Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Sociālajos medijos cilvēki ik pa laikam dalās ar ierakstiem par ivermektīnu – dzīvnieku pretparazītu līdzekli, kas, kā apgalvo ierakstu autori, palīdzot Covid-19 simptomu ārstēšanā. Taču ne Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), ne Pasaules Veselības organizācija (PVO), ne ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) ivermektīna lietošanu Covid-19 ārstēšanai un profilaksei joprojām neiesaka, brīdinot, ka dzīvniekiem paredzētu zāļu lietošana cilvēkiem var būt bīstama.

Ivermektīns ir lēts pretparazītu līdzeklis. Tas ir izstrādāts pagājušā gadsimta 70.gadu beigās Japānā. Latvijā iekšķīgai lietošanai tas reģistrēts tikai dzīvniekiem; cilvēkiem joprojām apstiprināts tikai viens krēms lietošanai uz ādas, kas paredzēts ādas slimības – rozācijas – ārstēšanai, Re:Check apliecina Latvijas Zāļu valsts aģentūras pārstāve Dita Okmane. “Laboratorijās veiktie pētījumi rāda, ka, lai būtu kāds efekts, ir vajadzīga ļoti liela deva, kas ir toksiska cilvēkam,” norāda ZVA pārstāve. “Ar mazu devu cilvēks tikai nodara sev kaitējumu, bet Covid-19 nekādā veidā nenovērš”.

Ivermektīna lietošanu Covid-19 ārstēšanā Latvijā analizēja vēl šā gada aprīlī Rus.LSM raidījumā “Personīgā lieta”. Toreiz žurnālisti noskaidroja, ka Latvijā šī preparāta pārdošana paaugstinājusies divreiz.

Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro zāļu reģistrācijas daļas vadītāja Zanda Auce rakstiski skaidro, ka ivermektīns ir veterinārmedicīnā plaši lietotas zāles, kas paredzētas endoparazītu un ektoparazītu (ķermenī vai uz ādas dzīvojošu parazītu) invāziju ārstēšanai liellopiem, aitām, kazām, cūkām un zirgiem. Uz Re:Check jautājumu, vai Latvijā palielinājies šā preparāta pieprasījums, viņa atbild, ka izmaiņas dzīvnieku ārstēšanai paredzētā ivermektīna pārdošanas apjomos nav vērojamas.

Kādā Facebook ierakstā apgalvots:

“26 no 26 ko pazīstu personiski =100% izārstējušies ar divām tabletēm Ivermectin 12mg (cilvēku zālēm).”

Daļā valstu ivermektīns tabletēs atļauts arī cilvēkiem. Piemēram, ivermektīna tabletes noteiktās devās ir apstiprinātas ASV dažu parazītisko tārpu izraisīto infekciju ārstēšanai. Austrālijas pētnieki pērn atklāja, ka lielas ivermektīna devas šūnu kultūrās nomāc SARS-CoV-2 vīrusu, kas izraisa Covid-19. Martā The New York Times rakstīja, ka šādi atklājumi veicināja preparāta izmantošanu Covid-19 ārstēšanā vairākās valstīs, taču datu par tā efektivitāti trūcis. Šogad martā publicēts pētījums parādīja, ka ivermektīns nepaātrina atveseļošanos cilvēkiem ar vieglu slimības gaitu.

EZA un PVO neiesaka lietot ivermektīnu Covid-19 profilaksei vai ārstēšanai ārpus klīniskajiem pētījumiem, jo secinājis, ka šobrīd pieejamie pierādījumi par šo zāļu efektivitāti Covid-19 terapijā nav pietiekami. Lai gan laboratorijas pētījumi rāda, ka preparāts var palēnināt SARS-CoV-2 vairošanos, tam nepieciešama daudz augstāka koncentrācija nekā atļautā. EZA norāda uz atšķirīgajiem klīnisko pētījumu rezultātiem, kā arī uz to, ka lielākajai daļai pētījumu bijuši vairāki trūkumi. Abas organizācijas norāda, ka pētījumi turklāt bijuši samērā mazi. 

Žurnālā Nature 22.septembrī publicēts raksts, kura autori norāda: daļa pētījumu, kuros it kā bijusi pierādīta ivermektīna efektivitāte Covid-19 ārstēšanā un profilaksē, izrādījušies neuzticami un tikuši atsaukti. Tie, iespējams, sekmējuši neatbilstošu ārstēšanu vai pacientu aprūpi, lēš raksta autori.

Tāpat raksta arī BBC, norādot, ka vairāk nekā trešdaļā no 26 pārbaudītiem pētījumiem ir “nopietnas kļūdas vai iespējamas krāpšanas pazīmes”, savukārt atlikušie pārliecinošus pierādījumus par ivermektīna efektivitāti neparāda.

Vēl vienā ierakstā apgalvots, ka Indijā slimojot un mirstot daudzreiz mazāk nekā Latvijā, jo 

“Indijā grib ārstēt cilvēkus un ārstē tos veiksmīgi. Tur v@kcinēti ir tikai ap 17% cilvēku. Nabadzīgā valsts atrod līdzekļus, lai katram saslimušajam iedotu paciņu ar D-vitamīn, C-vitamīnu, Cinku, Antibiotiķi (profilaksei), IWermektīnu, kā arī oksimetru – skābekļa noteikšanai.”

