Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Kopš augusta beigām sociālajos medijos tiek izplatīts kāds ASV vakcīnskeptiķa Džonatana Patrika Sīrsa video. Tajā viņš vedina domāt, ka 2021. gadā Albertas provincē Kanādā daudzi cilvēki mira Covid-19 vakcīnu dēļ. Sīrss savu uzskatu nepamato, tomēr vietnē YouTube viņa video nonācis jau vairāk nekā 800 tūkstošu cilvēku redzeslokā. Šo video savā Facebook profilā augšupielādējis arī kāds pazīstams latviešu maldinātājs, un ar to dalījušies vairāki simti sociālā medija lietotāji.
Sīrsa video izskan apgalvojumi par nāvēm Albertā:
“Nezināms nāves cēlonis ir pat kļuvis par biežāko nāves cēloni Albertā (Kanādā).”
un
“2019. gadā bija tikai 500 nezināmi nāves iemesli, bet tagad – 3362.”
Tālāk video Sīrss vedina domāt, ka šo nāvju patiesais iemesls ir vakcinācija pret Covid-19. Sīrss līdzīgi kā citos savos video slēpjas aiz humora un sarkasma, lai viņu būtu grūtāk apsūdzēt dezinformācijas izplatīšanā. Piemēram, šajā video Sīrss izsmejoši tēlo ziņu vadītāju, kas atbalsta vakcināciju. Viņš tajā izliekas, ka cenšas cenzēt kāda britu televīzijas raidījuma vadītāja minējumus, ka nezināmo nāvju cēlonis ir potēšanās pret Covid-19.
Vai nāvēs, kurām nav noteikts cēlonis, vainojamas potes pret Covid-19?
Albertas valdības oficiālajā statistikā norādīts – 2021. gadā 3362 nāvēm ir nezināms cēlonis. Tomēr nav pamata domāt, ka tās ir saistītas ar vakcināciju pret Covid-19. Albertas Veselības ministrijas preses sekretārs Stīvs Bjuiks Re:Check skaidroja, ka Albertā šis skaitlis ir tik liels, jo būtiski iekavējies nāvju iemeslu noteikšanas un sistematizācijas process. “Tas sākās jau pirms Covid; galvenokārt, jo kavējas provinces medicīnas ekspertu birojs,” skaidro Bjuiks. Aizkavēšanās nav radusies Covid-19 dēļ, proti, Albertā medicīnas eksperti jau pirms pandēmijas nespēja tikt galā ar darba apjomu. Taču pandēmija eksamināciju procesu ir apgrūtinājusi vēl vairāk. Ar laiku daļai nāvju tiks noskaidrots cēlonis un tās tiks pārklasificētas. Piemēram, kopš 1. jūnijā, kad dati tika publicēti, jau 35% nezināmā iemesla nāvēm ir noskaidrots patiesais cēlonis (dati vēl nav atspoguļoti oficiālajā statistikā).
Sīrss, iespējams, speciāli izvēlējies runāt tieši par šo Kanādas provinci, jo tās nepilnīgā statistika ļauj maldināt par Covid-19 vakcīnu bīstamību. Viņš arī, iespējams, ar nolūku nemin nevienu neatkarīgu zinātnisko pētījumu, kas parāda Covid-19 vakcīnu drošību.
Jāpiebilst, ka, piemēram, Latvijā pēdējā pusotra gada laikā nevakcinētie iedzīvotāji miruši biežāk nekā vakcinētie (proporcionāli nevakcinēto un vakcinēto skaitam kopumā). Re:Check iepriekš par to rakstījis šeit.
Vai sportisti mirst Covid-19 vakcīnas dēļ?
Video laikā Sīrss arī vedina domāt, ka Covid-19 potes vainojamas sportistu nāvēs:
“[2021. gadā] piecas reizes vairāk futbolistu Eiropā miruši no sirdstriekas nekā iepriekšējā [2020.] gadā.”
Sīrss ironizē, ka iemesls ir sportošana un laba fiziskā forma, bet fonā rāda ASV prezidenta galveno padomnieku medicīnas jautājumos un vakcinācijas atbalstītaju Antoniju Fauči, ko bieži publiski zākā vakcīnskeptiķi. Sīrss arī apgalvo, ka “mistisko nāvju” iemesls ir SADS jeb pēkšņās pieaugušo nāves sindroms – strauja un negaidīta sirds apstāšanās. Sīrss arī šoreiz tieši nepasaka, ka nāvēs vainojamas Covid-19 potes. Tomēr šo vakcīnu saistība ar SADS ir populāra vakcīnskeptiķu sazvērestības teorija, par kuru Re:Check iepriekš rakstījis šeit.
Sīrsa pierādījums ir kāds grafiks, kurā it kā redzams, cik daudz futbolistu spēļu laikā miruši sirds problēmu dēļ. Tajā parādīts, ka 2021. gadā šādu gadījumu skaits it kā ir būtiski lielāks nekā citus gadus. Pandēmijas dēļ 2020. gadā tika atcelts ļoti daudz sporta spēļu, tādēļ arī tajās mirušo skaits 2020. gadā ir būtiski mazāks nekā citus gadus, līdz ar to grafikā nāvju skaita pieaugums 2021. gadā izskatās īpaši liels.
