Slavenais Krievijas dokumentālo filmu režisors Vitālijs Manskis Spānijas kinofestivāla laikā viesnīcā skatījās ziņas. Bija 2014. gada marts. Diktore bezkaislīgi stāstīja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta atļāvusi prezidentam Vladimiram Putinam izmantot armiju tautiešu aizstāvēšanai citās valstīs. Citiem vārdiem – legalizēt Krimas aneksiju un atbalstu Austrumukrainas prokrieviskajiem karotājiem.

Diskusijā par Latvijas “zelta vīzu” programmu trūkst godīguma. Pārspīlēti investoru profili, spēcīgs nekustamā īpašuma lobijs ar politiķu atbalstu, ieinteresēto pušu apmaksāti pētījumi, informācijas trūkums par citām valstīm. Re:Baltica izanalizēja populārākos argumentus.

Gandrīz gada garumā analizējot 315 dārgākos nekustamā īpašuma iegādes darījumus ārzemnieku iecienītākajās Latvijas vietās, Re:Baltica izmeklēja, kādi cilvēki kopš proeiropeisko protestu jeb Maidana sākšanās Ukrainā vēlas iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā un no kurienes plūst nauda.

Infografikā apkopota informācija par citu Eiropas valstu “zelta vīzām”.

Šajā pētījuma daļā atlasīti nekustamo īpašumu darījumi, kuru pircēji bija ārzemnieki. Tie veikti pēdējos gados un ir virs 250 000 eiro.

Saņēmis no cietuma administrācijas brīvai dzīvei nepieciešamos dokumentus, Rimants Muka (Rimantas Muka, 31) šogad oktobrī iznāca pa Alītas (Alytus) cietuma vārtiem Lietuvā. Netālajā kioskā nopirka limonādi un kebabu. Ēda un gaidīja. Rudens rīts Mukam šķita brīnišķīgs.

Jau septiņus gadus Igaunija kā alternatīvu cietumsodam izmanto elektronisko uzraudzību. Īpaša sprādze ap potīti ļauj ātrāk pamest cietumu un atgriezties dzīvē, taču tā ne vienmēr ir garants dzīvei bez jauniem noziegumiem.

Latvijas cietumos kārtību nosaka nevis likums, bet kriminālo autoritāšu hierarhija un dūres spēks. Sabiedrība pieprasa bargus sodus un maldīgi domā, ka dzīvo drošībā, lai gan mēs paši uzturam cietumus, kas rada jaunus noziedzniekus. Rezultātā ievārījuma burkas zaglis kļūst par laupītāju un slepkavu. Kā to mainīt?

Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ir lielākais ieslodzīto skaits cietumos Eiropas Savienībā. Mums ir divreiz vairāk ieslodzīto nekā vidēji ES un 4-5 vairāk nekā Nīderlandē. Vidējais ieslodzījuma ilgums Baltijā ir 5-10 gadi, kamēr ES 1-3 gadi. Puse no Latvijas ieslodzītajiem, kas izcietuši pilnu termiņu, cietumā atgriežas divu gadu laikā pēc iznākšanas. Vairāk informācijas uzzini infografikā.

Pēdējos sešos gados Latvijas cietumos pašnāvību izdarījuši 27 ieslodzītie. Kulminācija bija 2012.gadā, kad dzīvību sev atņēma astoņi ieslodzītie. Visu nāves gadījumu izmeklēšana beigusies ar secinājumu: lieta slēgta, vainīgo nav. Kādēļ viņi izlemj sev atņemt dzīvību? Skaties Red Dot Media un Re:Baltica kopīgi veidoto dokumentāro filmu nāvi Latvijas cietumos.