Vai QR koda biļete Rīgas transportā mūs virza uz totālu kontroli?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kāds ieraksts par digitalizācijas draudiem un virzību uz tādu totālu kontroli, kāda valdot Ķīnā. Autores arguments ir Rīgas sabiedriskā transporta biļešu sistēma. No ieraksta noprotams, ka Rīgas sabiedriskā transporta biļetes var iegādāties tikai, noskenējot kodu viedtālruņa aplikācijā, taču tā nav taisnība. Tāpat maldinošs ir viņas paustais par situāciju Ķīnā – tur arvien pastāv skaidras naudas norēķini un cilvēkiem uz ielas nav jāstaigā sejas maskās.
Ieraksts publicēts 13. maijā, ar to dalījušies ap 700 cilvēku. Tajā teikts:
“Šodien, iekāpjot transportā: Biļetes pie vadītāja iegādāties vairs nevar. Tramvajā, kādreiz pa miljoniem iegādātās biļešu kastes arī vairs biļetes nepārdod! Nav pat paspējušas sevi atmaksāt….. Visur slaveno KODU bildītes un aicinājums lietot Mobilly aplikāciju telefonā! Ieeju Narvesenā pēc biļetes, vairs netirgojot! Cilvēkiem piesola ”ātru komfortu”, un ved uz totalitārās kontroles režīmu.”
Vai biļetes var nopirkt tikai aplikācijā?
Tā nav. Rīgas sabiedriskā transporta biļetes var nopirkt aptuveni 400 tirdzniecības vietās, tajā skaitā lielākajā daļā Narvesen kiosku, Re:Check apstiprināja uzņēmumā. Taču kopš 2021. gada 1. aprīļa to patiesi nevar izdarīt ikkatrā šī tīkla tirdzniecības vietā. Par to medijos ziņots jau pirms diviem gadiem. Uzņēmuma Rīgas Satiksme pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane telefonsarunā norādīja: “Es gribu uzsvērt to, ka kopējais [biļešu tirdzniecības] vietu skaits – vairāk nekā 400 – nav mainījies. Tas ir, tas būs un paliks.” Savukārt iespēja iegādāties biļetes mobilajā lietotnē ir papildinājums esošajam piedāvājumam.
Arī Rīgas Satiksmes mājas lapā redzams, ka sabiedriskā transporta biļetes var nopirkt virknē vietu, tostarp Narvesen, Rimi, Maxima, Elvi, Circle K un citur.
Vai tramvaju automātos nepārdod biļetes?
Automāti, kuros var iegādāties sabiedriskā transporta biļetes, izvietoti tikai jaunajos zemās grīdas tramvajos. Kopš šī gada janvārī Rīgā tika ieviesta jauna biļešu cenu sistēma, šajos automātos vairs nevar iegādāties vienu atsevišķu biļeti. Taču tajos aizvien ir iespējams papildināt esošos e-talonus, piemēram, rīdzinieka kartes, arī zilos nepersonalizētos e-talonus.
Kāpēc biļetes nevar iegādāties pie vadītāja?
Biļeti pie vadītāja nevar iegādāties no 2022. gada 1. janvāra. Taču faktiski iespējas nopirkt biļeti pie šofera nav jau kopš Covid-19 pandēmijas, 2020. gada vidus, stāsta Rīgas Satiksme pārstāve Bartaševiča-Feldmane. Izņēmums gan ir 22. autobuss, kas brauc no lidostas Rīga. Šajā gadījumā biļeti var iegādāties pie vadītāja, bet tikai ar bankas karti. Uzņēmumā skaidro, ka tas darīts, lai atvieglotu vadītāju darbu, nenovērstu uzmanību un lai neveidotos rindas pie iekāpšanas sabiedriskajā transportā.
Vai Ķīnā nav skaidras naudas un uz ielas jāstaigā maskās?
Ieraksta autore kā piemēru saistībā ar digitalizāciju min Ķīnu:
“Jau šobrīd Ķīnas pilsētās cilvēki sēž mājās pie datorkastēm un ”strādā”. Iziet uz ielas var tikai maskās. Un norēķini, tikai telefonos, visur un par visu. Skaidrās naudas NAV.”
Nav tiesa, ka uz ielas Ķīnā var iziet tikai maskās. Covid-19 pandēmijas laikā Ķīnā bija strikta ierobežojumu politika. Pērn decembrī pēc iedzīvotāju protestiem Ķīna sāka atteikties no Covid-19 “nulles politikas”. Šī iemesla dēļ gada nogalē valstī strauji pieauga saslimstība, liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Valstī bija pārpildītas slimnīcas un veselības aprūpes sistēma bija ļoti noslogota. Piemēram, Latvijā tajā pašā laikā bija novērots ļoti maz saslimšanas gadījumu. Taču šobrīd Covid-19 gadījumu skaits arī Ķīnā būtiski samazinājies. Kopš aprīļa vidus sejas maskas vairs nav obligātas arī Ķīnas sabiedriskajā transportā, lielveikalos, kinoteātros un citās iekštelpās ar lielu cilvēku skaitu, aprīlī vēstīja mediji. Maskas aizvien ir obligātas cilvēkiem ar pozitīvu Covid-19 testu vai saslimšanas simptomiem, lokālu slimības uzplaiksnījumu gadījumā, medicīnas iestādēs un pansionātos. Kopš marta arī Ķīnas īpašajā administratīvajā teritorijā Honkongā atcelta pandēmijas dēļ noteiktā prasība par plašu sejas masku lietošanu. Pirms tam Honkongas iedzīvotājiem bija jānēsā sejas maskas jebkurā publiskā vietā.
Tāpat nepatiess ir apgalvojums, ka Ķīnā nav skaidras naudas. Ķīna tiešām liek būtisku uzsvaru uz digitālās naudas ieviešanu. Bet tajā nav izzudusi skaidra nauda. Arī portālā Makroekonomika pērn oktobrī Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns un moderno maksājumu eksperts Emīls Dārziņš skaidroja, ka Ķīnā vērojama izteikta skaidras naudas apjoma samazināšanās, taču tā ir vēl tālu no izzušanas. “Turklāt Ķīnā pieaugošās bezskaidrās naudas norēķinu iespējas ietver bažas par centieniem arvien vairāk kontrolēt iedzīvotāju ikdienu. Acīmredzot ne visiem valsts iedzīvotājiem šādas perspektīvas šķiet pievilcīgas,” par Ķīnu norāda raksta autori. Taču Ķīna ir autoritāra vienpartijas valsts, kuru regulāri kritizē par cilvēktiesību pārkāpumiem un iedzīvotāju kontroli caur sociālajiem medijiem.
Par līdzīgiem maldiem, kas sociālajos medijos izplatījušies, piemēram, par digitālo valūtu Re:Check rakstīja jau iepriekš.
Secinājums: Facebook ierakstā par digitalizāciju pausti vairāki maldinoši apgalvojumi. Nav pamata saistīt Rīgas sabiedriskajā transportā ieviesto koda biļeti ar cilvēku totālas kontroles režīmu. Tā ieviesta pasažieru ērtībai kā papildinājums, nevis esošās e-talonu sistēmas aizstājējs. Rīgas Satiksmes biļetes aizvien ir iespējams nopirkt lielākajā daļā Narvesen tirdzniecības vietu, bet kopumā Rīgā – vairāk nekā 400 tirdzniecības vietās. Nav tiesa, ka Ķīnā uz ielas var iziet tikai maskās un tur nav skaidras naudas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
