Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Tūkstošiem cilvēku Facebook dalījās ar vairākiem video, kuros apgalvots, ka pasākumi Covid-19 ierobežošanai neattiecas uz privātpersonām vai tos var nepildīt, jo par tiem nav lēmusi Saeima, bet Ministru kabinets. Tā nav taisnība. Noteikumi ir spēkā, jo Saeima, kuras koalīcijā strādā tās pašas politiskās partijas, kas Ministru kabinetā, ar Epidemioloģiskās drošības likumu ir uzticējusi Ministru kabinetam tiesības lemt par ierobežojumiem. Ministru kabineta noteikumi nav jāapstiprina Saeimai.
Ierakstā apgalvots:
“IEROBEŽOJUMI PAT SAEIMĀ NAV APSTIPRINĀTI. TAS NOZĪMĒ PRIVĀTPERSONĀM NAV SAISTOŠI.”
Pievienotajā video kāds vīrietis stāsta: “Valsts kacelejas mājaslapā ir normatīvo aktu pieņemšanas kārtība, un tur ir rakstīts, ka saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības Latvijā pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmērā. Attiecīgi Latvijā tauta un Saeima ir vienīgie subjekti, kam ir tiesības noteiktā procedūrā piešķirt kādam aktam vispārsaistošu likuma spēku.” Viņš arī apgalvo: “Kamēr nav Saeima apstiprinājusi jebkuru normatīvo aktu, ko izdod Ministru kabinets, tad tas ir iekšējais normatīvais akts, kas uz privātpersonām nemaz neattiecas.”
Citā ierakstā teikts:
“Ministru kabineta noteikumi Nr. 360. un Nr.611 var neizpildīt, tā kā Saeima neapstiprina viņus???“
Valsts kancelejas mājaslapā tiešām publicēta Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, kurā ir nodaļa “Normatīvo aktu pieņemšanas kārtība”. Arī attiecīgais Satversmes pants citēts precīzi. Taču nākamjā rokasgrāmatas nodaļā, kas video nav pieminēta, arī skaidrots, ka atsevišķās situācijas Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus. Viens no iemesliem – “ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis”. Pilnvarojumā jānorāda tā galvenie satura virzieni. Tas aprakstīts Ministru kabineta iekārtas likuma 31.pantā.
Ministru kabinets ir izdevis noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Tajos, piemēram, aprakstīts, kam un kādās situācijās jāievēro distancēšanās, kādos apstākļos jālieto sejas maskas, un uzskaitīti citi šobrīd aktuālie ierobežojumi. Tiesību aktu vietnē Likumi.lv arī norādīts, ka noteikumi izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu. Tā 3.pantā minēts, ka “Ministru kabinets nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai”.
Re:Check iepriekš rakstījis par līdzīgu apgalvojumu, ka prasībai nēsāt maskas sabiedriskajā transportā neesot likuma spēka. Tolaik par to arī vaicājām kādreizējai Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānei, pašreizējai Satversmes tiesas tiesnesei Anitai Rodiņai un konstitucionālo tiesību ekspertam Edgaram Pastaram. “Ir jāskatās, vai ir kāda likuma norma, kas pilnvaro Ministru kabinetu rīkoties konkrētā gadījumā, konkrētā situācijā,” tolaik uzsvēra Rodiņa. Tā skaidroja arī Pastars: “Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka “ar likumu” nozīmē arī citus normatīvos aktus, kas izdoti saskaņā ar likumu un atbilstošu likuma deleģējumu”.
Arī ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets. Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, teikts likumā.
* Raksts papildināts 2021. gada oktobrī.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
