No maija teorētiski vakcinēties pret Covid-19 var katrs iedzīvotājs, bez prioritārajām grupām. Taču realitātē tas strādā tikai lielajās pilsētās. Latvijā potē tikai 55% ģimenes ārstu, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Atsevišķos novados – neviens, tāpēc iespēja jāmeklē kaimiņu pašvaldībās. Tāpat kavējas vakcinācija mājās – ir cilvēki, kas to pieteikuši jau februārī, taču iepirkums izbraukuma vakcinēšanai noslēdzies tikai tagad. Re:Baltica skaidro, kas kavē vakcināciju.

Latvijā ir 1392 ģimenes ārstu, kas noslēguši līgumus ar NVD. No viņiem pret Covid-19 nevakcinē 45%. Lai saprastu, kāpēc, Re:Baltica sazinājās ar vairāk nekā 100 ģimenes ārstiem visā Latvijā. Atbildes bija līdzīgas. Vieniem trūkst resursu. Citi nepotē, jo pašvaldībā ir medicīnas iestāde ar vakcinācijas kabinetu – un visus tad sūta potēties vienuviet. Citi atteikušies, jo “negrib papildu galvassāpes”. Vēl kādus atturot procesa organizācijas haoss. 

Ko darīt viņu pacientiem? Daļa ārstu gatavo sarakstus un sūta vai nu uz tuvāko vakcinācijas kabinetu, vai centru, ja tāds ir, vai NVD. Citi nedara arī to un iesaka pašiem zvanīt uz 8989.

Pēc vakcīnas – uz blakus novadu

Datu avots: Nacionālais veselības dienests, vizualizācija eazyBI. Jāatzīmē, ka NVD dati var nebūt pilnīgi, jo atsevišķās vietās dienestam ir līgums ar iestādi, nevis ārstiem, tāpēc iestādē strādājošie ārsti NVD datos var tikt norādīti kā tie, kas nevakcinē, lai gan patiesībā vakcināciju veic. Tāpat Re:Baltica atklāja, ka atsevišķās privātpraksēs, kas NVD norādītas kā nevakcinētāji, tomēr potē. Pēc Re:Baltica norādes dienests atsevišķas kļūdas datos izlaboja, taču nav zināms, vai un cik tādu vēl palicis. 

Novadu, kuros nevakcinē neviens no esošajiem ģimenes ārstiem, nav daudz – trīs. Viens no tiem ir Ciblas novads, kurā pieņem divi ģimenes ārsti, bet vakcinācijas kabineta nav. Ko darīt tiem, kas grib poti? Ģimenes ārsts Roberts Vasiļjevs saka, ka gatavo sarakstu un sūta uz Ludzas medicīnas centru. Pats nepotē, jo neesot pietiekami daudz gribētāju, lai izveidotu rindu, kas neļaus devas aizlaist vējā. Ja iedzīvotāju aktivitāte augs, Vasiļjevs ir gatavs vakcinēt arī Ciblas novada Lucmuižā, kur viņš pieņem pacientus. 

No tālākiem novada ciemiem līdz Ludzai ir aptuveni 25 kilometri, zina teikt domes priekšsēdētāja Renāte Mikaskina. Cilvēkiem, kuriem sava transporta nav, palīdzēšot sociālais dienests. Līdz šim gan neviens nav lūdzis.

Palīdzēt iedzīvotājiem gatavs esot arī Vārkavas novada sociālais dienests. Vienīgā ģimenes ārste Zita Laizāne Covid-19 poti nepiedāvā, jo tam nepietiek resursu. “Man ir viens palīgs, tekošie darbi neapstājas, nevaram vēl šo uzņemties,” viņa saka. Novada iedzīvotājus pēc vakcīnas sūta uz Preiļiem. Dažiem līdz pilsētai jāmēro vismaz divdesmit kilometri. Domes priekšsēdētāja Anita Brakovska norāda, ka cilvēki pagaidām tiekot galā paši: “Tie tomēr ir lauki, saprotiet, viens otru pazīst, kaimiņš kaimiņu pazīst, nodibinājis pozitīvus sakarus ar kādu, kurš var aizvest uz veikalu, pie ārsta. Tā nav pilnīgi, es uzskatu, nekāda problēma. Vajadzēs — arī sociālais dienests aizvedīs.”

