Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Simtiem cilvēku Facebook dalījušies ar kādu video, kas maldina par Pfizer ražotās Covid-19 vakcīnas drošību un ietekmi uz grūtniecību. Video autors stāsta par kādu Pfizer dokumentu un vedina domāt, ka tas liecina par Pfizer Covid potes bīstamību grūtniecēm. Ne paša video autora minētais Pfizer dokuments, ne zinātniskā literatūra to neapstiprina.

Savā video autors parāda kādu Pfizer dokumentu par potes blaknēm un stāsta:

“Kopā ir zināma informācija par 270 sievietēm stāvoklī, kuras saņēma [Covid] poti. Tomēr ir zināms, ka par 238 gadījumiem nav zināms stāvokļa iznākums. Nav zināms, vai bērniņš piedzima vai nepiedzima. Kaut kāda iemesla pēc Pfizer iesāka pārbaudi ar 270 cilvēkiem, bet par 238 gadījumiem viņiem informācijas nav, kas tur beigās sanāca” 

Viņš spriež, ka 96% grūtnieču, kuru grūtniecības iznākums ir zināms, pazaudēja bērnu:

“Pfizer testos piedalījās 29 sievietes stāvoklī. Pēc potes saņemšanas 28 no viņām bērnus pazaudēja. [..] Ja mēs paskatāmies proporcionāli no zināmajiem gadījumiem, 96% gadījumos sievietes stāvoklī, kas piedalījās Pfizer testos, savus bērnus pazaudēja.”

Video autors runā tā, it kā Pfizer dokumentā būtu aprakstīts pētījums ar 270 potētām grūtniecēm, no kurām 238 pētījumu mistiski pameta. Tā nav taisnība, jo dokuments nav neviena pētījuma pārskats. Dokuments apraksta visus blakņu ziņojumus, ko vakcinēti cilvēki brīvprātīgi līdz 2021. gada 28. februārim snieguši firmai Pfizer. Tātad šajā dokumentā nav norādīts, cik lielai daļai cilvēku pēc potes ir blaknes, bet gan vienkārši uzskaitīts reģistrēto blakņu gadījumu skaits. 270 gadījumos ziņojumus iesniedza grūtnieces, tostarp 28 sievietes, kas laika gaitā zaudēja bērnu. Dokumentā nav teikts, cik kopumā grūtnieču līdz šim datumam bija saņēmušas Pfizer poti. Tajā rakstīts, ka līdz 2021. gada februāra beigām Pfizer bija izsūtījuši vairāk nekā 126 miljonus pošu devu, tādēļ iespējams, ka kopējais potēto grūtnieču skaits bija vairāki simti tūkstoši. Tā kā nav zināms, cik grūtnieču šajā laika posmā potētas, nav iespējams pateikt, cik liela daļa vakcinēto grūtnieču zaudējušas bērnu vai saskārušās ar grūtniecības komplikācijām. 

Dokuments apraksta 42 tūkstošus ziņojumu par blaknēm, kas saņemti līdz 2021. gada 28. februārim. Visbiežākās blaknes bija relatīvi vieglas: galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums un lokālas sāpes. Šāds ziņojumu skaits var šķist liels, bet jāatgādina, ka no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 28. februārim uz dažādam valstīm bija izsūtīti 126 miljoni Pfizer vakcīnas devu. Nav gan zināms, cik izsūtīto vakcīnu šajā laikā tika izpotētas. 

Jāpiebilst, ka dokumentā norādītie gadījumi neliecina, ka 28 grūtnieces zaudēja bērnu Pfizer potes dēļ. Tas vienkārši nozīmē, ka pēc vakcinēšanās sievietes ziņojušas par neveiksmīgu grūtniecību. Populācijā katru gadu daļa grūtniecību beidzas neveiksmīgi ar vai bez potēšanās pret Covid-19. Piemēram, spontāno un nenotikušo abortu (augļa nāve pirms 20. gestācijas nedēļas) biežums 2018. gadā Latvijā bija aptuveni 123 uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

Kas par Covid-19 potēm un grūtniecību teikts neatkarīgos pētījumos?

Konkrētais Pfizer dokuments nedod ieskatu tajā, kā šīs firmas ražotā vakcīna ietekmē grūtniecību, tādēļ Re:Check smēlās informāciju zinātniskajā literatūra. Pagājušā gada novembrī akadēmiskajā žurnālā International Journal of Gynecolofy and Obstetrics tika publicēts neatkarīgs pētījumu apkopojums par šo tematu. Tajā zinātnieki secināja, ka vakcinācija ar Pfizer un Moderna potēm nepalielina neveiksmīgas grūtniecības vai bērna pāragras piedzimšanas risku. Pie tāda paša secinājuma nonāk arī citas neatkarīgas pētnieku grupas, kas apkopojušas pētījumus par šo tēmu. Jāpiebilst, ka arī Latvijas Zāļu valsts aģentūra norāda, ka Pfizer un Moderna vakcīnas ir drošas grūtniecem.

