Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis ieraksts, kura autors sūrojas par Latvijas likteni – mūsu armiju kontrolējot svešu zemju karaspēks, bet rūpniecība un lauksaimniecība pazaudēta. Savukārt ASV ar sankcijām graujot Eiropas ekonomiku, bet prezidenta Džo Baidena stratēģija esot karš, kurš “ir izdevīgs tikai ASV”. Taču ieraksta autora paustais ir maldinošs un neatbilst faktiem.
Ieraksts, ar kuru dalījušies ap 400 lietotāju, publicēts 29. aprīlī. Tajā apgalvots:
“Mūsu armiju komandē svešu zemju karaspēks.”
Tā nav taisnība. Latvijas Satversmē teikts, ka prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Nacionālo bruņoto spēku likums nosaka, ka to vadību īsteno NBS komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. NBS komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Viņu apstiprina amatā un atbrīvo Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Kopš 2017. gada NBS komandiera amatā ir Leonīds Kalniņš.
Re:Check jautāja ieraksta autoram, kāpēc apgalvo, ka Latvijas armiju komandē svešu zemju karaspēks. Viņš atsūtīja citātus no portāla Delfi 2021. gada ziņas par to, ka Latvijā ieradīsies Kanādas bruņoto spēku apvienoto operāciju pavēlniecības komandieris. Šajā ziņā Aizsardzības ministrija atgādina, ka daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, to veido vairāk nekā 1500 karavīru no dažādām valstīm. Taču tas nenozīmē, ka Latvijas armiju komandē Kanāda, bet gan to, ka Kanāda ir vadošā valsts Latvijā izvietotajai bataljona izmēra NATO kaujas grupai. Latvija 2004. gadā kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Plašas sabiedroto kaujas grupas izvietošanu Latvijā vēlējās pati Latvija, jo tas stiprina mūsu aizsardzības spējas un drošību. Vienošanās par sabiedroto spēku izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā tika panākta 2016. gadā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Varšavā; tas bija arī Latvijas lēmums. Ārlietu ministrija norāda, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā mērķis ir stiprināt aizsardzības un atturēšanas spējas Alianses austrumos. Kanāda ir vadītāja NATO kaujas grupai, kas izvietota Latvijā, Lielbritānija ir vadošā valsts bataljona lieluma spēkiem Igaunijā, Vācija – Lietuvā, ASV – Polijā. Tas nenozīmē, ka šīs valstis komandē viņu karaspēku.
Ieraksta autors arī pauž:
“Neesmu ne par Ukrainu, ne par Krieviju, ne ASV – esmu par Latvijas neatkarību. Mums pašiem jābūt savas Valsts nākotnes noteicējiem! Ko Baidens mums var dot, kurš lielās, ka ir pavēlējis bombardēt Belgradu ar tās mierīgajiem iedzīvotājiem, kurš ar sankcijām grauj Eiropas ekonomiku, tādejādi mēģinot ASV pasargāt no ekonomiskās krīzes. Baidena stratēģija ir karš, kurš ir izdevīgs tikai ASV.”
Ieraksta autors savij kopā Ukrainu, Krieviju un ASV un pašreizējās sankcijas ar Belgradas bombardēšanu, ko NATO veica 1990. gados. Vainas vai atbildības novelšana par karu Ukrainā uz ASV vai NATO ir pastāvīgs Kremļa naratīvs, par ko jau iepriekš rakstīja Re:Check (piemēram, šeit un šeit). Pilna mēroga karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī sāka un joprojām turpina Krievija. Krievijas iebrukumu centās novērst gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan daudzu pasaules valstu līderi, tostarp ASV. Medijos aprakstīts arī tas, ka ASV zināja un brīdināja Ukrainu, sabiedrotos, kā arī publiski izpauda Krievijas plānus uzbrukt. Par to mediji vēstīja vēl pirms pērnā gada 24. februāra.
Tāpat nav korekti paust, ka ASV vai tās prezidents Džo Baidens ar sankcijām grauj Eiropas ekonomiku, mēģinot pasargāt ASV no ekonomiskās krīzes. Eiropas Savienība pati ieviesa sankcijas pret Krieviju, turklāt jau kopš 2014. gada. ES būtiski tās palielināja pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pērn.
Re:Check jautāja ieraksta autoram, kāpēc raksta, ka Baidena stratēģija esot karš, kas izdevīgs tikai ASV. Viņš atsaucās uz Baidena senatora amatā pausto atbalstu NATO bombardēšananām Belgradā 1999. gadā. Salīdzinājumus ar situāciju Kosovā regulāri izmanto arī Kremlis savu darbību attaisnošanai. Taču šāds salīdzinājums nav korekts. Pretrunīgi vērtētā NATO operācija sākās pēc tam, kad karš Kosovā ilga jau vairāk nekā gadu, bija notikušas etniskās tīrīšanas un nogalināti civiliedzīvotāji. 11 nedēļas ilgā bombardēšana ļāva sakaut Dienvidslāvijas Federālās Republikas spēkus un noslēgt karu. Baidens 2016. gadā, apmeklējot Belgradu ASV viceprezidenta amatā, izteica līdzjūtību serbiem, kuri zaudēja savus tuviniekus Kosovas kara laikā, tostarp NATO uzlidojumos.
Ieraksta autors arī vēsta par PSRS laiku, liekot noprast, ka tagad Latvijai Eiropas Savienībā klājoties sliktāk. Viņš raksta par likvidēto zivsaimniecību un rūpniecību, bet lauksaimniecība, lopkopība un putnkopība esot uz robežas. Re:Check šos mītus atspēkojis jau iepriekš. Ieraksta autors noklusē arī masu represijas, kas vērstas pret Latvijas iedzīvotājiem padomju okupācijas laikā.
Secinājums: Facebook ierakstā paustais ir maldinošs. Nav tiesa, ka Latvijas armiju komandē svešu zemju karaspēks. Arī apgalvojumiem par ASV izdevīgo karu un Eiropas ekonomikas graušanu ar sankcijām nav pamatojuma. Eiropas Savienība pati noteica sankcijas pret Krieviju.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
