Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis ieraksts par to, ka Baltkrievijā ne vienu dienu neesot bijusi karantīna, cilvēki staigājot bez maskām, bet mirstības dati nemainoties. Tomēr ieraksts ir maldinošs, jo valstī ieviesta virkne ierobežojumu, aizvērtas robežas un Minskā sejas maskas sabiedriskās vietās ir obligātas. Turklāt pētniekiem ir bažas, ka mirstība ir daudzkārt augstāka, nekā rāda oficiālie dati.

Sociālajos medijos popularitāti guvis video, kurā vakcinācijas pretinieki stāsta par mRNS vakcīnu kaitīgumu. Tiek nepatiesi apgalvots, ka ar vakcīnām vēloties padarīt cilvēka ķermeni par slimības izraisītāju, kā arī vakcīnas izraisot Alcheimera slimību, vēzi un citas saslimšanas. Tā nav taisnība.

Gan Facebook, gan Telegram dezinformācijas izplatītāji mudina cilvēkus lejupielādēt, drukāt bukleta formā un dalīties ar informatīvu materiālu, kas satur nepatiesu informāciju par Covid-19 vakcīnām. LTV ziņoja, ka uz šādu pamudinājumu atsaukusies pat kāda ģimenes ārste, kas nepatieso informāciju izsūtījusi pacientiem. Materiālā, piemēram, nepatiesi norādīts, ka vakcīna ir eksperimentāla, vairākām iedzīvotāju grupām aizliegts vakcinēties, un pausts, ka vakcīnas sastāvā ir embrija šūnas. Tāpat uzskaitītas vakcīnas blaknes, nenorādot, cik bieži tās sastopamas.

Sociālajā medijā Facebook vairāk nekā 1000 cilvēku dalījās ar attēlu par IT risinājumam vakcinācijas procesa pārvaldībai paredzēto finansējumu. Tomēr minētais skaitlis – 4 450 330 eiro – neatbilst patiesībai. Veselības ministrijā Re:Check apstiprina, ka šim mērķim paredzēts tērēt apmēram trīs reizes mazāk naudas – 1 450 330 eiro.

Sociālajos medijos aptuveni 8000 cilvēku apšauba Covid-19 pandēmiju, daloties ar iepriekšējo gadu mirstības datiem, kas lielu pieaugumu pērn neuzrāda. Tomēr dati publicēti bez konteksta un ir maldinoši. Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm Covid-19 mirstības ietekme uz visa pagājušā gada mirušo kopskaitu ir neliela, jo slimības izplatība un mirstība strauji palielinājās vēlu rudenī. Tā ir augsta arī visu šā gada sākumu, ko ierakstu autori noklusē.

Februāra sākumā lielu uzmanību piesaistīja ziņa, ka “Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā”, no kā dažādos medijos tika attīstīts apgalvojums, ka Latvijā inficēšanās biežāk nekā citur ES beidzas ar nāvi. Re:Check analīze liecina, ka šādam apgalvojumam nav nekāda pamata. Nav pietiekamu datu, kas ļautu objektīvi salīdzināt ar Covid-19 mirušo īpatsvaru saslimušo vidū dažādās valstīs.