Grafikā nav norādīts, no kurienes nāk šie dati. Šo grafiku Re:Check izdevās atrast tikai vakcīnskeptiķu interneta vietnēs. Dati šķietami nāk no kādas Vikipēdijas lapas, kurā pašā rakstīts, ka saraksts parāda piemērus, kur futbolisti miruši dažādu iemeslu dēļ, piemēram, traumu, sirdsdarbības apstāšanās, dabiskas nāves un dažkārt nezināmu iemeslu dēļ. Proti, tā nav oficiāla statistika, bet gan nepilnīgs Vikipēdijas lietotāju veidots saraksts, kas balstās uz presē ziņotiem gadījumiem. Ne Sīrss, ne Vikipēdijas lapa arī nenorāda, cik daudzi no mirušajiem futbola spēlētajiem pārslimojuši Covid-19, cik bijuši potēti vai kāda ir viņu slimību vēsture. Sīrsa grafikā attēlotajām “siržu nāvēm” ir pieskaitīts arī, piemēram, Indonēzijas futbolists Taufiks Ramšija, kas pagājušā gada decembrī nomira pēc galvaskausa lūzuma.
Patlaban nav zinātnisku pierādījumu, ka Covid-19 vakcīnas tieši palielina SADS risku. ASV akadēmiskā medīcinās centra Meijo klīnikas interneta vietnē teikts, ka biežākais SADS iemesls jauniem vīriešiem ir nepamanīti sirds traucējumi, piemēram, iedzimtas sirds slimības. Savukārt pētnieki akadēmiskajā žurnālā European Cardiology Review norāda, ka nelielai daļai jaunu sportistu, kas regulāri un intensīvi trenējas, sirds pēc uzbūves sāk līdzināties vieglas hipertrofiskas kardiomiopātijas slimnieku sirdīm. Proti, sabiezinās sirds kreisā kambara sieniņa. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir biežākais cēlonis tam, ka sirds pēksņi apstājas.
Tieša saikne starp SADS un Covid-19 potēm nav atklāta. Tomēr pieaugušajiem šīs vakcīnas, it sevišķi Pfizer un Moderna, ir saistītas ar veselības stāvokli, kam ir korelācija ar SADS, – sirds muskuļa iekaisumu (miokardītu). Tomēr jāpiebilst, ka pētnieki akadēmiskajā žurnālā Circulation secina, ka galvenajai riska grupai – jauniem vīriešiem – miokardīta vai sirds somiņas iekaisuma (perikardīta) gadījumu skaits pēc Pfizer vai Moderna vakcīnām ir pavisam neliels. Piemēram, vīriešiem vecuma grupā 18–24 miokardīts novērojams tikai 0,005% gadījumos pēc otrās potes saņemšanas. Gadījumu skaits pa vecuma grupām redzams grafikā:
Turklāt, miokardīta risks pēc slimošanas ar Covid-19 ir būtiski lielāks nekā vakcinējoties pret šo slimību. ASV Slimību kontroles un profilakses centra ziņojums par 2021. gadu norāda, ka 21 dienu pēc Covid-19 diagnozes miokardīta risks ir aptuveni 7,5 reizes lielāks nekā 21 dienu pēc otrās Pfizer vai Moderna potes devas.
Kas ir Sīrs, ar kura video dalās Latvijas vakcīnskeptiķi?
Džonatans Patriks Sīrss jeb JP Sears ir populāra interneta personība, kam YouTube ir teju trīs miljoni sekotāju. Viņš savu YouTube karjeru sāka, parodējot veselības influencerus un ezotēriķus. Ironiskā kārtā Sīrss pats jau gadiem ilgi ir personiskās izaugsmes treneris jeb koučs ar izglītību no alternatīvās veselības institūta CHEK. Sīrsu sponsorē dažādu brīnumlīdzekļu ražotāji. Savos YouTube video un interneta vietnē viņš reklamē zinātniski nepamatotas medicīniskās ierīces un uztura bagātinātājus, kas sola uzlabot imunitāti, prāta spējas, garastāvokli un spēju mācīties. Sīrsa video bieži tiek popularizēta zinātnei pretrunā esoša informācija par veselību un uzturu. Kad sākās Covid-19 pandēmija, viņš sāka maldināt arī par šo slimību, maskām un vakcināciju. Mūsdienās viņa saturs galvenokārt ir humorā ietīti sociāli konservatīvi uzskati un sazvērestības teorijas, piemēram, par Covid-19 un tā saukto lielo restartu. Sīrss, piemēram, parodē cilvēkus, kas atbalsta vakcināciju pret Covid-19. Tādējādi, ja kāds viņu apsūdz dezinformācijas izplatīšanā, viņam ir attaisnojums, ka viņš tikai joko.
Secinājums: Kanādas provinces Albertas oficiālajā 2021. gada statistikā biežākais iedzīvotāju nāves cēlonis norādīts “nezināmi cēloņi”. Tomēr nav pamata domāt, ka aiz tā slēpjas vakcinēšanās pret Covid-19. Iemesls, kādēļ tik daudzām nāvēm nav zināms cēlonis, ir Albertas medicīnas ekspertu biroja aizkavēšanās, nosakot un sistematizējot nāvju iemeslus. Laika gaitā daļai nāvju iemesls tiks noskaidrots un tās tiks pārklasificētas. Patlaban nav tiešu zinātnisku pierādījumu, ka Covid-19 vakcīnas palielina pēkšņā pieaugušo nāves sindroma (SADS) risku.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
