Sāpoša mugura, sagriezti pirksti un vismaz astoņu stundu monotons darbs ir ikdiena zivju fabrikā Gamma-A. Samaksa – 2 santīmi par safasētu konserva bundžiņu.

Komendante Tamāra* ir paveca, drukna sieviete. Melnā miskastes maisā viņa krāmē spilvenu, spilvendrānu, palagu, segas pārvalku un pelēku segu. Par šīm lietām tikko kā parakstījos uzskaites žurnālā, jo turpmāko nedēļu strādāšu zivju pārstrādes fabrikā Gamma-A un dzīvošu kopmītnēs. Ziemā par tām jāmaksā 25 lati mēnesī, vasarā — 20. Īres maksu man atvilks no algas.

Kurš gan aizņemtos 200 latu, ja pēc gada vajadzēs atdot jau tūkstoti vai pat trīs? Taču latvieši šādu neticamu izvēli izdara arvien biežāk. Kamēr daudzi no krīzes joprojām nav izkārpījušies, ātro kredītu bizness pilnā sparā bauda ekonomikas «uzrāvienu» un pelna miljonus. Par augļošanu jeb pārmērīgi apgrūtinošiem aizdevumiem draud pat cietumsods, tomēr Latvija — pretēji Igaunijai un Lietuvai — nekādi nav ierobežojusi fantastiskos kredītprocentus. Vismaz līdz šim, bet nu vadzis ir pilns.

2010. gadā Latvijā tika izsniegti 300 000 ātrie kredīti, 2011. gadā šis skaitlis jau bija piecas reizes lielāks – 1 500 000. Tiek prognozēts, ka 2012. gadā ātro kredītu bizness pieaudzis par 30-40%.

Krīzes gados īstermiņa aizdevuma bizness audzis ļoti strauji. 2011. gadā izsniegti aptuveni 1,5 miljoni ātro kredītu, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā 2010. gadā. Tas ir pēc pašu aizdevēju aprēķiniem. Latvijā nav pieejami pilnvērtīgi dati, jo, atšķirībā no bankām, ātro kredītu firmām nav jāiesniedz ikmēnešu atskaites par savu darbu. Grafikā 2011.-2010. gada apgrozījums firmām, kas galvenokārt nodarbojas ar ātro kredītu aizdošanu. Salīdzinot ar 2010. gadu, ātro kredītu firmu apgrozījums 2011. gadā pieauga par 112%, kas ir ļoti augsts rādītājs.

Tabulā ir attēlotas visas Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā norādītās firmas, kurām ir izsniegta licence kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, tabulā ir apkopotas firmu piedāvātās gada procentu likmes, ko vajadzēs samaksāt, aizņemoties 200 latus, kā arī ir aprēķinātas % likmes, kas jāatmaksā pēc gada un kopējā atmaksājamā summa.

Kārdinošas picas un 0% likme pirmajā mēnesī ir veidi, kā ātro kredītu firmas mēģina pievilināt jaunus klientus. Taču košās reklāmas nepastāsta, ka procentu maksājumi aug pa mēnešiem, no īstermiņa aizņēmuma pārvēršoties par ilgstošu parādu.

Tuvojoties naktij, kad Bergenā, lielā Norvēģijas rietumkrasta pilsētā, norimst burzma, Inese Liepiņa un viņas vīrs Pēteris dodas uz darbu. Ap pusnakti Pēteris savā kravas auto iekrauj 6000 laikrakstu, bet Ineses – apmēram 1000. Tad viņš gādīgi palīdz sievai iekāpt viņas mašīnā un satraukti noskatās kā viņa aizbrauc. Inese nav radusi braukt pa Norvēģijas stāvajiem kalniem, bez tam bieži, kāpjot divpadsmit stāvīgajās bloku mājās, lai piegādātu smagās avīžu pakas, par sevi atgādina arī hroniskās muguras sāpes.

Dzintra Briede pirms gada izšķīrās no vīra un zaudēja darbu. 42 gadus vecā četru bērnu māmiņa pārbrauca dzīvot pie tēva Bunkas pagastā, Priekules rajonā. Izrādās, ka šajā pagastā Dzintras ģimene skaitās bagāta.

Šonedēļ Latvija zaudēja vēl vienu ģimeni. Uz dzīvi Vācijā pārcēlās Birģeļu ģimene no Puikules, jo viņi Latvijā nespēja nopelnīt naudu pat maizei. Stāts no Puikules par aizbraucējiem un palikušajiem.

Par sākumdeklarēšanās jeb tā sauktā “nulles deklarācijas” likuma vajadzību politiķi runāja jau kopš neatkarības atgūšanas. Ar retiem izņēmumiem, visas valdošās varas it kā atbalstīja tā pieņemšanu. Likums vairākas reizes nonāca Saeimā uz balsošanu, kur to teju vienprātīgi atbalstīja visi politiķi, bet tas nekad tā arī nenonāca līdz trešajam – galīgajam lasījumam. Par tā likteni tika izlemts aizkulisēs. Un to vienkārši nevirzīja tālāk. Re:Baltica pēta kā tas notika.

Lai skatītu slīdni spied uz attēla vai arī šeit – Nulles deklarācija