Vai deviņdesmitajos mērķtiecīgi iznīcināja ražošanu?
Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā saruka rūpniecība un plosījās augsta inflācija. Kāda populārā Facebook ieraksta autore lēš, ka tas notika cilvēku mērķtiecīgas rīcības dēļ. Ierakstā arī norādīti nepareizi un apšaubāmi Latvijas ekonomisko rādītāju dati un, noklusējot būtisku informāciju, spekulēts par tā laika emigrācijas cēloņiem.
Ierakstā apgalvots:
“Nevaru saprast, kā 3 gadu laikā to visu varējām iznīcināt/sagraut un kam tad tas īsti bija tik nepieciešams. Tad taču mēs vēl nebijām iestājušies ES. Tātad vien ar pašu rociņām un savtīgajiem prātiņiem…”
Tālāk ieraksta autore pārpublicē prokremliskā grupējuma Pribaltikas antifašistu Telegram ziņu par Latvijas ekonomiku pirmajos atjaunotās neatkarības gados. Re:Check atrada, ka teksts ņemts no Ernesta Buivida gada 2009. gadā krievu valodā izdotās grāmatas Latvijas ceļš: pretī jaunai krīzei. Tajā vienkāršā valodā rakstīts par ekonomiku pirmajos divdesmit Latvijas atjaunotās neatkarības gados, piemēram, par izmaiņām ražošanas apmērā. Taču aprakstītajiem datiem nav norādīti avoti.
Grāmatas ievadā nu jau mūžībā aizgājušais Buivids sevi pieteicis kā bijušo mikroelektronikas rūpniecības darbinieku, fiziķi, publicistu un ekonomistu. Tīmeklī pieejamā informācija liecina, ka viņš dzimis Maskavā, bet ilgus gadus strādājis rūpnīcā Alfa Rīgā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš aktīvi publicējies Krievijas presē, rakstos noniecinājis pirmskara Latvijas neatkarības posmu un slavējis PSRS jeb okupācijas laiku.
Vai rūpniecības apjoms saruka apzinātas rīcības dēļ?
Nav taisnība
Ierakstā bez pierādījumiem spriests par ekonomikas lejupslīdes iemeslu:
“Nevienā citā Padomju Savienības vai bijušās sociālistiskās nometnes republikā tajā laikā nebija tik strauja un mērķtiecīga ekonomikas sabrukuma, kur arī viss tika “pārstrukturēts”, bet patiesībā apzināti iznīcināts.”
Pirmajos atjaunotās neatkarības gados Latvijā ekonomiskā situācija tiešām pasliktinājās – būtiski samazinājās rūpniecības apjoms un valstī bija ļoti augsta inflācija . Taču nav tiesa, ka tā iemesls bija apzināta rīcība.
Ar Latvijas ekonomiku saistītos PSRS mītus ir pētījis Vidzemes Augstskolas vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Viņš Re:Check skaidroja, ka rūpniecības apjoms samazinājās, jo Latvija pārgāja uz brīvo tirgu, taču mūsu produkcija ne vienmēr bija pietiekami kvalitatīva. “Sabrūkot Padomju Savienībai, ļoti mainījās tirgus situācija un, gribam atzīt to vai ne, liela daļa no tās rūpniecības bija nekonkurētspējīga,” skaidro vēsturnieks. “Ņemam konkrētu piemēru – mikroautobuss Latvija, kas tehnoloģiski atpalika par 20 gadiem no mikroautobusiem, ko ražoja Volkswagen, Ford vai jebkurš cits.” To Re:Check skaidrojis arī iepriekš (šeit). Turklāt Latvijas rūpniecībai, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, bija ciešāka integrācija ar PSRS militāro rūpniecību, kas pēc neatkarības atgūšanas vairs nebija aktuāla.