Vēl pirms pāris nedēļām pie potes savā pašvaldībā tikt nevarēja arī Rugāju novada iedzīvotāji, taču nu var. Līdzīgi kā citviet, tas saistīts ar iedzīvotāju zemo aktivitāti. Sākotnēji bija par maz vakcinēties gribētāju, taču, kad atvēra arvien vairāk prioritāro grupu, ģimenes ārsts varēja sākt veidot rindu un vakcinēt turpat Rugājos. 

Dati rāda, ka vismazāk ģimenes ārstu vakcinē Latgalē un valsts centrālajā daļā. Lai gan Jūrmalā tie ir vien 6% un Rīgā 26%, pacientiem tikt pie potes problēmām nevajadzētu būt, jo abās pilsētās ir gan masu vakcinācijas centri, gan medicīnas iestādes, kurās ir vakcinācijas kabineti. 

Citādi ir Latgalē, kur poti piedāvā vien 31% ģimenes ārstu un maz vakcinē arī novados bez lielajiem vakcinācijas centriem. Ir gan tādi novadi, kur nevakcinē neviens no ģimenes ārstiem, gan tādi, kur vakcinē vien trešā daļa. 

Visvairāk ģimenes ārstu vakcinē Kurzemē. Lielākajā daļā novadu to dara visi, turklāt nav neviena novada, kurā vakcinējošo ārstu skaits būtu zem 50%. Savukārt Vidzemē, kur vakcinācijā piedalās 88% ģimenes ārstu, viszemākais procents ir Mazsalacas novadā – viens no trim ārstiem. Re:Baltica gan noskaidroja, ka Mazsalacas slimnīcā ir vakcinācijas kabinets, kur pie potes, ja tās atvestas, tiek katrs gribētājs. 

Vai tā ir problēma?

“Problēma ir kā kurā apdzīvotā vietā, es tā varētu formulēt. Ja apdzīvotā vietā nevakcinē viens ģimenes ārsts un ir vēl citas ārstniecības iestādes, tad tā nav problēma. Savukārt, ja apdzīvotā vietā nevakcinē vairāki ģimenes ārsti un nav daudz citu ārstniecības iestāžu alternatīvu, tad tā var būt problēma,” saka NVD vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.

Eksperte atzīmē, ka ar problēmām tikt pie potes var sastapties arī to novadu iedzīvotāji, kuros vakcinē pat vairāki ģimenes ārsti. Proti, NVD no speciālistiem saņem datus, kuros norādīta jauda jeb cik daudz vakcīnu konkrētajā vietā ar esošajiem resursiem iespējams sapotēt. Analizējot pieteikumus manavakcina.lv,  dienests secinājis, ka atsevišķās Latvijas vietās pieprasījums pēc vakcīnas ir lielāks nekā esošā jauda sapotēt. Maija sākumā šāda situācija radusies Alūksnē, Madonā, Preiļos, Siguldā un Bauskā. NVD izskatot “iespējas uzlabot vakcinācijas pieejamību, palielinot vakcinācijas veikšanas vietu skaitu.” Piemēram, uz Alūksni sūtīs izbraukuma pakalpojuma sniedzējus. 

Negrib klapatas, dusmojas par haosu

Kam ģimenes ārsta praksē jābūt, lai varētu pilnvērtīgi iesaistīties vakcinācijā? Ārsta palīgam, kurš apzvanīs un aicinās pacientus vakcinēties. Atbilstīgi aprīkotam procedūru kabinetam. Atsevišķai telpai, kur 15 minūtes uzkavēties pēc potes, nesastopot citus pacientus. Šīs ir prasības, kuras savās praksēs izvērtēja ģimenes ārsti, kad lēma, vai pieteikties papildu citiem pienākumiem vakcinēt pret Covid-19. Ne visas prakses šīm prasībām atbilda, tāpēc nemaz nepieteicās, iemeslus uzskaita Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. 