Ierakstā norādīts arī, ka vakcīna tāpēc esot neefektīva. Taču Indijas valdība ziņoja, ka pozitīvie rezultāti cīņā ar Covid-19 tur panākti, pateicoties ārstēšanai, stingrai kontrolei un agresīvai vakcinācijai. Indijā pilnībā vakcinēti pašlaik ir 18% iedzīvotāju, taču jāpiebilst, ka vēl 30% ir daļēji vakcinēti. Pēc Our World in Data informācijas kopumā vismaz vienu vakcīnas devu Indijā saņēmuši 48% iedzīvotāju.

Tāpat būtiski, ka Indijā šopavasar bija milzīgs Covid-19 saslimstības vilnis. Oficiāli tur kopš pandēmijas sākuma apstiprināti 33,9 miljoni Covid-19 gadījumu, tostarp 450 tūkstoši nāvju. Taču vairāki pētnieki skaidrojuši, ka patiesā saslimstība un mirstība bijusi daudz lielāka. Tiek rēķināts, ka šīs vasaras Covid-19 saslimšanas vilnī Indijā uz katru pozitīvo testu bija vēl vidēji 33 inficēti cilvēki, kas statistikā netika iekļauti, un ticams, ka ar vīrusu saskārušās pat divas trešdaļas visu iedzīvotāju. Savukārt miruši nevis 450 tūkstoši, bet no 3,4 līdz 4,9 miljoniem cilvēku, tātad līdz pat 12 reizēm vairāk. Tas secināts, izmantojot vairāku štatu mirstības datus un iedzīvotāju aptaujas. Indijā dzīvo ap 1,4 miljardiem cilvēku.

Ivermektīns Covid-19 ārstēšanai ticis apstiprināts, ieteikts vai izrakstīts Indijā, Dienvidāfrikā, Peru un lielā daļā Latīņamerikas, kā arī Slovākijā, taču Peru un Indijas veselības iestādes jau ir pārtraukušas iekļaut ivermektīnu ārstēšanas vadlīnijās.

Tas darīts tieši tāpēc, ka nav konstatēta šā medikamenta efektivitāte Covid-19 ārstēšanā.

Tomēr, lai ivermektīns būtu efektīvs Covid-19 ārstēšanā, tas būtu jālieto daudz lielākās devās, līdz ar ko varētu pastiprināties arī preparāta blaknes. “Tādēļ nevar izslēgt ivermektīna toksicitāti, ja to lieto devās, kas pārsniedz reģistrētās,” ziņoja EZA.

Ivermektīnu kā Covid-19 ārstēšanas līdzekli nav apstiprinājusi arī FDA, ziņojot, ka medikamenta lietošana šim nolūkam cilvēkiem vai dzīvniekiem dažos gadījumos var būt ļoti bīstama. FDA saņēma vairākus ziņojumus par pacientiem, kuriem pēc pašārstēšanās ar dzīvniekiem paredzēto ivermektīnu bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, tostarp hospitalizācija. Jāpiebilst, ka klīniskie pētījumi ivermektīna lietošanai Covid-19 terapijai vēl turpinās. FDA ir apstiprinājusi ivermektīna lietošanu cilvēkiem tikai iekšējo un ārējo parazītu izraisīto infekciju ārstēšanai. BBC vēsta, ka zvanu skaits par aizdomām par saindēšanos ar ivermektīnu ASV ir ievērojami palielinājies, lai gan vairums šo gadījumu nebija ļoti nopietni: pacientiem bijusi vemšana, caureja, halucinācijas, apjukums, miegainība un trīce.

Tāpat FDA brīdina, ka dzīvniekiem paredzētais ivermektīns atšķiras no tā, kas apstiprināts cilvēkiem, tāpēc dzīvnieku ivermektīna lietošana cilvēkiem ir bīstama. 

Septembra sākumā Amerikas Ārstu asociācija, Amerikas Farmaceitu asociācija un Amerikas Veselības sistēmas farmaceitu biedrība aicināja nekavējoties pārtraukt ivermektīna lietošanu Covid-19 ārstēšanai un profilaksei, piebilstot, ka tas ir kaitīgs pacientu veselībai.

Vēl vienā ierakstā teikts:

“?”Ivermektīns” palīdzot pie cov ID simptomiem?

? cov ID simptomi zūd no plaša spektra ?PRET-PARAZĪTU līdzekļa?

? To apliecina Pastēra institūts Francijā…?”

Taču arī šis ieraksts ir maldinošs. Tajā nav pieminēts, ka Pastēra institūta petījums, kas tika publicēts zinātniskajā žurnālā EMBO Molecular Medicine, veikts ar kāmjiem, nevis ar cilvēkiem. Preses relīzē 12.jūlijā Pastēra institūts rakstīja, ka ivermektīns atvieglo Covid-19 simptomus dzīvnieku modelī. Taču šis pētījums nepierāda ivermektīna efektivitāti cilvēkiem.

Citstarp kādā no ivermektīnu saturošu zāļu Bimectin (šķīdums injekcijām liellopiem, aitām un cūkām) lietošanas instrukcijā norādīts: “Nelietot citu sugu dzīvniekiem, jo ivermektīns var izraisīt smagas blakusparādības, piemēram, letālu iznākumu suņiem.”.

Par to, ka ivermektīna lietošanas efektivitāte Covid-19 ārstēšanā un profilaksē arvien nav pierādīta, iepriekš rakstījuši arī faktu pārbaudītāji no citām valstīm, piemēram, FactCheck.org, ABC News, USA Today un citi.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.