Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajos medijos tiek aktīvi izplatīta ideja, ka, tā kā nav atrodams Latvijas Republikas Satversmes oriģināls, Latvijas valsts nemaz nepastāvot. Tā ir maldināšana. Oriģinālo dokumentu vēsturniekiem tiešām nav izdevies atrast, taču visi likumi stājas spēkā pēc publicēšanas valsts oficiālajā izdevumā un tāpat publicēta arī Satversme –  gan pēc tās pieņemšanas 1922.gadā, gan pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Pēdējā mēneša laikā par valsts pamatlikuma oriģinālu daudz runāts dažādās Telegram grupās. Izvirzītas versijas, ka tad, ja oriģinālais dokuments nav pieejams, Latvijas valsts nepastāvot vai pat Latvija joprojām esot daļa no PSRS. Cilvēki arī tiek aicināti uz pasākumu, kurā plānots dedzināt sejas maskas un parakstīties par Satversmes oriģināla uzrādīšanu. 

Populāri ir arī vairāki Facebook ieraksti. Vienā no tiem teikts: 

Draugi, mūsu rīcībā ir informācija no drošiem avotiem, ka Satversmes oriģināls arhīvā nav atrodams! Ja tā izrādīsies patiesība, tad joki ir beigušies. Ja nav Satversmes oriģināla, nav valsts! Ja nav valsts, nav valdības! Ja nav valdības, tad ir pamatiedzīvotāju (nācijas) pašpārvalde!

Ierakstā Latvija nodēvēta par fiktīvu SIA un teikts, ka Satversmes oriģinālā dokumenta neesamība nozīmējot, ka var dibināt savu valsti.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps norāda, ka Satversme ir likums un likumi stājas spēkā pēc publicēšanas: “Oriģinālais dokuments ir. Satversme ir likums, un likums, lai tas stātos spēkā un būtu saistošs, ir jāpublicē oficiālajā laikrakstā.” Pēc Latvijas valsts izveidošanas likumus publicēja oficiālajā laikrakstā Valdības Vēstnesis. Satversme, ko Latvijas Satversmes sapulce pieņēma 1922.gada 15.februārī, publicēta 30.jūnijā. Bija arī otrs oficiālais izdevums – Likumu un Valdības Rīkojumu Krājums. Tajā Satversme publicēta augustā. Abas publikācijas redzamas Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijā Periodika.lv. “No juridiskā viedokļa oficiālais vai oriģinālais dokuments ir šī oficiālā publikācija, kas atbilstoši tā laika regulējumam ir veikta divos oficiālajos izdevumos,” secina Pleps. 

Savukārt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Satversmes teksts 1993.gadā publicēts oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Tajā arī šobrīd jāpublicē visi pieņemtie likumi pēc tam, kad tos izsludina Valsts prezidents.

Aktīvisti, kas cenšas atrast Satversmes oriģinālu, savās publikācijas norāda, ka vērsušies Latvijas Nacionālajā arhīvā. Viņiem atbildēts, ka nav izdevies identificēt dokumenta oriģinālu. Ko tas nozīmē? Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Kārlis Zvirgzdiņš Re:Check stāsta, ka nav pieejams dokuments, ko parakstījuši un drukāšanai oficiālajā izdevumā sūtījuši Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un sekretārs Roberts Ivanovs. “Mēs droši nevaram apgalvot, kas ir un kas nav arhīvā, jo vienkārši arhīvs ir liels un mēs visu nevaram izskatīt,” skaidro Zvirgzdiņš. Viņš norāda, ka jāņem vērā viss, kas notika pēc šī dokumenta parakstīšanas – 1934.gada valsts apvērsums, kad Satversme zaudēja spēku un Latvija kļuva par autoritāru valsti, kā arī neatkarības zaudēšana 1940.gadā. Satversmes sapulces un citu saistīto institūciju fondi arhīvā aprakstīti vien piecdesmitajos gados. Iespējams, ka starplaikā dokumenti tika sajaukti vai pārvietoti.

Pleps gan norāda – nav pamata apšaubīt, ka mēs dzīvojam atbilstoši tādai Satversmei, kādu parakstīja Čakste. “Neviens no Satversmes tēviem nav apšaubījis, ka tur ir viss ir kārtībā, bet tieši pretēji – viņi ir piemērojuši šo Satversmi arī pirmās, otrās, trešās, ceturtās Saeimas laikā, un joprojām tā tiek piemērota. Tas liecina, ka procedūra ir ievērota,” viņš saka. 

Pleps uzsver, ka šim oriģinālajam dokumentam būtu liela vērtība kā simbolam un artefaktam, taču tam nav lielas nozīmes no juridiskā viedokļa. Viņš atgādina notikumus saistībā ar līdzīgi svarīgu Lietuvas dokumentu – Lietuvas neatkarības deklarāciju, kas izdota 1918.gadā. Dokumenta oriģināls esot pazudis 1940.gadā pēc tam, kad Lietuvu okupēja Padomju Savienība. Vēsturnieki uzskata, ka tam bijušas piecas  parakstīšanas laikā izveidotas kopijas, bet izdevies atrast tikai vienu no tām – 2017.gadā Berlīnes arhīvā, raksta Vācijas sabiedriskais medijs Deutsche Welle. Vācija to uz vairākiem gadiem nodevusi Lietuvai glabāšanā tās simtgadē 2018.gadā.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.