Inflāciju 1990. gadu sākumā veicināja gan strauja cenu liberalizācija, gan vispārējs inflācijas lēciens visā rubļa zonā. Savukārt šo lēcienu izraisīja divi faktori. Latvija un citas valstis, kas bija iekļautas PSRS sastāvā, pēc neatkarības atgūšanas sāka pāreju uz brīvā tirgus ekonomiku un cenu liberalizāciju. Līdz tam zemās cenas tika uzturētas mākslīgi, turklāt liela daļa preču nebija nopērkamas. Cenu liberalizācijas rezultātā preces kļuva dārgākas, bet nebija arī deficīta.
Otrkārt, lai segtu deficītu budžetā, Krievijas Centrālā banka palielināja naudas emisiju. Notingemas Universitātes pētnieki akadēmiskajā žurnālā Soviet Studies 1992. gadā norādīja, ka rubļu emisija 1991. gadā pieauga 4,8 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 1991. gadā Latvijai vēl nebija pašai savas nacionālās valūtas, tāpēc valstī nekontrolētā daudzumā ieplūda rubļi no citām bijušajām padomju republikām. 1992. gadā tika ieviests Latvijas rublis, ar ko varēja norēķināties tāpat kā ar padomju rubli. Latvijas Bankas ekonomisti Vilnis Purviņš un Mārtiņš Bitāns norāda, ka “Krievijā un citās bijušās PSRS republikās naudas emisijas tempam nekontrolējami augot, masīvā naudas plūsma no rubļa zonas valstīm noteica arī Latvijas rubļu emisijas apjoma pieaugumu, kas radīja strauju inflācijas kāpumu.” Lai cīnītos pret inflāciju, 1992. gada jūlijā Latvijas rublis tika pasludināts par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli Latvijā.
Vai neatkarīgajā Latvijā cenu pieaugums bija teju 6000%?
Ierakstā pārstāstīti Buivida grāmatā minētie dati, kas maldinoši apraksta inflāciju 1990. gadu sākumā:
“Samazinoties ražošanai, republikā plosījās hiperinflācija: cenu pieaugums 1991. gadā bija 272% salīdzinājumā ar 1990. gadu, 1992. gadā – 1051% (salīdzinājumā ar 1991. gadu), 1993. gadā – 209% salīdzinājumā ar 1992. gadu. 3 gadu laikā cenu pieaugums bija 5974%!”
Nav taisnība
Grāmatā minētie skaitļi nav korekti. Pēc Oficiālās statistikas portāla datiem Latvijā 1991. gadā patēriņa cenu pārmaiņas pret iepriekšējo gadu sasniedza 172,2% proti, preču un pakalpojumu patēriņa cenas palielinājās par 72,2%. 1992. gadā pieaugums bija 951,2%, bet 1993. gadā – 109,2%. Kopā trīs gadu laikā patēriņa cenu pieaugums bija 1788% jeb 17,8 reizes. Visticamāk, autors pārpratis datus un, iespējams, domājis, ka tie parāda nevis, cik reizes cenas palielinājās, bet par cik.
Avots: Oficiālais statistikas portāls
Kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pameta valsti?
Ierakstā autore turpina citēt Buivida gramatu:
“Jau 1993. gadā mirstība pusotru reizi pārsniedza dzimstību. Un vēl trīs gadu laikā 85,6 tūkstoši cilvēku aizbrauca labākas dzīves meklējumos. Kā mēs tagad saprotam, tas bija mūsu darbaspēks, kas aizbrauca.”
Trūkst konteksta
Pagājušā gadsimta 90. gadu emigrācijas vilnī cilvēki Latviju pameta dažādu iemeslu dēļ – ne tikai labākas dzīves meklējumos. Pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas tā laika aplēsēm 1991. gada septembrī Latvijas teritorijā bija vairāk nekā 51 tūkstotis padomju armijas militārpersonu. PSRS karaspēka pilnīga izvešana notika līdz 1994. gada augustam. Tāpat kopā ar karaspēku, visticamāk, Latviju pameta viņu ģimenes.
