Daļu sociālo mediju lietotāju apmulsinājusi kādas Vācijā bāzētās domnīcas izplatītā informācija par valstu sniegtā atbalsta apjomu Ukrainai. Latvija, neraugoties uz amatpersonu paziņojumiem par ievērojamo militāro palīdzību, domnīcas veidotajā grafikā ir stipri zemā vietā. Re:Check skaidro, kur radusies pretruna un kāpēc pētnieku sniegtā informācija ir maldinoša.
Neilgi pirms Lieldienām, kā noprotams, tagad Latvijā dzīvojošais Krievijas vēsturnieks un politologs Sergejs Medvedevs savā Facebook profilā rakstīja par aptauju, kas liecinot – 75% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Krievijas karu Ukrainā. Ierakstu atzinīgi novērtēja vairāki tūkstoši cilvēku. Taču līdz šim veikto un publiski pieejamo aptauju dati Medvedeva rakstīto neapstiprina.
Sociālajā medijā Facebook vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku redzējuši kādu interneta raidījumu, kura laikā izskan sazvērestības teorija par to, ka Ukrainai nav oficiālu robežu un ka tā skaitās Krievijas teritorija. Raidījuma vadītājs arī vedina domāt, ka Ukrainas bēgļi Latvijā uzņemti, lai mērķtiecīgi aizstātu latviešus.
Latvijas lielākajos ziņu portālos ir publicēts ziņu aģentūras LETA raksts par to, ka Krievija esot sākusi pārvietot smago bruņojumu uz Somijas robežu. Šis notikums aprakstīts arī ārzemju presē, un tā oriģinālais avots ir kāds anonīma Twitter konta ievietots video, kurā redzami transportlīdzekļi, kas pārvadā mobilo krasta aizsardzības sistēmu K-300P Bastion-P. Taču ziņai trūkst konteksta, jo gan Somijas, gan ASV militārie eksperti norāda - nav novērots nekas, kas liecinātu par Krievijas bruņojuma pārvietošanu tuvāk robežai.
Sociālajos medijos Facebook, YouTube un Twitter cilvēki dalās ar pusminūti ilgu fragmentu no runas, ko pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens 1997. gadā teica domnīcā Atlantic Council. Tajā Baidens brīdinot, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO izraisīs spēcīgu un naidpilnu reakciju no Krievijas puses.
FInanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) 31. martā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda, ka cīņā pret inflāciju atbalsts tiks sniegts tikai uzņēmumiem un maznodrošinātajiem. Viens no ministra argumentiem bija, ka tā darot visas ES valstis un ka demokrātiskā valstī palīdzēt visai sabiedrībai nav iespējams. Tā nav taisnība, jo ES valstis ir izstrādājušas iniciatīvas, kuru mērķis ir tieši šāds – atvieglot inflāciju visiem valsts iedzīvotājiem, ar nodokļu atlaidēm vai citādi samazinot energoresursu vai pārtikas cenas. Vairākas valstis aizvadītajās nedēļās arī samazinājušas nodokļus degvielai.