Līdzīgus iemeslus min arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska. Taču viņa papildina, ka arī samaksa par vakcinācijas veikšanu neesot pietiekama. Ārsti par katru poti senioriem un hroniskajiem slimniekiem saņem 12,60 eiro, par pārējiem – 7,70 eiro. Taču asociācija aprēķinājusi, ka tarifam vajadzētu būt vismaz 15-16 eiro. “Tā nav parasta ieduršana plecā. Tā ir zvanīšana, sarunāšana, organizēšana. Tas ir pilns papildu darba laiks vai ārpus darba laiks ,” norāda Kozlovska. 

NVD gan norāda, ka par virsstundām ārsti saņem piemaksu. “Līdz ar to ģimenes ārsta prakse, kura veic vakcinēšanu ārpus prakses darba laika vai svētku dienā, saņem no NVD maksājumu 12,71 eiro apmērā (tarifs 7,70 eiro + papildu manipulācija 3,14 eiro + papildu manipulācija 1,87 eiro),” uzskaita dienesta pārstāve Evija Štālberga.

Esot arī tādi ārsti, kuri sākotnēji pieteikušies vakcinēt, bet vēlāk pārdomāja. “Tas bija haotiskais Vakcinācijas biroja darbs, organizējot vakcinācijas procesu,” atklāj Veide. Viņa stāsta, ka  jau pirmajā nedēļā ārsti nesaņēma tik daudz vakcīnu, cik bija pasūtīts. “Vakcīnu piegāde kliboja visu laiku. Haoss, kas ar vakcināciju sākās, daudziem ģimenes ārstiem lika pārdomāt, vai šajā procesā iesaistīties,” norāda asociācijas vadītāja.

Ārstus arī aizvainojis, ka praksēs piegādāti vakcīnu pārpalikumi. “Vispirms izdalīti lielajiem centriem, veselības centriem, un tas, kas palika pāri, tika dalīts ģimenes ārstiem. Pienāca pat brīdis, kad mums uz nedēļu iedod vienu flakonu, tas ir 10-11 devas,” saka Veide. 

Tikai aprīļa otrajā pusē ģimenes ārsti saņēmuši tik vakcīnu, cik bija pasūtīts. Solīts, ka maijā vidū būšot pietiekami vakcīnu, ko piegādās divreiz nedēļā. Asociācijas vadītāja arī cer, ka līdz tam brīdim būs sakārtota piegāžu kārtība, jo pašreiz ārsti nezina, kad un cik vakcīnu atvedīs. Tad varēšot teikt, ka haoss ir beidzies, uzsver Veide.

Nevari iziet no mājas? Pagaidi pāris mēnešus

Taču tas nav beidzies cilvēkiem, kuri nevar iziet no mājas. Vakcinācijas birojs aprīļa beigās bija saņēmis 1600 pieteikumus no cilvēkiem, kam nepieciešama potēšana dzīvesvietā. 

Valentīnai* no Daugavpils ir 93 gadi, kas nozīmē, ka viņu kā prioritārās grupas pārstāvi varēja vakcinēt jau februārī. Viņa ir invalīde, kas nevar iziet no mājas, savukārt ģimenes ārsts nevakcinē. 

Jau februārī, atsaucoties Veselības ministrijas (VM) aicinājumam, tuvinieki Valentīnu reģistrēja vakcinēšanai, piesakot pa informatīvo tālruni. Pēc mirkļa atnāca īsziņa, ka reģistrēšanās apstiprināta un jāgaida ziņa. Tuvinieki domāja, ka Valentīna tūlīt, tūlīt saņems vakcīnu, bet tad sākās riņķa deja ar zvaniem un solījumiem vairāku mēnešu garumā. Viņa savu poti maija sākumā joprojām nav saņēmusi.

Marta sākumā atnāca īsziņa, ka vakcīnu saņems pie ģimenes ārsta. Lai gaida zvanu. Valentīnas meita pati piezvanīja ārstei. Izrādījās, ka viņa vakcināciju nemaz neveic, taču zina, ka paciente no mājas iziet nevar un informāciju nodos NVD. 

