Krievijas cietumā mirušā advokāta Sergeja Magņitska lietā nesen sodītā Latvijā strādājošā banka, iespējams, ir PrivatBank, liecina Re:Baltica rīcībā esošā informācija. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atsakās izpaust tās nosaukumu, lai arī likums pieļauj šādu iespēju.

2007. gadā Igaunijas ekonomikā bija vērojams algu pieauguma sprādziens un avīžu laikraksti bija labu ziņu pārpilni. Šinī pašā laikā notika cits sprādziens – desmitiem jaunu igauņu vīriešu tika pieķerti narkotiku pārvadāšanā Eiropas un Dienvidamerikas valstīs.

Es neesmu Marksa un Engelsa teorijas piekritēja, un arī neaicinu sist bagātos. Ir ļoti labi, ka cilvēki mācās, strādā un arī labi nopelna, lai varētu atļauties dzīvot ar komfortu. Taču, kopš pagājušajā nedēļā Re:Baltica publicēja pēdējos mēnešos tapušo “Mazo algu” projektu, šī sociālisma nots ir uzpeldējusi kā pētījuma galvenais vadmotīvs.

Lielākais privātais darba devējs Latvijā, veikalu tīkls Maxima, darbiniekus meklē nemitīgi. Garās un intensīvās darba stundas ir tikai daļa no iemesliem, kādēļ darbinieki šo uzņēmumu pamet.

Latvijā katrs sestais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs nevar atrast darbu, tomēr uzņēmēji sūdzas par darbinieku trūkumu. Latvieši esot pieraduši dzīvot no pabalstiem, tāpēc strādnieki jāieved. Re:Baltica izmēģina uz savas ādas, ko nozīmē strādāt mazkvalificētu darbu, lai saprastu, kā Latvijā īsti trūkst — čaklu darbinieku vai labu darbavietu?

Sāpoša mugura, sagriezti pirksti un vismaz astoņu stundu monotons darbs ir ikdiena zivju fabrikā Gamma-A. Samaksa – 2 santīmi par safasētu konserva bundžiņu.

Komendante Tamāra* ir paveca, drukna sieviete. Melnā miskastes maisā viņa krāmē spilvenu, spilvendrānu, palagu, segas pārvalku un pelēku segu. Par šīm lietām tikko kā parakstījos uzskaites žurnālā, jo turpmāko nedēļu strādāšu zivju pārstrādes fabrikā Gamma-A un dzīvošu kopmītnēs. Ziemā par tām jāmaksā 25 lati mēnesī, vasarā — 20. Īres maksu man atvilks no algas.

Infografikā attēloti galvenie narkotiku kontrabandas maršruti.

Klikšķini uz attēla, lai skatītu to lielāku. Grafika: Māris Dinģelis

Viņi domā, ka brauc pēc vieglas naudas, taču attopas saules izdedzinātā ellē, kur pavada dzīves labākos gadus. Ik gadu ārvalstīs arestē vairāk nekā simt narkokurjeru no Baltijas, bet krīzes gados šis skaits dubultojās. Visvairāk baltiešu ir Peru cietumos. Jauni cilvēki, kuri satiekoties man saka — cenšos nedomāt par mājām un ģimeni, lai nesajuktu prātā.

Kurš gan aizņemtos 200 latu, ja pēc gada vajadzēs atdot jau tūkstoti vai pat trīs? Taču latvieši šādu neticamu izvēli izdara arvien biežāk. Kamēr daudzi no krīzes joprojām nav izkārpījušies, ātro kredītu bizness pilnā sparā bauda ekonomikas «uzrāvienu» un pelna miljonus. Par augļošanu jeb pārmērīgi apgrūtinošiem aizdevumiem draud pat cietumsods, tomēr Latvija — pretēji Igaunijai un Lietuvai — nekādi nav ierobežojusi fantastiskos kredītprocentus. Vismaz līdz šim, bet nu vadzis ir pilns.

2010. gadā Latvijā tika izsniegti 300 000 ātrie kredīti, 2011. gadā šis skaitlis jau bija piecas reizes lielāks – 1 500 000. Tiek prognozēts, ka 2012. gadā ātro kredītu bizness pieaudzis par 30-40%.