Krievijas valsts telekanāls 5TV publicējis sižetu par Rietumiem, kuros individuālā brīvība it kā aizgājusi par tālu. Telekanāls to pamato, sniedzot sagrozītu un maldinošu informāciju par ārsta asistētu nāvi, dzimuma maiņas hormonālo terapiju un narkotiku dekriminalizāciju. Sižets kļuvis populārs arī Latvijā – ar to dalījušies vairāk nekā 3600 cilvēku.

Sociālajā medijā Facebook atkal popularitāti guvuši apgalvojumi par it kā valsts realizētu afēru, lai mākslīgi radītu elektrības deficītu un liktu iedzīvotājiem maksāt par to vairāk. Ierakstu autora arguments ir ūdens līmenis Daugavā, kas pērnvasar bijis tāds pats kā tagad – kopš šā gada sākuma. Tagad Daugavas HES saražo Latvijai nepieciešamo apjomu vai pat vairāk, tātad tāpat bijis arī vasarā. Taču ieraksts ir maldinošs, jo saražojamās elektroenerģijas apjomu nosaka nevis ūdens līmenis, bet gan tā pietece upē. Dati rāda, ka vasarā ūdens pietece bija būtiski mazāka nekā šāgada sākumā.

Vairāk nekā 1200 cilvēku Facebook dalījušies ar ierakstu, kura teikts, ka dabiskie jeb dzīvnieku izcelsmes insulīni neizraisot blakusparādības. Tie šajā ziņā nekorekti pretstatīti mākslīgi ražotajam insulīnam. Zinātniskā literatūra liecina, ka atšķirība starp dabisko – no dzīvniekiem iegūto – un sintētisko insulīnu ir neliela. Turklāt ir pamats domāt, ka mākslīgais insulīns ir drošāks un efektīvāks.

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kāds ieraksts, kurā premjers Krišjānis Kariņš vainots tajā, ka gurķi Latvijā maksā 16 eiro par kilogramu. Re:Check secināja, ka veikalos atrodami arī gurķi par daudz zemākām cenām nekā ierakstā minētā. Turklāt pārtikas cenas būtiski augušas globālu procesu, tostarp Krievijas sāktā kara dēļ, un ne tikai Latvijā.

Sociālajā medijā Facebook atkārtoti populārs kļuvis kāds pērnā gada video, kas satur nepatiesu un no konteksta izrautu informāciju par 5G un citu mobilo telefonu tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību.

Tīmeklī ik pa laikam tiek izplatīti apgalvojumi, ka Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādā daudz vairāk cilvēku nekā līdzīgās iestādēs Igaunijā un Lietuvā. Re:Check secināja, ka atšķirības pastāv, taču sociālo mediju ierakstos publicētie skaitļi nav korekti un netiek ņemts vērā būtisks konteksts – katras iestādes funkcijas un darba apjoms.