Mēnesi valdīja klusums. Aprīļa vidū atnāca identiska īsziņa – saņemsiet vakcīnu pie ģimenes ārsta, gaidiet zvanu. Ģimenes ārste joprojām nepotēja. Meita zvanīja gan uz Daugavpils poliklīniku, gan vakcinācijas centru – visur atbildēja, ka izbraukuma vakcināciju neveic. 

Valentīnas gadījums nav unikāls. Lai gan seniorus potē jau labu laiku, vakcinācija dzīvesvietā sākta tikai aprīļa beigās. Vakcinācijas biroja pārstāve Agnese Strazda paskaidroja, ka tikai martā biroja dienaskārtībā parādījusies šī problēma. Tad arī sākuši rīkoties – sistēmā radītā iespēja “pievienot ķeksi, ka nepieciešama izbraukuma vakcinācija”, apzinātas ģimenes ārstu iespējas, veidoti saraksti, organizēti iepirkumi izbraukuma vakcinācijai. 

Valentīnas tuvinieki uzskata, ka tas nav godīgi – kamēr citi seniori potēti, viņai vairākus mēnešu jādzīvo neziņā. “Mēs vakar ar viņu tā arī pasmējāmies, ka savakcinēti pat visi, kas sēž cietumā, bet viņai aizvien jāgaida, lai gan viņa vispār bija pirmajā grupā,” saka Valentīnas meita. “Man vairāk nav ticības. Kāpēc man visu laiku ir jāzvana? Cik reizes var zvanīt? Man ir darbs, mamma jākopj, par ģimeni jārūpējas. Kaut kā smagi tam visam ticēt.” 

Strazda neuzskata, ka šo situāciju var uzskatīt par diskrimināciju. Lai gan tie, kas no mājas iziet nevar, pie vakcīnām tiek pāris mēnešu vēlāk nekā citi, viņi nekad neesot aizmirsti un “liela uzmanība un rūpes vienmēr bijušas”. Tāpat viņa piebilda, ka “ja skatāmies no epidemioloģiskā viedokļa, es domāju, ka, mēs šobrīd arī ļoti labi redzam, ka tie, kas ir mājās tādā tomēr salīdzinoši fiksētā vidē, tas tāpat kā pašizolācijā, tev ir daudz mazāka iespēja saslimt, nekā tad, ja tu esi tāds mobils.” Šim apgalvojumam gan nepiekrīt Valentīnas meita. Viņa dzīvo kopā ar mammu un viņu kopj, taču iet arī uz darbu, veikalu, aptieku. Sieviete baidās, ka varētu vīrusu nodot mammai. 

Daugavpils masu vakcinācijas centra koordinatore Dina Hublarova-Pokšāne sarunā ar Re:Baltica norādīja, ka līdz šim uz iedzīvotāju mājām braukuši nav, jo nebija no NVD saņēmuši sarakstu, kur jābrauc. Aprīļa beigās tas tomēr iedots un jau pēc maija svētkiem ar visiem sazināšoties un braukšot potēt. 

Ātrāk pie potes varēja tikt tie, pie kuriem uz mājām gatavs bija braukt ģimenes ārsts. Tādu bija pavisam maz. Ģimenes ārstu pārstāve Veide skaidro – tas tāpēc, ka “mēs nedrīkstam pamest to darbu, kas mums ir jāveic ikdienā praksē.”

Vai ārsti netic vakcīnām?

Vairāki lasītāji Re:Baltica uzticēja pieredzi, ka vakcinēties nav ieteikuši ģimenes ārsti: vai nu ar konkrētu vakcīnu (AstraZeneca), vai vispār. Taču, kad Re:Baltica ar ārstiem sazinājās, visi to noliedza.