Savukārt potēšanās būtiski samazina iespēju, ka cilvēks saslims ar Covid-19. Par to Re:Check vairākkārt rakstījis (piemēram, šeit). Tas ir svarīgi, jo saslimšana ar Covid-19 būtiski palielina risku, ka grūtniecība beigsies pāragri vai neveiksmīgi. To apliecina neatkarīgi pētījumi un pētījumu apkopojumi. Piemēram, pētījumu apkopojumā, kas publicēts akadēmiskajā žurnālā British Medical Journal, tika secināts, ka Covid-19 slimniecēm ir vidēji 1,81 reizi lielāka varbūtība, ka bērns piedzims nedzīvs. Savukārt pašām grūtniecēm ar Covid-19 mirstība bija vidēji astoņas reizes lielāka nekā grūtniecēm, kas neslimoja ar Covid-19. Turklāt risks, ka mazulis vai māte nonāk intensīvajā aprūpē, būtiski pieaug, ja grūtniecei ir Covid-19 – attiecīgi 2,18 un 2,61 reizes. Par grūtnieču pieredzi ar Covid vairākkārt rakstīts arī Latvijas medijos.

Vai ASV zāļu uzraugi Pfizer dokumentu centās noslēpt? 

Video autors arī maldina par konkrētā Pfizer dokumentu slepenību:

“[ASV Pārtikas un zāļu pāvalde] FDA centās noslepenot šo informāciju uz 75 gadiem, bet tas viņiem neizdevās, jo tiesa lēma, ka viņiem šī informācija tomēr jāatklāj.”

Pagājušā gada beigās bezpeļņas organizācija Sabiedrības veselības un medicīnas darbinieki par caurredzamību pieprasīja, lai ASV Pārtikas un zāļu pāvalde (FDA) dalās ar dokumentiem, uz kuriem balstās administrācijas lēmums apstiprināt Pfizer ražoto Covid-19 vakcīnu. 

Pēc ASV Informācijas brīvības likuma cilvēki var pieprasīt piekļuvi ASV valdības rīcībā esošiem dokumentiem. Pirms FDA sniedz informāciju, viņi pārbauda, vai dokumentos nav konfidenciālas informācijas (piemēram, firmas noslēpumu vai cilvēku personiskās informācijas). Konfidenciālās daļas tiek nomaskētas, parasti aizkrāsojot teikumus melnus.

Tā kā FDA ar recenzēšanu nodarbojas tikai 10 darbinieki, administrācija solīja katru mēnesī recenzēt un atslepenot 500 lapaspuses. Tas sākotnēji var šķist daudz, bet attiecīgie Pfizer dokumenti kopā ir aptuveni 450 tūkstošus lapaspušu gari. Tātad vajadzētu 900 mēnešus jeb 75 gadus, lai tos pilnībā recenzētu un atslepenotu. Proti, Facebook video autoram nav taisnība, ka dokumentus centās noslēpt; patiesībā dokumentu apjoms vienkārši ir daudz par lielu, lai to recenzētu niecīgais FDA darbinieku skaits.

Dokumenti patlaban ir publiski pieejami, jo Fortvortas apgabala (Teksasa, ASV) tiesnesis Marks Pitmans lēma, ka FDA mēnesī jāatslepeno 50 tūkstoši ar Pfizer vakcīnu saistīto dokumentu lapaspušu. Proti, visi dokumenti jāatslepeno ne ilgāk kā desmit mēnešu laikā. Tiesnesis pamatoja savu lēmumu, sakot, ka “šis Informācijas brīvības likuma pieteikums ir sevišķi svarīgs sabiedrībai.”

Dokumentu atslepenošana dod lielisku iespēju jomas ekspertiem un sabiedrībai izvērtēt informāciju, kuru FDA izmantoja šīs vakcīnas apstiprināšanai. Ir ļoti svarīgi, ka farmācijas industrijas procesi ir caurredzami, tomēr šos Pfizer dokumentus saviem mērķiem cenšas izmantot arī dezinformatori, sniedzot par tiem nepilnīgu informāciju un sagrozot dokumentos rakstīto.

Secinājums: Facebook video pieminētais Pfizer dokuments neliecina, ka firmas ražotās Covid-19 vakcīnas negatīvi ietekmē grūtniecību. Video autors nekorekti atspoguļo dokumenta saturu. Vakcinācija ar Pfizer vai Moderna potēm nepalielina risku, ka bērns piedzims pāragri vai nedzīvs, vai ka grūtniecībā radīsies komplikācijas. Savukārt pētījumi pierāda ka, saslimstot ar Covid-19, šis risks būtiski lielāks.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.