Latvijas Oficiālās Statistikas portāla datos redzams, ka 1990. gados lielākā daļā emigrantu devās uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm, kurās 1990. gadu sākumā arī plosījās augsta inflācija. Līdz ar to apšaubāms, ka cilvēki uz NVS valstīm devās, cerot uz labākiem ekonomiskajiem apstākļiem. NVS valstis bija Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Ukraina. No 1991. līdz 1993. gadam aptuveni 88% Latvijas emigrantu devās uz šīm valstīm.
Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 1989. gadu, 2000. gadā latviešu tautības iedzīvotāju skaits valstī bija samazinājies tikai par 2%. Taču krievu skaits bija sarucis par aptuveni 22%, baltkrievu par 18% bet ukraiņu – par 30%. OSP nav datu par 90. gadiem, tāpēc nav iespējams runāt tieši par ieraksta autora minētajiem gadiem.
Tālāk ierakstā teikts, ka no Latvijas darbaspēks “aizbrauc vēl šodien”. Taču tajā noklusēts, ka kopš 2010. gada izbraucēju skaits vienmērīgi samazinājies. Arī migrācijas saldo – starpība starp imigrantu un emigrantu skaitu – šajā laika posmā ir uzlabojies. Jaunākie dati liecina, ka 2021. gadā no Latvijas devās prom tikai par 286 cilvēkiem vairāk, nekā pārcēlās uz to. Tāda pati tendence redzama arī, ja ņem vērā tikai darbspējīgā vecuma cilvēkus.
Avots: Oficiālās statistikas portāls
Cik Latvijā tērējam valdībai?
Tāpat ierakstā teikts:
“Taču valsts birokrātija, neraugoties uz vispārējo sabrukumu, nemitīgi auga. Ierēdņu skaits dubultojās, un valdības patēriņa daļa no 8,6% no IKP pieauga līdz 22%, kas nozīmē, ka valdība kļuva 2,5 reizes dārgāka.”
Trūkst konteksta
Valsts patēriņš jeb budžeta iestāžu pakalpojumi ir izdevumi, lai nodrošinātu sabiedrībai noteiktas preces un pakalpojumus. Tajā iekļauta, piemēram, valsts skolu un slimnīcu uzturēšana. 2021. gadā tas bija 20,6% no IKP. Ierakstā starp valsts patēriņu un valdības dārdzību likta vienādības zīme, tādējādi vedinot domāt, ka tajā minētā daļā no IKP aiziet valdībai un tās iestādēm.
Saskaņā ar Eurostat datiem vispārējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem Latvija tērē nepilnus četrus procentus no IKP un tas ir mazāk nekā ES vidēji. Šajos izdevumos ietilpst Izpildvaras un likumdošanas institūcijas, finanšu un fiskālās lietas, ārlietas, valsts parāda norēķini un citas izmaksas. Arī lielais ierēdņu jeb valsts birokrātijā nodarbināto skaits ir bieži izplatīts mīts, par kuru Re:Check rakstījis jau iepriekš (šeit). Valsts sektorā nodarbināto īpatsvars Latvijā ir lielāks nekā ES vidēji, taču mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Valsts sektorā nodarbināto skaitā ietilpst ne tikai ierēdņi jeb “valsts birokrātija”, bet visi valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie, tajā skaitā pedagogi, policisti, arī armija.
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka 1990. gadu sākumā Latvijā rūpniecība tika iznīcināta mērķtiecīgi un apzināti radīta hiperinflācija. No 1990. līdz 1993. Latvijā cenu pieaugums nebija teju 6000%. Bija daudz iemeslu, kāpēc cilvēki 1990. gadu sākumā pameta Latviju. Viens no lielākajiem bija padomju karaspēka izvešana no valsts. Valsts patēriņš ir izdevumi, lai nodrošinātu sabiedrībai noteiktas preces un pakalpojumus; ir nekorekti lēst, ka tā ir nauda, kas aiziet valdībai.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
.png){kind=link}