Biznesa saites ar vietējiem oligarhiem, iekšējie strīdi banku uzraugu vidū un kaimiņu lietuviešu neuzticēšanās bija iemesli, kādēļ krievu miljonārs Vladimirs Antonovs netraucēti varēja izmantot Krājbanku, lai apmierinātu savas biznesa ambīcijas. Pēc Antonova impērijas sabrukšanas kļuva skaidrs, ka viņš to nevarēja atļauties. Šī ir jau otrā banka pēdējo gadu laikā, par kuras krišanu kārtējo reizi samaksās Latvijas nodokļu maksātāji. Kādēļ tā?

Šos uzņēmumus Vladimirs Antonovs kontrolēja līdz 2011.gada novembrim pirms sabruka Snoras un Latvijas Krājbanka. Šobrīd daļai no uzņēmumiem pieteikta maksātnespēja, vai arī tie ir pārdoti.

Lai skatītu shēmu pilnā izmērā spiediet šeit!

Lietuvas Bankas (LB) amatpersonas no Šveices banku iestādēm 2011. gada saņēma šokējošu ziņu. Tā sekoja kā atbilde LB informācijas pieprasījumam. Pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas valdes priekšsēdētāja krēslā ar stingru prezidentes Dalias Gribauskaites atbalstu 2011. gada pavasarī sēdās Vitas Vasiļauskas, viens no viņa pirmajiem darbiem bija mēģināt piespiest valsts ceturto lielāko banku Snoras kļūt caurskatāmākai, lai apmierinātu Rietumu standartus. Taču nedz Vasiļauskas, nedz viņa tuvākie palīgi spēja noticēt, ka bankas īpašnieku finanšu shēmošana bija aizgājusi tik tālu.

«Man kā ienācējam politikā bija šoks, ka starp valstīm ir tik liela neuzticēšanās,» – ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

2007.gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodibināja fondu Russkij Mir. Tā mērķis ir izplatīt krievu kultūru ārzemēs, un tas lepojas ar savu atvērtību. Vairāku mēnešu garā izmeklēšanā Re:Baltica žurnālisti atklāja caurspīdības trūkumu fonda darbībā Baltijas valstīs. Russkij Mir neatklāj visas organizācijas, kurām dota naudu. Noslēgtie līgumi par naudas saņemšanu ir konfidenciāli. Kurš ieguva finansējumu, un kam nauda tērēta? Izmeklēšanas kopsavilkumu lasiet šajā interaktīvajā skaidrotājā. Rakstus no trim Baltijas valstīm lasiet šajā un Re:Baltica.com angļu valodas sadaļā.

Interaktīvais skaidrotājs rāda galvenos pētījuma secinājumus, pie kuriem nonākuši trīs Baltijas valstu žurnālisti.

Kam pieder Baltijā lielākais krievu mediju holdings?

Maskavas garā roka vai tikai bizness? Pirmais Baltijas kanāls (PBK) ir krievu iecienītākā televīzija. Šī gada sākumā kanāla kopējā auditorija Baltijā pārsniedza četrus miljonus skatītāju. Pašlaik PBK mātes kompānijas Baltijas mediju alianse (BMA) mērķis ir kļūt par vadošo mediju holdingu Baltijā. Un tas ir ļoti reāls mērķis, jo PBK ir gatavs pakalpot vadošiem politiķiem, lai papildinātu savu maku.

Kam pieder ietekmīgais mediju koncerns un kas ir tā biznesa veiksmes noslēpums, Re:Baltica pētīja Latvijā un Igaunijā.

Pirmais Baltijas Kanāls (PBK), Centra partijas līderis Edgars Savisārs un Krievijas ietekme Igaunijas politikā.

Deviņdesmitajos viņu vajāja nikni noguldītāji un prokuratūra, nācās pat pamest Latviju. Taču viņš atgriezās un izveidoja mediju impēriju, kurai Baltijā ir miljonos mērāma auditorija. Rīgas un Tallinas mēri par saviem amatiem var pateikties viņam — Pirmā Baltijas kanāla šefam Oļegam Solodovam. Vai arī ļaudīm Maskavā, kuriem par ekskluzīvu piekļuvi ienesīgajam televīzijas biznesam var pateikties Solodovs.

Kādēļ Putina fonds “Russkij Mir” neatklāj savas aktivitātes Baltijā?

“Mūsu skoliņa strādā jau 19.sezonu,” šo frāzi mūsu tikšanās laikā Jakovs Pliners atkārto reizes četras. Bijušais Saeimas deputāts no PCTVL ir acīmredzami uztraucies. Viņš aicina iekšā paša vadītajā krievu vispārizglītojošajā privātskolā “Evrika”. Tā atrodas izbijušā padomju laiku bērnu dārza ēkā Imantas deviņstāvu māju iekšpagalmā.

Dažas dienas pirms pētījuma “Krievijas nauda Baltijā” palaišanas, ierakstīju par tā tapšanu twitter. Atbildē saņēmu atzinīgu izteikumu no twitter konta Aivars Lembergs ar jautājumu: vai pētīsiet arī citu valstu finansējumu?

Saraksts ar Latvijas organizācijām, kuru projektus apstiprinājis fonds Russkij Mir kopš 2008. gada. Šīs ir organizācijas, kuras varējām identificēt fonda mājas lapā.

Lai skatītu sarakstu spiediet šeit – Kas dabūja naudu Latvijā?