Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Latvijā vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku dalījušies ar citās valstīs populāra ieraksta tulkojumu, kurā apgalvots, ka vakcīnas sastāvā esošie smagie metāli ļauj ar ķermeņa temperatūras skeneri noteikt, vai cilvēks ir vakcinējies. Patiesībā vakcīnas sastāvā nav smago metālu un nav ierīces, kas ļautu no malas noteikt, vai cilvēks to saņēmis. 

Ar tādu pašu stāstu krievu valodā dalījušies arī sociālo mediju lietotāji Krievijā un Kazahstānā. Ierakstā ar tulkojumu latviešu valodā teikts:

“Šodien es runāju ar draugu, kurš lidoja no Anglijas, viņa māte strādā Anglijas slimnīcā par medmāsu, tur tiek vakcinēti iedzīvotāji, viņš ir pret vakcīnu, viņa māte viņam iedeva sertifikātu, it kā viņš tika vakcinēts, [..] muitnieki lūdza viņu iziet cauri ierīcei, kas tagad parāda ķermeņa temperatūra gandrīz visās lidostās, viņš pagāja garām un viņam teica, ka viņš nav vakcinēts un viņa sertifikāts nav derīgs, jo vakcīna satur smagos metālus un ka viņi uzreiz var redzēt, vai persona ir vakcinēta vai nē!”

Latvijā izmantoto Pfizer/BioNtech, Moderna un AstraZeneca jeb Vaxzevria vakcīnu pilns sastāvs un palīgvielas ir norādītas vakcīnu zāļu aprakstā. Taču vakcīnu sastāva sarakstā nav atrodams neviens smagais metāls. Smagie metāli ir metāli ar augstu blīvumu, piemēram, varš, dzelzs un cinks.

Arī Zāļu valsts aģentūra (ZVA) rakstiskā atbildē Re:Check apstiprina: “Vakcīnu sastāvā nav smago metālu, un tos nevar uzrādīt ar ārējām skenēšanas iekārtām, piemēram, lidostā. Tāpat šādi, ar ārējām iekārtām skenējot, nevar noteikt to, vai cilvēks ir vai nav vakcinējies.” Aģentūra skaidro, ka palīgvielu sarakstā ir vairākas vielas, kas, piemēram, aizsargā šūnas sasaldēšanas laikā un nodrošina atbilstošu pH līmeni, taču ne smagie metāli.

Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnas sastāvā ir mRNS jeb informāciju nesošais RNS. Injicētais mRNS kalpo kā instrukcija tam, kā organismam izveidot uz vīrusa virsmas atrodamu proteīnu. Pēc vakcīnas saņemšanas cilvēka organisms pret to izstrādā antivielas.Tādējādi organisms ir trenēts reaģēt uz šo proteīnu arī situācijā, ja nākas saskarties ar visu vīrusu. Lai aizsargātu mRNS, tas iestrādāts nelielās lipīdu jeb tauku daļiņās. Savukārt AstraZeneca satur adenovīrusu, kas izraisa saaukstēšanos šimpanzēm. Tas ir laboratoriski mainīts, lai novērstu vīrusa vairošanos un piedāvātu instrukciju, kā veidot pret Covid-19 nepieciešamās antivielas. Vēl vakcīnu sastāvā ir arī dažādi sāļi, arī nātrija hlorīds jeb vārāmā sāls. Tas palīdz pH līmeni saglabāt līdzīgu cilvēka pH līmenim un sniedz aizsardzību saldēšanas un atkausēšanas laikā. Tāpat vakcīnās ir arī citas sastāvdaļas, piemēram, cukurs jeb saharoze, kas palīdz aizsardzībai sasladēšanas laikā un temperatūras stabilitātes nodrošināšanai, liecina ZVA skaidrojums, Oksfordas universitātes apkopotā informācija par vakcīnām un MIT Technology Review publikācija.

Ieraksti ar maldinošu informāciju par vakcīnu sastāvu bijuši populāri arī saistībā ar citām vakcīnām. Par to iepriekš rakstījis arī Re:Check. Par citām vakcīnām rakstīts, ka tās satur indīgas vielas, piemēram, formaldehīdu, alumīniju vai dzīvsudrabu. Re:Check tolaik skaidroja, ka dažas vakcīnas tik tiešām satur vielas, kuras lielā koncentrācijā var būt kaitīgas, taču vakcīnās to apjoms ir tik niecīgās devās, ka tas neapdraud veselību. Dažas no kaitīgajām vielām cilvēks var lielākā apjomā uzņemt ēdot vai dzerot, kā arī tās dabīgi atrodamas cilvēka ķermenī. Lai gan formaldehīds tiek uzskatīts par mākslīgi radītu ķīmisku vielu, tas nelielos daudzumos tiek ražots arī cilvēka organismā. “Dabiskā formaldehīda daudzums 2 mēnešus veca zīdaiņa asinīs (kopā ap 1,1 miligramiem) ir desmit reizes lielāks nekā daudzums, kas atrodams jebkurā vakcīnā (mazāks par 0,1 miligramiem). Bumbieris satur apmēram 50 reizes vairāk formaldehīda nekā ir atrodams jebkurā vakcīnā,” sacīts Oksfordas universitātes apkopotajā informācijā par vakcīnām. Arī alumīnija sāļi dabiski atrodami ēdienā un dzeramajā ūdenī, mātes pienā, tie tiek lietoti kā pārtikas piedevas (piemēram, kūkās un maizē), medikamentos. Ir arī 2002. un 2011.gadā publicēti pētījumi, kas liecina, ka zīdaiņu ar vakcīnu uzņemtā alumīnija daudzums to dzīves pirmajos sešos mēnešos ir mazāks nekā no pārtikas, tostarp mātes piena, un ir zemāks nekā minimālais riska līmenis.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.