Nešvilā (ASV) un Anglijā. Turklāt šajos pētījumos secināts, ka omikrona pacientiem ir mazāks hospitalizācijas risks nekā delta slimniekiem. Savukārt omikrona spēja izplatīties ir līdzīga vai nedaudz lielāka nekā delta paveidam.
Secinājums: SARS-CoV-2 omikrona paveids var un mēdz izraisīt smagu saslimšanu, ilgtermiņa sekas un pat nāvi, savukārt saaukstēšanās ir relatīvi īsa slimība ar viegliem simptomiem. Tādēļ ir nekorekti teikt, ka abas slimības nopietnības ziņā ir vienādas vai pat līdzīgas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
