Re:Check

Facebook populārs kļuvis ieraksts, kurā teikts, ka vairāku lielu kompāniju vadītāji vairās no savu produktu lietošanas. Piemēram, Pepsi un McDonalds vadītāji nelietojot pašu piedāvātos produktus, Stīvs Džobss neļāvis bērniem lietot iPad, Bils Geitss neesot ļāvis vakcinēt savus bērnus. Līdzīgus ierakstus izplata arī sociālo mediju lietotāji citās valodās. Tomēr daļa šo apgalvojumu ir nepatiesi vai tiem nav uzticamu avotu.

Facebook otro elpu guvuši pārveidoti attēli, kuros redzams pie lietoto apģērbu veikala R.D.A. pielikts uzraksts “mazlietotas sejas maskas no Vācijas”. Pirmoreiz šādus ierakstus sociālo mediju lietotāji sāka izplatīt decembrī, taču ar tiem atkal dalās tūkstoši.

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis ieraksts par to, ka Baltkrievijā ne vienu dienu neesot bijusi karantīna, cilvēki staigājot bez maskām, bet mirstības dati nemainoties. Tomēr ieraksts ir maldinošs, jo valstī ieviesta virkne ierobežojumu, aizvērtas robežas un Minskā sejas maskas sabiedriskās vietās ir obligātas. Turklāt pētniekiem ir bažas, ka mirstība ir daudzkārt augstāka, nekā rāda oficiālie dati.

Sociālajos medijos popularitāti guvis video, kurā vakcinācijas pretinieki stāsta par mRNS vakcīnu kaitīgumu. Tiek nepatiesi apgalvots, ka ar vakcīnām vēloties padarīt cilvēka ķermeni par slimības izraisītāju, kā arī vakcīnas izraisot Alcheimera slimību, vēzi un citas saslimšanas. Tā nav taisnība.

Gan Facebook, gan Telegram dezinformācijas izplatītāji mudina cilvēkus lejupielādēt, drukāt bukleta formā un dalīties ar informatīvu materiālu, kas satur nepatiesu informāciju par Covid-19 vakcīnām. LTV ziņoja, ka uz šādu pamudinājumu atsaukusies pat kāda ģimenes ārste, kas nepatieso informāciju izsūtījusi pacientiem. Materiālā, piemēram, nepatiesi norādīts, ka vakcīna ir eksperimentāla, vairākām iedzīvotāju grupām aizliegts vakcinēties, un pausts, ka vakcīnas sastāvā ir embrija šūnas. Tāpat uzskaitītas vakcīnas blaknes, nenorādot, cik bieži tās sastopamas.

Sociālajā medijā Facebook vairāk nekā 1000 cilvēku dalījās ar attēlu par IT risinājumam vakcinācijas procesa pārvaldībai paredzēto finansējumu. Tomēr minētais skaitlis – 4 450 330 eiro – neatbilst patiesībai. Veselības ministrijā Re:Check apstiprina, ka šim mērķim paredzēts tērēt apmēram trīs reizes mazāk naudas – 1 450 330 eiro.