Tā, piemēram, par kādu nelielu praksi Sējas novadā lasītājs apgalvoja, ka tur “paši nepotējoties, nepieteicās uz vakcināciju un neiesaka citiem.” Pašā praksē to nodēvēja par “muļķībām”. “Nekad mūžā neesam no vakcinācijām atrunājuši,” saka ārste Sandra Ozoliņa. Viņa pati vēl nav potējusies, bet grasās to darīt. “Tas, ka es nogaidu, nenozīmē, ka es nekad mūžā nevakcinēšos. Mani bērni, piemēram, ir vakcinējušies.”

Savukārt to, kāpēc izvēlējusies nepotēt pašas praksē, skaidro ar neatbilstošām telpām un personāla daudzumu. “Mums ir šaurs koridors, esam maza prakse. Mēs uz vietas esam divas — ārsts un ārsta palīgs. Kurš to papildu darbu darīs? Varbūt esam bailīgas, bet labāk neuzņemamies,”  skaidro praksē. 

Par Salacgrīvas novadā strādājošo ģimenes ārsti Anitu Līdumu kāds pacients stāstīja, ka daktere jau no paša sākuma neesot ticējusi Covid-19. Tas esot novedis pie tā, ka kāds no viņas pacientiem miris no Covid-19, jo laikus nesaņēma palīdzību. Kad Re:Baltica ārstei par to jautāja, mediķe izvairījās atbildēt un sacīja, ka telefoniski neko nestāstīs. 

Pacients arī pauda, ka daktere “brīvprātīgi nevienam neieteiks vakcinēties. Vismaz mūsu ģimenei, kurā ir dažāda vecuma cilvēki, viņa nav ieteikusi to darīt.” Savukārt uz šo apgalvojumu Līduma atbildēja, ka “viņa nevienam neatsaka, ja kāds vēlas vakcinēties.”

Par ģimenes ārsti Gitu Gaņģi, kura pieņem vienā no lielajiem veselības centriem Rīgā, pacients stāstīja, ka “ārste ir ieteikusi nevakcinēties, jo tā neesot īsta vakcīna un ka tā mainot ģenētiku.” Ārste arī mierinājusi pacientu, sakot “ja saslimsi, vienkārši nāc pie manis, ir 95% iespējamība, ka tu nenomirsi.” Sazvanīta, Gaņģe apgalvoja, ka neko tādu nav nevienam teikusi. Uz jautājumu, vai ārste iesaka saviem pacientiem vakcinēties, viņa atvadījās un sarunu pārtrauca.  

To, ka antivakcinētāji ietekmējuši arī ģimenes ārstu uzskatus, nenoliedz arī paši dakteri. “Ļoti strādā antivakcinētāji,” uzsver LLĢĀA vadītāja Kozlovska: “Arī pretrunīgā informācija, kas nāk no masu medijiem par vakcīnu drošumu, tas ietekmē cilvēku prātus.” Viņa būtu vēlējusies, lai dezinformācijai pretī būtu likta spēcīga un regulāra informēšanas kampaņa. 

Kad februārī sāka vakcinēt seniorus un notika publiska politiķu un viedokļu līderu vakcinācija, lai mudinātu sabiedrību potēties, Re:Baltica aptaujāja arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdi, vai vakcinējušies un iesaka to darīt saviem pacientiem. Visi atbildēja apstiprinoši, izņemot LĀB prezidenti Ilzi Aizsilnieci. Viņa februārī atbildēja, ka vēl nav vakcinējusies, bet regulāri veicot testus gan sev, gan kolēģiem. “Savā ģimenes ārsta praksē papildu visām epidemioloģiskās drošības prasībām un dezinfekcijai nodrošinu gaisa attīrīšanu un jonizāciju, maniem pacientiem ir pieejami pulsa oksimetri, tiek regulāri nodrošināta skābekļa saturācijas asinīs mērīšana,” norādīja Aizsilniece. Saviem pacientiem viņa ieteica vakcinēties atbilstīgi vakcinācijas plānam un pacienta individuālajai diagnozei. 

Vai šajā laikā LĀB prezidentes domas ir mainījušās? Līdz raksta publicēšanai Re:Baltica atbildes nesaņēma.

*Pēc personas tuvinieku lūguma viņas identitāte netiek atklāta, bet redakcijai ir zināma. 

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu