Vairāk nekā divi tūkstoši Facebook lietotāju Latvijā dalījušies ar video, kurā apgalvots, ka vakcīna padara cilvēka ķermeni magnētisku. Tā nav taisnība. Vakcīnas sastāvā nav vielu, kas var magnetizēt ķermeni. Tāpat video autori maldinājuši par vakcīnas ietekmi un blaknēm, ar ko saskārušies bērni vakcīnu pētījumos.

Video ir angļu valodā, bet to izplata arī vairāki Facebook lietotāji Latvijā. Tas ievietots arī vairākās citās platformās, piemēram, Bitchute, kur to redzējuši vismaz 60 tūkstoši cilvēku. Video teikts:

“Kurš ir dzirdējis par veseliem cilvēkiem, kuriem ir magnētisms, kas pie viņu ķermeņa pievelk un notur metāla objektus?” 

Vakcīnas sastāvā nav vielu, kuru dēļ cilvēki varētu kļūt magnētiski, un Re:Check par to ir rakstījis jau iepriekš. “Vakcīnu sastāvā nav svešķermeņu – magnētu vai citu vielu, kuras savstarpēji var pievilkties tieši vakcīnas injekcijas vietā. Turklāt neviena vakcīna nesatur vielas, kas varētu jebkādā veidā veicināt magnēta pievilkšanos injekcijas vietai,” iepriekš apstiprināja Zāļu valsts aģentūra.

To, kādas vielas ir vakcīnas sastāvā, var pārbaudīt jebkurš, jo vakcīnu sastāvs publiski uzskaitīts kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca un Janssen vakcīnu zāļu aprakstos. 

Arī Re:Check iepriekš rakstījis par vakcīnas sastāvu. Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnas sastāvā ir mRNS jeb informāciju nesošais RNS. Injicētais mRNS kalpo kā instrukcija tam, kā organismam izveidot uz vīrusa virsmas atrodamas olbaltumvielas – pīķa proteīnu. Pēc vakcīnas saņemšanas cilvēka organisms pret to izstrādā antivielas. Tādējādi organisms ir trenēts reaģēt uz šo proteīnu arī situācijā, ja nākas saskarties ar vīrusu. Lai aizsargātu mRNS, tas iestrādāts nelielās lipīdu jeb tauku daļiņās. Savukārt AstraZeneca un Janssen satur adenovīrusu. Tas ir laboratoriski mainīts, lai novērstu vīrusa vairošanos un piedāvātu instrukciju, kā veidot pret Covid-19 nepieciešamās antivielas. Vēl vakcīnu sastāvā ir arī dažādi sāļi, arī nātrija hlorīds jeb vārāmā sāls. Tas palīdz pH līmeni saglabāt līdzīgu cilvēka pH līmenim un sniedz aizsardzību vakcīnas sasaldēšanas un atkausēšanas laikā. Tāpat vakcīnās ir arī citas sastāvdaļas, piemēram, cukurs jeb saharoze, kas palīdz tās aizsargāt sasaldēšanas laikā un nodrošināt temperatūras stabilitāti, liecina ZVA skaidrojums, Oksfordas universitātes apkopotā informācija par vakcīnām un MIT Technology Review publikācija.

Video netiek sniegti nekādi pierādījumi tam, ka vakcīnas sastāvā būtu kādas vielas, kas varētu izraisīt magnētismu. Video norādīts uz kāda tirgotāja mājaslapu, taču nav pierādījumu, ka attiecīgās tehnoloģijas tiktu izmantotas vakcīnās. 

Apgalvojumus par magnetizāciju savā mājaslapā atspēkojis arī ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC), norādot, ka vakcīnas sastāvā nav vielu, kas var ap sevi radīt magnētisko lauku. Pat tad, ja vakcīna sastāvētu no magnētiskiem metāliem, ar vakcīnas devas tilpumu – tas ir mazāks par mililitru – nepietiktu, lai izraisītu šādu reakciju, skaidro CDC. Taču video autori norāda, ka šim CDC skaidrojumam nevar uzticēties, jo CDC piederot vakcīnu patenti. Šo apgalvojumu iepriekš atspēkojuši faktu pārbaudītāji. CDC pieder to tehnoloģiju patenti, kas atklātas pētnieku darba procesā un ko arī izmanto vakcīnu veidošanai, taču ne pašu vakcīnu patenti. Tehnoloģijas, kuru lietošanai CDC var izsniegt licenci, uzskaitītas CDC mājaslapā

Video iekļauti arī citi apgalvojumi par mRNS vakcīnu bīstamību:

“Šī pieeja, mRNS kods liek šūnām atkal un atkal ražot bīstamus pīķa proteīnus visā ķermenī.” 

Kā jau minēts iepriekš, ir tiesa, ka ar vakcīnu cilvēkā tiek ievadīta instrukcija, kā ķermenim izveidot uz vīrusa sastopamu pīķa proteīnu. Pīķa proteīns palīdz vīrusam iekļūt šūnā. Šie proteīni un arī mRNS ar laiku tiek iznīcināti un no ķermeņa izzūd, taču organisms ir iemācījies, kā cīnīties pret pīķa proteīnu gadījumam, ja nonāk saskarē ar vīrusu. 

Ārpus Latvijas iepriekš par vakcīnu izplatīti līdzīgi apgalvojumi. To autori atsaucas uz pētījumu, kas akceptēts publicēšanai žurnālā Clinical Infectious Diseases. Izdevuma USA Today faktu pārbaudītāji raksta, ka pētījuma rezultāti interpretēti kā apliecinājums, ka pīķa proteīns var nonākt asinsritē un radīt problēmas. Pētījumā rakstīts, ka trim no 13 dalībniekiem, kas saņēma Moderna vakcīnu, vēl 15 dienas asins plazmas paraugos varēja atrast šo proteīnu. Viens no pētījuma autoriem Deivids Volts USA Today noliedza pieņēmumu, ka rezultāti norāda uz kādiem negaidītiem vai kaitīgiem vakcīnas efektiem. Pētījumā izmantota ļoti jūtīga metode, un konstatēts pavisam neliels proteīna daudzums, kas pakāpeniski pazūd. To Re:Check detalizētāk aprakstīja citā publikācijā

“86% bērnu, kas piedalījās Pfizer pētījumā, bija kādi negatīvi blakusefekti.” 

Šim apgalvojumam trūkst konteksta. ASV Pārtikas un zāļu administrācija publicējusi informāciju par vakcīnas ražotāja veiktā pētījuma rezultātiem par bērniem 12 – 15 gadu vecumā. Pētījumā piedalījās 2260 bērni – puse saņēma vakcīnu, bet puse – placebo. Novērots, ka 86% vakcinēto bērnu juta sāpes injekcijas vietā pēc pirmās devas, taču tādas bija arī 23% bērnu, kas saņēma placebo. Turklāt 40% bērnu sāpes raksturoja kā vājas, vēl 40% – kā vidējas, bet tikai 1% – kā spēcīgas. Vēl bieži ziņots par nogurumu un galvassāpēm.

Blaknes pētījuma dalībniekiem 12 – 15 gadu vecuma grupā


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.