Ronalds Siliņš

Sociālajā medijā Facebook vairāk nekā 49 tūkstošu redzeslokā nonācis video ar ukraini, kurš, tiekot izsēdināts no sabiedriskā transporta, uzbrucis Rīgas Satiksmes kontrolierim.

Maija sākumā Latvijas iedzīvotāju vidū populārs kļuvis kāds YouTube video, kurā runāts par vācu tautas atbalstu Krievijai un par fiktīviem notikumiem Frankfurtē. Video autors pārstāsta kādu interneta laikraksta Skats (Взгляд) rakstu, kura autore dalās ar savu pieredzi kādā prokremliskā gājienā Frankfurtē. Viņa apgalvo, ka gājiena laikā Ukrainas bēgļi esot uzbrukuši tā dalībniekiem, bet kāds vietējais iedzīvotājs gājienā esot viņai stāstījis par ukraiņu noziegumiem. Video paustajam nav nekādu pierādījumu.

Sociālajā medijā Facebook izplatās maldi saistībā ar pērtiķu bakām un potēm. Vairāki Facebook lietotāji spriež, kas pret tām jau aizdomīgi ātri izstrādātas vakcīnas. Daži lēš, ka pašreizējais slimības uzliesmojums ir afēra, lai izlietotu kādas pāri palikušas vakcīnas, savukārt citi uzskata, ka Latvijas valdība plāno masveida vakcināciju. Šiem apgalvojumiem nav nekāda pamata.

Ziņas par pērtiķu baku izplatīšanos jau tiek izmantotas, lai sētu bailes un neapmierinātību. Sociālajā medijā Facebook izskan mājieni un pat apgalvojumi, ka ieplānota slimības pandēmija.

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) iebilst pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu kādām preču grupām, kā tas inflācijas bremzēšanai darīts vairākās citās ES valstīs un uz ko aicinājušas atsevišķas nozaru asociācijas, daļa valdības un opozīcijas politiķu. Viens no Kariņa minētajiem argumentiem ir, ka PVN samazināšana neproporcionāli vairāk palīdzētu turīgākajiem iedzīvotājiem. Taču tas ir maldinoši, jo līdz šim diskutēts par PVN samazināšanu pārtikai, degvielai un apkurei, par ko relatīvi saviem ienākumiem un izdevumiem vairāk maksā tieši tieši nabadzīgā sabiedrības daļa. Turklāt Kariņa teiktais ir pretrunā ar viņa paša pausto 2005. un 2012. gadā.

Energoresursu cenu straujais pieaugums pasaulē ir būtiski ietekmējis komunālo pakalpojumu cenas, piemēram, maksu par apkuri un elektrību. Oportūnistiski maldinātāji to izmanto, lai kurinātu agresīvas diskusijas savu sekotāju vidū. Piemēram, sociālajā medijā Facebook kopš aprīļa beigām tiek izplatīts kāds attēls, kurā redzami divi komunālo maksājumu rēķini – no 2018. un 2022. gada. Attēla publicētāji cenšas maldināt par to, ka komunālie maksājumi ir kļuvuši daudz dārgāki nekā patiesībā. Taču rēķini nav salīdzināmi, jo tajos atšķiras saņemtie pakalpojumi un to apjoms.