Sociālajos medijos kopumā aptuveni 8000 cilvēku apšauba Covid-19 pandēmiju, daloties ar iepriekšējo gadu mirstības datiem, kas lielu pieaugumu pērn neuzrāda. Tomēr dati publicēti bez konteksta un ir maldinoši. Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm Covid-19 mirstības ietekme uz visa pagājušā gada mirušo kopskaitu ir neliela, jo slimības izplatība un mirstība strauji palielinājās vēlu rudenī. Tā ir augsta arī visu šā gada sākumu, ko ierakstu autori noklusē.

Februāra sākumā lielu uzmanību piesaistīja ziņa, ka “Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā”, no kā dažādos medijos tika attīstīts apgalvojums, ka Latvijā inficēšanās biežāk nekā citur ES beidzas ar nāvi. Re:Check analīze liecina, ka šādam apgalvojumam nav nekāda pamata. Nav pietiekamu datu, kas ļautu objektīvi salīdzināt ar Covid-19 mirušo īpatsvaru saslimušo vidū dažādās valstīs. 

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis video, kurā kāda sieviete biedē ar nepatiesiem apgalvojumiem par Covid-19 vakcīnām. Viņa izplata melīgu un jau iepriekš atspēkotu informāciju par to, ka vakcīnas iejaucas gēnos, sterilizē un nogalina imunitāti, lai cilvēkos varētu “iedzīvināt svešķermeņus”. 

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Teju septiņi tūkstoši Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā apgalvots, ka ārkārtējā situācija nedrīkst būt ilgāka par trīs mēnešiem, tāpēc šobrīd valdības vadītājs pārkāpjot likumu. Tā nav tiesa, jo saskaņā ar likumu ārkārtējo situāciju drīkst pagarināt neierobežotu reižu skaitu.

Sociālo mediju lietotāji dalās ar ierakstiem, kuros apšaubīta vakcīnu efektivitāte un jēga, jo ir gadījumi, kad cilvēki ar Covid-19 inficējas arī pēc to saņemšanas. Apgalvojumi par vakcīnu bezjēdzīgumu ir maldinoši, jo vakcīnas iedarbībai vajadzīgs laiks un tā neizslēdz iespēju inficēties, taču pasargā cilvēkus no smagākas slimības gaitas.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kāds video ar Jaunās paaudzes mācītāja Alekseja Ļedjajeva vēstījumu par vakcīnām. Savā runā Ļedjajevs pārstāsta sazvērestības teorijas, tās balstot it kā bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera teiktajā par plānu ar vakcīnām samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu. Taču Kisindžers neko tādu nav teicis un nepastāv arī Ļedjajeva piesauktā eigēnikas padome.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Šonedēļ Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs paziņoja, ka tirgotāji vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ierobežojumus cīņai ar Covid-19. Viens no viņa argumentiem ir, ka nekur citur ES netiekot ierobežots klātienē nopērkamo preču sortiments. Taču tā nav tiesa – līdzīgi rīkojas vai iepriekš rīkojušās vairākas citas valstis. 

Facebook lietotāji dalās ar nepatiesu informāciju, ka ES apstiprinātajām Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnām neesot izietas trīs klīnisko pētījumu fāzes. Tā nav taisnība. Tāpat sociālajos medijos cirkulē baumas par dažādām cilvēku grupām, kam varētu kaitēt Covid vakcīna, piemēram, tiem, kas lieto citas zāles vai kuriem ir problēmas ar imūnsistēmas darbību. Arī tās ir nepatiesas.

Gan Latvijā, gan citviet sociālajos medijos izplatījies mīts, ka, tā kā nav pētīta Covid-19 vakcīnu ietekme uz grūtniecību un auglību cilvēkos, tās varētu būt kaitīgas. Šādam pieņēmumam nav pamata, un grūtnieces, kopā ar ārstu izvērtējot risku, var vakcinēties. Tāpat kā citu medikamentu pētījumos, Covid-19 vakcīnu testos sākotnēji grūtnieces netika iekļautas ētisku apsvērumu dēļ, bet ir veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem, un tie nav uzrādījuši vakcīnu negatīvu ietekmi.