“Krievija izmanto tautiešu politiku, lai kaimiņvalstīs realizētu “maigās varas” konceptu. Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ietekmes sfēru, Krievijas politikas veidotāji radījuši “Krievijas pasaules” konceptu,” – tā jau 2010. gadā akadēmiskā pētījumā rakstīja Krievijas politikas eksperts Andis Kudors (Austrumeiropas politikas pētījumu centrs).

Lai labāk saprastu “maigās varas” koncepta nozīmi un Krievijas mērķus, lasiet A.Kudora pētījumu šeit (teksts ir angļu valodā).

Otrdien, 2.oktobrī, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors atcēlis Valsts policijas lēmumu neuzsākt kriminālprocesu tā dēvētajā “Magņitska lietā”, kuras ietvaros, iespējams, caur Latvijas bankām atmazgāti vismaz 63 miljoni dolāru.

Apskatījāt “Karsto rēķinu” karti un sapratāt, ka maksājat par apkuri daudz? Piedāvājam apkopojumu, kā rīkoties tālāk. Jūsu tiesības un iestādes, kur meklēt palīdzību.

Janvārī jauni dārgākās apkures rekordi – 2.63 Ls/m2! Lai uzzinātu, kurā pilsētā cilvēki maksā tik dārgi, apskati TOP 10! Apkopoti līdz 13.februārim iesūtītie dati.

Ja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apkures sezonā par apkuri maksā vidēji 0.80 -1.00Ls, tad renovētās mājas, jaunie projekti vai taupīgie šīs izmaksas spēj samazināt pat trīskārši, par vienu kvadrātmetru maksājot pat 0.30 Ls. Apkopoti iesūtītie dati līdz 13.februārim.

Katrs apsaimniekotājs pats izlemj, cik iedzīvotāji maksā par apkuri un cik – par ūdens uzsildīšanu. Vēl daži aprēķina izmaksas uz vienu iedzīvotāju. Šeit apkopoti līdz 13.februārim iesūtītie dati.

Ja Tu dzīvo daudzdzīvokļu namā, ticamākais, ka savā komunālo maksājumu rēķinā katru mēnesi ieraugi vairākas pozīcijas, kas saistītas ar siltuma izmaksām. Kas tās veido un cik tās izmaksā Tavam maciņam, nosaka vairāki faktori.

Pirmo reizi apkopota informācija par to, kā tiek aprēķinātas siltuma izmaksas uz māju. Šajā informatīvajā bukletā skaidrots kā siltums nonāk līdz mājai; kā sadalās ēkā un kā tiek aprēķinātas izmaksas.

Bukletā arī doti piemēri, kā ikviens iedzīvotājs var izrēķināt savu patērēto siltumenerģiju un siltuma zudumus mājai. Palīgmateriālā iespējams lasīt arī padomus siltumenerģijas patēriņa mazināšanai, informāciju par māju renovāciju un nepieciešamo auditu veikšanu.
Bukletu sastādījuši – Rīgas enerģētikas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju un Sorosa Fondu Latvijā.

Bukleta elektroniskā versija pieejama ŠEIT.

Noslēdzoties Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica projektam Karstie rēķini, tā rīkotāji secinājuši, ka siltuma izmaksas par vienu kvadrātmetru atšķiras vairākas reizes. Cilvēki nezina, kā veidojas apkures izmaksas, nav skaidra ne aprēķināšanas kārtība, ne rēķinu pozīcijas. Nav vienotas apkures aprēķināšanas metodikas, nav arī konkrētas institūcijas un konkrētu jomas līderu, pie kuriem iedzīvotājiem vērsties ar jautājumiem.

Nesen publiskotie “Karsto rēķinu” (www.karstierekini.lv) akcijas rezultāti rāda, ka cena, ko Latvijas iedzīvotāji maksā par siltumenerģiju, atšķiras ļoti būtiski. Kāda Mārupes nama iedzīvotāji par siltumenerģiju maksā Ls 0.20 par kvadrātmetru, savukārt kādā mājā Garkalnē – Ls 2.63 par kvadrātmetru.